Starptautiskajā hakatonā "ActInSpace" uzvar risinājums par emisiju kvotu digitālo tirdzniecības platformu

Komanda izvēlējās "Airbus" uzdevumu "Fighting for Climate Change", kurā bija jāizmanto Zemes novērošanas dati, lai risinātu kādu komandas izvēlētu vides problēmu.

"Ja pašlaik emisiju kvotas tirgo uzņēmumi un valdības, tad nākotnē šis tirgus paplašināsies, iekļaujot arī privātos mežu īpašniekus. Taču pašlaik potenciālajiem pircējiem nav risinājumu, kā viegli identificēt un uzrunāt šos privāto mežu īpašniekus. Tāpēc mūsu ideja ir veidot tiešsaistes platformu, kur būs pieejama informācija par jau novērtētiem mežiem un to īpašniekiem, lai kvotu iepircēji varētu slēgt tiešos darījumus," skaidroja komanda "Crispy".

Risinājuma īstenošanai tiktu izmantoti gan satelītu dati, gan arī publiskie dati par mežu īpašniekiem. Ieguvēji būtu abas puses, jo kvotu iepircēji varētu vienkārši atrast darījumu partnerus, savukārt kvotu pārdevēji - gūt peļņu.

Žūrijas vērtējumā komandas "Crispy" ideja bija inovatīva, demonstrējot dzīvotspējīgu biznesa modeli, kas rada ieguvumus plašākai sabiedrībai kopumā.

Starptautiskais hakatons "ActinSpace" norisinājās 34 valstīs, 66 pilsētās un dalībnieki varēja risināt kādu no 32 uzdevumiem. Rīgā hakatons ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu notika no 19. līdz 20. novembrim.

Kopā hakatonā piedalījās astoņas komandas, kuras risināja Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA), Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras (EUSPA), "Airbus" un Francijas kosmosa aģentūras (CNES) uzdevumus.

"EKA vairākkārt ir izcēlusi, ka Latvijas kosmosa nozarei ir lieliski sasniegumi un daudzsološs potenciāls. Piemēram, Latvija no 2015. līdz 2020. gadam EKA sadarbības valsts statusā īstenoja 50 kosmosa nozares projektus. Tas bija labākais rādītājs sadarbības valstu vidū, ja raugās uz iesniegto un apstiprināto projektu proporciju. Tas, savukārt, deva mums iespēju 2020. gadā kļūt par asociēto dalībvalsti," pastāstīja Latvijas kosmosa asociācijas pārstāvji Angelīna Bekasova un Kaspars Karolis.

 Būtiskākais Latvijas sasniegums bija dalība starptautiskās kosmosa misijās īsā periodā, kas parasti jaunām valstīm prasa vairāk nekā desmit gadu pūles.

Asociētās dalībvalsts statusā Latvijas rezultāti ir vēl labāki - arvien vairāk Latvijas organizāciju iesaistās kosmosa nozarē, Latvijas kosmosa tehnoloģijas pakāpeniski virzās uz arvien augstākiem tehnoloģiju gatavības rādītājiem, lai nonāktu pie tehnoloģiju komercializācijas globālā tirgū. Pieredzējušie kosmosa nozares dalībnieki paplašina savu tehnoloģiju portfeli un attīsta citas idejas sadarbībā ar Eiropas kosmosa nozari, kā arī sadarbībā ar vadošajām kosmosa aģentūrām kā NASA, Japānas nacionālo kosmosa aģentūru un citiem.

Viņi arī norādīja, ka kopš 2020. gada Latvija EKA budžetā ir ieguldījusi aptuveni trīs miljoni eiro gadā. Tas ir neliels budžets salīdzinot ar citām EKA asociētām dalībvalstīm, piemēram Igaunijas ieguldījumi gadā ir aptuveni septiņi miljoni eiro, bet Slovākijai - pieci miljoni eiro.

Svarīgi, ka Latvijas ieguldījumi EKA ~90% atgriežas atpakaļ Latvijas organizācijām starptautiskos EKA tehnoloģiju, zinātnes un izglītības projektos. Pamatā tam ir EKA industriālā politika “geo-return”  jeb taisnīgās atdeves politika, proti, ka EKA pienākums  nodrošināt, ka Latvijas organizācijas tiek iekļautas starptautiskos projektos un Latvijas ieguldījumi tiek izmantoti zinātnes un industrijas kompetenču attīstībai. Tādēļ Latvijas iemaksas dalībai EKA garantēti atgriežas atpakaļ.

Kosmosa nozarei ir arī raksturīgi lieli ienākumi no ieguldījumiem. Piemēram, norvēģi aprēķinājuši, katrs EKA ieguldītais eiro atnes atpakaļ ekonomikā piecus eiro. Arī Latvijai ir būtiski turpināt dalību EKA ar mūsu progresam atbilstošu finansējumu," teica Latvijas kosmosa asociācijas pārstāvji.

Tikmēr LIAA Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktors Ņikita Kazakevičs uzsvēra, ka zinātņietilpīgās uzņēmējdarbības attīstība prasa laiku. "Ir jārēķina, ka vidēji paiet aptuveni pieci gadi līdz izveidojas jaunuzņēmums, kas jau strādā ar reālām tehnoloģijām un reāliem mērķiem. Tāpēc, protams, sākumā ir vairāk investīciju nekā atdeves, taču tas ir vienīgais ceļš, kā mēs varam izveidot viedo ekonomiku," piebilda Kazakevičs.

Hakatonā komandas izvēlējās gan uzdevumus, kas risina augšupējā ("upstream") segmenta izaicinājumus, piemēram, telekomunikācijas iekārtu inovācijas, enerģijas ģenerēšana, kosmosa atkritumu savākšana, gan arī lejupējā ("downstream") tirgus vajadzības, izmantojot satelītdatus. Piemēram, Zemes novērošanas dati tiek izmantoti, lai uzlabotu drošību, novērstu savvaļas ugunsgrēkus vai citas kosmosa tehnoloģijas tiek adaptētas, lai risinātu enerģētikas problēmas uz Zemes.

Otro vietu ieguva "Team Space", kas izcēla to, ka degvielas nogādāšana uz Mēnesi un tā orbītu būs ļoti dārga. Tāpēc komandas ideja ir izveidot degvielas uzpildes staciju Zemes pavadoņa orbītā, bet pašu degvielu ražot uz Mēness no tur pieejamiem putekļiem. Ja kosmosa kuģiem nevajadzēs pārvadāt degvielu, tad tas ļaus ietaupīt vietu, raķetes būs vieglākas, efektīvākas un videi draudzīgākas.

Trešajā vietā ierindojās komanda SIMINT ("Satellites IMagery INTElligence"). Jaunie eksperti ierosināja izmantot Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas "Copernicus" datus, apvienojot ar mašīnmācīšanos, lai sniegtu informāciju lauksaimniekiem karadarbības zonās, kurus laukus apsaimniekot ir droši un kur pastāv riski dzīvībai. Piemēram, dažādi nesprāguši lādiņi.

Starptautiski hakatons norisinājās jau piekto reizi un to organizē Francijas nacionālā kosmosa aģentūra sadarbībā ar "ESA Solutions" un tās biznesa inkubatoru tīklu.  Pasākumu atbalsta arī tādi globāli uzņēmumi kā “Airbus” un “AirZero G”. Tikmēr Latvijā tas notika ceturto reizi. Šogad to organizēja LIAA sadarbībā ar Latvijas Kosmosa industrijas asociāciju un Izglītības un zinātnes ministriju. Atbalstītāji Latvijā  ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un Inovāciju centrs un Aeronautikas institūts (AERTI) un starptautiskā zinātnes komercializācijas platforma "Commercialization Reactor".

Hakatona žūrijā Latvijā bija: Izraēlas vēstniece Latvijā Šarona Rappaporta Palgi, RTU AERTI direktors Ilmārs Blumbergs, LIAA Investīciju un tehnoloģiju departamenta direktors Ņikita Kazakevičs, portāla "LabsofLatvia" žurnāliste Anda Asere, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks un "Commercialization Reactor" partneris, "Unilab" vadītājs Andris Baumanis.

Komandu uzdevums bija 24 stundās izstrādāt un demonstrēt labu konceptu ar biznesa modeli un potenciālu. Ideālā gadījumā komandas var sagatavot arī strādājošu prototipu, taču tas nav obligāti. Nacionālā posma uzvarētāji dosies uz finālu Francijā, Kannās, lai cīnītos ar citām komandām par galveno balvu - bezsvara lidojumu gaisa kuģī, kur trenējas arī Eiropas kosmonauti. Taču tikpat vērtīga ir iespēja aci pret aci satikt kosmosa jomā pieredzējušus ekspertus.