Kokrūpnieks Ramoliņš atklāti par to, kā VID amatpersonas mēģināja safabricēt lietu
Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs no amata atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi bija saistīts ar to, ka Korupcijas un novēršanas birojs veica aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā, jo esot atklāta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem: tā 100 000 lielu kukuli vēlējas izspiest no kokrūpnieka Andra Ramoliņa. Viņš Jauns.lv atklāja, kā viss sākās.
Andris Ramoliņš, kurš ir viens no nopietnākajiem spēlētājiem Latvijas mežistrādes un kokapstrādes nozarē ir sācis atklāti runāt par to, kā augsta līmeņa VID darbinieki mēģināja safabricēt lietu pret viņa vadīto uzņēmumu “Stiga RM”. Viņš pastāstīja:
Pamatīgi pārmeklēja
“Šā stāsta sākums meklējams 2020. gadā, kad es, būdams Kokrūpniecības federācijas valdes loceklis, uzrakstīju atklātu vēstuli par, manuprāt, nepareizu meža apsaimniekošanu, kas tobrīd notika valstī. Mans uzskats ir, ka meža nozarē visi, kas gribēja lielo un vieglo naudu, ir nopelnījuši un tagad ir jāsāk maksāt šo resursu patieso cenu, kā arī jāražo produkti ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Tāpēc es arī atklāti iestājos pret šīm nebūšanām, un tas arī izsauca zināmu pretreakciju. Neko vairāk šobrīd par to stāstīt negribētu – lai tiesībsargājošās institūcijas dara savu darbu.
Par pašu safabricēšanu runājot, tajā bija iesaistīti vairāki augsti stāvoši VID darbinieki, un tas man varēja beigties ar bankas kontu arestu un faktisku uzņēmuma darba apturēšanu, taču es par šo procesu tiku brīdināts iepriekš. Man par laimi, šie VID darbinieki sagribēja nopelnīt vēl vairāk un pieprasīja no manis 100 tūkstošus eiro lielu kukuli, apmaiņā apsolot iedot man zināmu laiku “lietu sakārtošanai”. Pārrunas ar viņiem notika ilgāku laiku un pamatīgas konspirācijas apstākļos. Es tiku regulāri izsekots, bet pirms katras tikšanās izģērbts burtiski līdz apakšbiksēm un pārmeklēts.
Šajā laikā lietā jau bija iesaistīts KNAB, un, pateicoties viņu profesionalitātei, viss tika kontrolēts. Var teikt, ka man ļoti palaimējās, jo mana uzņēmuma faktiska iznīcināšana burtiski bija tikai dažu nedēļu jautājums”.
Nepasauc pat parunāties
15. septembrī, kad finanšu ministrs paziņoja, ka ierosinājis disciplinārlietu un atstādinājis no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, bet premjers Krišjānis Kariņš, komentējot ministra rīcību, deklaratīvi paziņoja, ka “Latvijā ir svarīgi turpināt koruptīvu darbību izskaušanu valsts pārvaldē”, Ramoliņš uzrakstīja vēstules par problēmām meža nozarē vairākām valsts institūcijām, ieskaitot arī premjeru Kariņu un Ģenerālprokuratūru, Bet līdz šim brīdim viņu “neviens nav pasaucis pat parunāties”.
Ramoliņš teic: “Pats dīvainākais, ka šī konkurences kropļošana nav ieinteresējusi Konkurences padomi, bet vēl jaukāka atbilde bija no Valsts kontroles, kas atbild par valsts līdzekļu tērēšanas lietderību, – viņiem neesot laika, jo viss ir saplānots gadiem uz priekšu”.
Mežā nevis harvesteri, bet gan “zāles pļāvēji”
Vēstulēs kokrūpnieks norādīja, ka mežistrādes nozarē ir arī augsts ēnu ekonomikas apjoms: “Meža nozarē ir tā, ka darbinieki rotē no viena uzņēmuma uz otru, jo augstas klases speciālistu skaits ir visai ierobežots. Kamēr viņi nesaskaras ar slimošanu vai citām problēmām, viņiem saņemt daļu algas aploksnē, protams, ir izdevīgi. Tad, kad viņi nonāk pie mums, mēs visai ātri par šo iepriekšējo praksi uzzinām. Mēs arī federācijas līmenī esam tikušies ar VID darbiniekiem, bet viņi pasaka – to nevar pierādīt. Likumdošana aplokšņu algu pierādīšanā esot tik smagnēja, ka viņiem ir jāpieķer uzņēmums un darba ņēmējs tieši šīs algas izmaksas brīdī. Tas savukārt nozīmē, ka tādā uzņēmumā būtu “jāiefiltrē” savs darbinieks, taču tam nepietiekot resursu. Man gan šķiet, ka valstij finansiālais resurss būtu tik liels, ka šo resursu ieguldīšana atmaksātos pilnībā un īsā laikā.
Te nu politiķiem būtu jānāk VID palīgā un jādod pilnvaras noskaidrot, kādā veidā vieniem uzņēmējiem izdodas “nošarmēt” darbinieku piekrist saņemt uz pusi mazāku algu, nekā citi uzņēmēji nozarē ir reāli gatavi maksāt. Piemēram, mežistrādes traktora harvestera iesācēja operatora alga sākās no 2800 eiro, bet augsti kvalificētam meistaram tā var sasniegt pat 4500 eiro “uz papīra”, savukārt koku izvešanas traktora forvardera vadītājs pelna no 2000 līdz 3500 eiro. Tajā pašā laikā ir daudzi uzņēmumi, kuros šādi speciālisti nezin kāpēc oficiāli ir gatavi strādāt, saņemot uz pusi zemākas algas. Faktiski darbinieks strādā mežā uz harvestera, bet papīros viņu var uzrādīt kā, piemēram, zāles pļāvēja traktoriņa vadītāju. Rezultātā arī nozarē vidējā statistiskā alga ir nokritusi līdz nereāli zemiem cipariem, bet tajā pašā laikā visi izmisīgi meklē kvalificētus darbiniekus, jo viņu katastrofāli pietrūkst.
Tāpat arī malkas pārdošana bez PVN un būvmateriālu joma – uzskatu, ka tā vai citādi mežu nozarē ar ēnu ekonomiku saskaras vismaz 70 % spēlētāju. Nezinu, kāds cipars gala rezultātā sanāks ar valsts atbalsta izsniegšanu malkas pircējiem bez čeka, bet faktiski tā ir tieša ēnu ekonomikas atbalstīšana”.
