Valsts varētu kompensēt krāpniecībā cietušajiem zaudētu īpašumu

Lai nebūtu jāgaida iznākums garās tiesvedībās, TM skatījumā, valsts varētu kompensēt cietušajiem zaudētu īpašumu. Ieceri kritizē Zvērinātu notāru padome (ZNP), kas budžeta līdzekļu izlietošanu šādam nolūkam uzskata par neefektīvu un piedāvā visus nekustamā īpašuma darījumus turpmāk kārtot tikai caur notāriem, starp kuriem pašiem, kā atzīmē raidījums, arī netrūkst negodprātīgu darboņu.

Šā gada 20.oktobrī Valsts prezidents izsludināja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas stājas spēkā 3.novembrī. To pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam jāizstrādā likumprojekts, kas regulētu labticīgā ieguvēja aizsardzību gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek atdota īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

TM ir sākusi darbu pie šāda regulējuma izstrādes. Viens no variantiem būtu, ka, negaidot tiesvedības iznākumu, cietušajai pusei vai labticīgajam ieguvējam valsts izmaksātu kompensāciju, kas ir līdzvērtīga zaudētajam īpašumam.

Ne TM, ne ZNP rīcībā nav precīzas statistikas, cik gadījumos iedzīvotāji kļūst par krāpnieku upuriem nekustamo īpašumu darījumos un cik daudz līdzekļu būtu jāparedz kompensācijām.

Notāri atlīdzināšanu labticīgajiem ieguvējiem vai cietušajiem no valsts budžeta neuzskata par efektīvāko veidu, jo jau tagad valsts tērējot lielus līdzekļus īpašumu atgriešanā. Viņi piedāvā, ka visiem nekustamā īpašuma darījumiem vajadzētu notikt ar notāra starpniecību. Šobrīd no šādiem darījumiem aptuveni 15% tiek slēgti pie notāra.

Notariālā akta forma noteikti samazina krāpšanās skaitu ar nekustamajiem īpašumiem, taču tos neizslēdz pavisam, savukārt uzskata TM. Turklāt, ja to ieviesīs kā obligātu visiem, tad kopumā darījumi kļūs dārgāki.

Kaut arī pārejas noteikumi paredz, ka likumprojekts par labticīgo ieguvēju aizsardzību nekustamo īpašumu darījumu shēmās jāiesniedz Saeimā līdz šā gada beigām, visdrīzāk, šis termiņš netiks ievērots. TM pieļauj, ka jaunā kārtība varētu tikt izstrādāta aptuveni pusgada laikā.