Kādu eksperti prognozē nākamo gadu Latvijas ekonomikai

Lielākie izaicinājumi, kurus būs jāpārvar Latvijas tautsaimniecībai, ir augstas energoresursu cenas, kas rada spiedienu uz vispārējo cenu līmeni un paaugstina inflāciju. Tajā pašā laikā gan Latvijas Bankas (LB), gan LETA aptaujātie ekonomisti prognozē, ka 2023. gada otrajā pusē energoresursu cenas varētu stabilizēties un līdz ar to sagaidāma arī inflācijas mazināšanās. LB decembra makroekonomiskās prognozes paredz, ka tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās gaidāma 2024. gadā līdz iepriekš prognozētajiem 4,4%, un 2025. gadā paredzams 3,5% pieaugums. Tajā pašā laikā, kā norāda LB, 2023. gadā tautsaimniecības lejupslīdi noteiks mājsaimniecību pirktspējas kritums, jo darba algu pieaugums būtiski atpaliek no inflācijas. To pilnībā nekompensēs valdības atbalsts un uzkrājumi, tāpēc tiks negatīvi ietekmēta mājsaimniecību labklājība. Vienlaikus jāuzsver, ka tās visas ir tikai prognozes un mēs dzīvojam lielas nenoteiktības apstākļos, kur galvenais un lielais nezināmais ir kara gaitas attīstība Ukrainā un notikumi agresorvalstī Krievijā.

Jānorāda, ka pašreizējā ekonomiskās attīstības sabremzēšanās un izaugsmes tempu kritums ir būtiski atšķirīgs no iepriekšējās krīzes 2008. gadā, kad tās galvenais iemesls bija iekšēja ekonomikas nesabalansētība, kuras pārvarēšana bija daudz grūtāka nekā pašlaik, kad krīzi izraisījuši ārēji faktori. Tāpat iepriekšējā krīzē bija redzams daudz straujāks bezdarba pieaugums, nekā tas tiek prognozēts pašlaik, lielāks bija arī iedzīvotāju pirktspējas kritums, jo atšķirībā no šodienas 2008. gadā nebija nekādas valsts atbalsta paketes iedzīvotājiem. LB ekonomiste Santa Bērziņa vietnē "makroekonomika.lv" raksta, ka Latvijas ekonomikas pamati, ieejot krīzē, ir daudz veselīgāki, nekā tie bija iepriekšējā finanšu krīzē. Turklāt pandēmijas laikā ir pieauguši iedzīvotāju uzkrājumi, kā arī bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems (saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 31. novembrī reģistrētais bezdarba līmenis valstī bija vien 5,9%).

Saskaņā ar ekonomistu teikto nākamajā gadā visgrūtāk klāsies nozarēm, kuras ir energoietilpīgas, vispirms jau tās ir ražojošās nozares, īpaši pārtikas un būvmateriālu ražošana. Prognozējami, ka globālās recesijas ietekmē kritīs vispārējais pieprasījums, līdz ar to grūtāk klāsies arī mūsu eksportētājiem.

Recesija būs īslaicīga, bez inflācijas spirāles

Saglabājoties nelabvēlīgo faktoru ietekmei, nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs, taču LB prognožu bāzes scenārijs paredz īslaicīgu recesiju. Pašlaik pārskatītajās gada nogales LB prognozēs 2022. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze samazināta līdz 2,1% (septembrī – 3%). Taču kopējais redzējums par ekonomiskajiem procesiem ir mainījies maz, un gaidāms, ka 2023. gadā attīstība būs līdzīga iepriekš prognozētajai –0,3%.Tomēr, kā uzsver LB ekonomisti, vienlaikus ar nelielo IKP kritumu paredzams būtiskāks mājsaimniecību patēriņa sarukums – par 5,6%. Līdz ar to pirktspējas samazināšanās negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājības līmeni.

Jāpiebilst, ka augsto inflāciju galvenokārt rada enerģijas, īpaši gāzes, un pārtikas cenu pieaugums. Inflācijas kāpumu nav radījusi Latvijas tautsaimniecības nesabalansētība, piemēram, produktivitāti apsteidzošs algu kāpums, tā ir "importēta" un to radījuši ārējie apstākļi, līdz ar to Latvijas iespējas to ierobežot ir nelielas, un galvenā ietekme būs notikumiem pasaulē.

Tajā pašā laikā LB uzsver: "Valdības atbalsts energoresursu cenu krīzē un mājsaimniecību uzkrājumu izmantošana daļēji absorbē mājsaimniecību patēriņa un uzņēmumu finanšu situācijas pasliktināšanos."

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede skaidro, ka "šobrīd piedzīvojam enerģijas šoku, un tirgus mehānisms pie sarukušā Krievijas enerģijas piedāvājuma nosaka strauju enerģijas cenu kāpumu". Tāpat viņš norāda: "Tirgum ir nepieciešams laiks šāda apjoma šoka absorbēšanai, lai atrastu alternatīvus avotus, palielinātu piedāvājumu un normalizētu cenas. Tāpēc arī 2023. gadā joprojām saskarsimies ar augstām enerģijas cenām".

Mazturīgāko iedzīvotāju iztikas grozā vislielākais izdevumu īpatsvars tūlīt aiz komunālajiem maksājumiem ir pārtikai. Tur pašlaik ziņas nav iepriecinošas. Kā norāda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe: "Līdz 2022. gada beigām es neredzu nekādu iemeslu kopumā cenām samazināties, drīzāk cenas turpinās augt. Visi energoresursu maksājumi iet tikai uz augšu, un tie ir jāiekalkulē produkcijas cenās, ja nav kompensējošo mehānismu."

"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece, runājot par valdības galvenajiem uzdevumiem, norāda, ka tai būs jārod veidi, kā mazināt cenu šoku un atbalstīt mazāk aizsargāto sabiedrības daļu un citādi dzīvotspējīgus uzņēmumus. Turklāt tas būs jādara iespējami mērķēti, lai mazinātu slogu uz valsts budžetu un papildus "neuzkurinātu" inflāciju.

Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja un LU profesore Inna Šteinbuka norāda, ka 2022. gadā strādājošo ienākumi aug lēnāk par inflāciju. Tomēr svarīgi ir nepieļaut inflācijas spirāli 2023. gadā, jo spiediens uz valdību par darba samaksas celšanu arvien pieaug. Tāpat Šteinbuka uzsver, ka būtiskākais Latvijas ekonomikas recesiju ietekmējošais faktors varētu būt iekšējā patēriņa kritums un lejupslīde rūpniecības un būvniecības nozarēs. "Lai mazinātu ilgstošas recesijas riskus, ir nepieciešams gudri un efektīvi izmantot visas pieejamas investīcijas, primāri Eiropas fondu līdzekļus, stimulējot inovācijas, produktivitāti un konkurētspēju," skaidro Šteinbuka.

Buceniece arī bilst, ka līdztekus ir jāmeklē veidi, kā aizstāt Krievijas dabasgāzi, nodrošinot energoresursu pietiekamību gan šīs apkures sezonas laikā, gan arī nākotnē.

"Gan dabasgāzes cenas Eiropas biržās, gan elektroenerģijas cenas "Nord Pool" biržā Latvijas apgabalam ir atkāpušās no nesenajiem rekordiem, lai gan joprojām ir ļoti augstas. Nākotnes darījumi ar finanšu instrumentiem rāda, ka tirgi sagaida ļoti lēnu gāzes cenu atslābumu, bet elektroenerģijas cenas gada tumšajos un aukstajos mēnešos vēl, visticamāk, augs. Energoresursu cenu izmaiņas Eiropas biržās būs atkarīgas no daudziem faktoriem, tostarp no tā, vai Krievija pilnībā apturēs dabasgāzes piegādes Eiropai, no tā, cik veiksmīgi būs izdevies aizstāt Krievijas energoresursus, cik nozīmīgi būs izrādījušies energoresursu taupības pasākumi Eiropā, cik auksta būs ziema, un arī no ES līmenī pieņemtajiem pasākumiem energoresursu cenu kāpuma ierobežošanai. Latvijā energoresursu cenu kāpumu gala lietotājiem vismaz līdz šīs apkures sezonas beigām ierobežos valsts atbalsta pasākumi," skaidro Buceniece.

Saistībā ar valsts atbalsta pasākumiem aktuāls ir jautājums par valsts makroekonomisko stabilitāti un valsts parāda ilgtspēju. Šteinbuka teic: "Pavasarī apstiprinātā Stabilitātes programma paredzēja, ka 2022. gada beigās valsts parāds sasniegs 45,7% no IKP. Parāda pieaugumu attiecībā pret nominālo IKP mazina inflācija un salīdzinoši laba ekonomikas izaugsme 2022.g ada pirmajā pusgadā. Arī nodokļi pagaidām iekasējas labi. Tādēļ valsts parāda attiecība pret IKP gada beigās varētu būt pat zemāka salīdzinājumā ar Stabilitātes programmas rādītāju." Šteinbuka kā pozitīvu faktoru min to, ka salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijas parāds joprojām ir relatīvi zems, gan vērtējot to pret IKP, gan pret iedzīvotāju skaitu. Salīdzinājumam: Latvijas valsts parāds uz vienu iedzīvotāju ir apmēram 8000 eiro, bet Itālijā - 45 000 eiro. Tomēr jāsaprot, ka valsts parāda lielumu ietekmē arī valsts atbalsta instrumenti. "Valdība ir apstiprinājusi ambiciozus energoatbalsta pasākumus šai ziemai vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā. Būs nepieciešamas papildu investīcijas aizsardzībai. Neaizmirsīsim jau apstiprināto finansējumu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un Covid-19 seku novēršanai, tas viss veido papildu slogu valsts budžetam," atgādina Šteinbuka.

Mazāk investīciju un kredītu

2023. būs sarežģīts gads Latvijas uzņēmējiem, tostarp eksportētājiem, tomēr pavisam bez investīcijām nepaliksim, jo plānotas ir samērā vērienīgas ES fondu finansējuma ieplūdes, piemēram, "Rail Baltica" būvniecībai. Tomēr lielu izaicinājumu radīs ģeopolitiskā situācija, kas izveidojusies pēc 24.februāra - Krievijas iebrukuma Ukrainā. "Ekonomikas vājināšanās mūsu tirdzniecības partnervalstīs, kas galvenokārt ir ES valstis, nozīmēs pieprasījuma kritumu pēc Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas un šo ekonomiku pirktspējas kritums arvien vājinās ekonomiskās saites ar šīm valstīm. Attiecīgi gaidāms, ka eksporta iespējas būs šaurākas un eksporta apjomi, visticamāk, īslaicīgi saruks. Tas, cik jaudīgi spēsim atgūties, būs atkarīgs no mūsu konkurētspējas. Lai gan pagaidām Latvijas eksportētāji ir spējuši noturēt savas tirgus daļas, būtiski audzēt gan tās nav izdevies. Turklāt konkurētspēju apdraud tas, ka pie mums darbaspēka izmaksas aug straujāk nekā citās reģiona valstīs (Baltijā gan situācija ir diezgan līdzīga), algu kāpums ilgstoši apsteidz ražīgumu, un arī energoresursu izmaksas ir augstākas nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs un Polijā. Konkurenci ar pārējām Baltijas valstīm apgrūtina darbaspēka nodokļu sloga atšķirības," savu redzējumu pauž Buceniece.

Viņa arī min, ka Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju ietekmē arvien vairāk ekonomiski attālināsimies no šīm valstīm. Pielāgošanās jaunajiem apstākļiem atsevišķiem uzņēmumiem var izrādīties arī izdzīvošanas jautājums, bet citiem nāks talkā iepriekš uzkrātās rezerves. Augstās nenoteiktības apstākļos privāto investīciju aktivitāte saglabāsies kūtra, bet publiskās investīcijas veicinās ES finansējuma ieplūde.

Ja krīze izrādīsies īslaicīga un sekla, kā vairums analītiķu prognozē, tad aktualitāti atkal atgūs nepieciešamība veikt virkni strukturālo uzlabojumu. Ilgtermiņa izaicinājumi ir saistīti ar darbaspēka pieejamību, kā arī sabiedrības prasmēm un veselību, ar augstu ienākumu nevienlīdzību, ar konkurētspēju un neglaimojošajiem pārvaldības rādītājiem. Tikai sakārtojot šos jautājumus, spēsim piesaistīt ekonomikai tik ļoti nepieciešamās investīcijas un audzēt iedzīvotāju labklājību.

Runājot par eksportu, Priede norāda, ka eirozonā eksporta sniegums tiek prognozēts 4% robežās gan 2023., gan 2024. gadam. Latvijas eksports, pēc ekonomista domām, ņemot vērā eksporta tirgu struktūru, kā arī galveno eksporta tirgu ekonomikas tempu palēninājumu, nākamajā gadā varētu stagnēt. Tomēr ir pamatotas cerības, ka tas atkal atgūsies 2024.gadā, kad atgriezīsies lielāka ekonomiskā aktivitāte ārējos tirgos.

Nozaru griezumā vislielākās cietējas nākamgad būs energoietilpīgās nozares, kā arī komunālo pakalpojumu sniedzēji, kurus ietekmēs potenciālā klientu nespēja norēķināties par pakalpojumiem. Kā intervijā LETA, taujāts par iespējamiem bankrota riskiem pārtikas nozarē, norāda viena no lielākajiem pārtikas ražotājiem SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons: "Jautājums ir, vai tagad bankrotēs vairāk un vai iemesli būs šie ārējie faktori. Vitāli svarīgs te atkal būs valsts atbalsts. Turklāt tas nenozīmē atbalstu tieši tam uzņēmumam, kuram ir sākušās problēmas. Pārtikas uzņēmumi par 100% ir atkarīgi no tā, vai viņu produkciju kāds spēj nopirkt. Ja iedzīvotāji to spēj nopirkt, tad mēs atgriežamies pie normālas konkurences cīņas, un, ja tev neizdodas, tad tev neizdodas un viss. Taču, ja ārpus uzņēmumu sienām ir patērētāji, kuri nevar atļauties vienu, otru vai virkni ar produktiem un tādēļ sāk vērties ciet pārtikas ražotāji, tad tā jau ir cita veida problēma. Tādēļ tajā, lai mēs visi tiktu ārā no šīs krīzes, valstij ir būtiska loma." Jāpiebilst, ka lielajiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem būs pieejams valsts atbalsts.

Interesanta ir situācija būvniecībā, kur pašlaik visā Eiropā ir vērojama stagnācija, jo augsto izmaksu dēļ ir apstādināti vairāki publiskā sektora pasūtījumi, mazinājies ir arī pieprasījums privātajā sektorā. Kā situāciju skaidro Buceniece: "Būvniecības nozare ir cikliska. Proti, kad ekonomikai iet labi - būvniecības apjomi aug, kad ekonomikai iet slikti - būvniecības apjomi mazinās. Tomēr šim ekonomikas ciklam būtu jāatšķiras - Latvijai šajā ES fondu plānošanas periodā ir pieejami turpat 10 miljardi eiro ES finansējuma, no kura lielākā daļa ies caur būvniecību. Straujš ES fondu pieplūdums gaidāms nākamajos divos gados, kam būtu jāceļ arī būvniecības sniegums."

Tomēr, analizējot kopējo sniegumu, ekonomisti uzsver, ka augstākas procentu likmes un ekonomikas lejupslīde vai vāja izaugsme, visticamāk, mazinās vēlmi investēt un attiecīgi arī ierobežos pieprasījumu pēc kredītiem. Šteinbuka norāda, ka uzņēmumi ar mazu apgrozījumu jau pašlaik izvēlas negaidīt maksātnespēju un apturēt darbību. Savukārt Priede atgādina, ka centrālās bankas visā pasaulē 2022. gadā ir paaugstinājušas procentu likmes gandrīz sinhroni un šī tendence, visticamāk, turpināsies arī jaunajā gadā, lai cīnītos ar paaugstināto inflāciju. Šī procesa rezultātā sadārdzināsies kredīti, un tas var atstāt zināmu ietekmi uz kreditēšanu, taču šobrīd tas nebūs svarīgākais faktors, jo daudz būtiskāks būs jautājums par nenoteiktību, kas izriet no Krievijas iebrukuma Ukrainā sekām un ietekmi uz ekonomikas attīstību. Viss šis faktoru kopums var palēnināt kreditēšanas tempus.

Straujš bezdarba kāpums nedraud

"Recesijas īslaicīgums, darba roku trūkums un valsts atbalsts ļauj prognozēt, ka viļņošanās darba tirgū būs neliela - energoresursu cenu krīze bezdarbnieku rindas stipri nepieaudzēs. Darba tirgus saspringums, proti, darbaspēka trūkums, krīzes laikā mazināsies, bet, krīzei noslēdzoties, visticamāk, atgriezīsies," norāda LB. Arī Buceniece min, ka gada nogalē bezdarbs gan sezonālu faktoru ietekmē, gan arī ekonomikas aktivitātes krituma dēļ sāks palielināties un nākamā gada sākumā sasniegs savu augstāko punktu. Bezdarbs varētu pakāpties vien par pāris procentpunktiem, pietuvojoties 8%. LB norāda, ka darba tirgus saspringums kopā ar minimālās algas kāpumu un sabiedriskajā sektorā atsevišķās jomās nodarbināto atalgojuma celšanu uzturēs vidējās algas pieaugumu nākamajos gados, atjaunojot pirktspējas kāpumu 2023. gada otrajā pusē.

Situācija nozarēs saskaņā ar Bucenieces teikto gan var būtiski atšķirties. Piemēram, tranzīta nozare, kuru nelabvēlīgi ietekmē ekonomikas saišu saraušana ar Krieviju, visticamāk, būs spiesta būtiski mazināt darbinieku skaitu. Savukārt, piemēram, IT jomā noteikumus joprojām diktēs darbinieku trūkums. Ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un vien nelielo ekonomikas atslābumu, darba devēji, visticamāk, vairīsies atlaist speciālistus, zinot, ka tos pēc tam būs ārkārtīgi grūti atrast. Tam piekrīt arī Priede, kurš norāda, ka eirozonā bezdarba rādītājos nav redzamas būtiskas izmaiņas un nākamajos gados tas tiek prognozēts ap 7%. Latvijā tiek prognozēta līdzīga aina - bezdarba rādītājs 2023. gadā saglabāsies arī ap 7%, un turpmākajos gados tas varētu samazināties.

* Raksts būs publicēts "Firmas.lv" gatavotajā Latvijas biznesa gada pārskatā 2022