SPRK izstrādājusi jaunu elektroenerģijas sadales tarifu aprēķināšanas metodikas projektu
Lai pielāgotos energoresursu tirgū iepriekš nepieredzētai cenu dinamikai, ko ietekmējuši ģeopolitiskie apstākļi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jaunā redakcijā ir izstrādājusi elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas projektu, informēja SPRK pārstāvji.
Metodikas projekts attieksies uz 10 sadales sistēmas operatoriem, tostarp lielāko no tiem - AS "Sadales tīkls". Par metodikas projektu ir izsludināta publiskā konsultācija.
SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka metodikas projekts nodrošinās nekontrolējamo ārējo apstākļu mazināšanu uz sistēmas operatoru darbību un elektroenerģijas lietotāju iespējām saņemt kvalitatīvus un drošus pakalpojumus. Izmaiņas metodikā ir vērstas uz tarifu stabilitātes nodrošināšanu. Līdzīgas izmaiņas SPRK veikusi arī citās enerģētikas nozaru tarifu metodikās.
Šobrīd spēkā esošā metodika sistēmas operatoram paredz 3% ierobežojumu no ekspluatācijas izmaksām, ko var atgūt ar nākamo tarifu periodu. Šāds limits metodikā ietverts, ņemot vērā vēsturiskos datus par sadales pakalpojumu ietekmējošo faktoru izmaksām. Proti, ieņēmumu svārstības, ko ietekmē ikgadējās patēriņa izmaiņas, vēsturiski nebija pārsniegušas minētos 3% no ekspluatācijas izmaksām.
Taču pēdējo gadu notikumi norāda uz būtiski lielāku izmaiņu dinamiku, jo salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, daudz straujāk mainās ne tikai patēriņš, bet arī izmaksas veidojošie faktori, kā inflācijas līmenis, elektroenerģijas cenas un citi faktori, skaidro SPRK.
No 2020. gada 1. janvāra spēkā esošajā tarifā ietvertā elektroenerģijas cena elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā patēriņa vajadzībām ir būtiski zemāka par faktisko. Līdz ar to veidojas situācija, kurā operatoram ilgstoši uzkrājas izmaksas, kas netiek segtas ar tarifu ieņēmumiem attiecīgajā tarifu periodā. Rezultātā tas var radīt riskus operatora ilgtspējai, tostarp ierobežot plānotās investīcijas tīklu uzturēšanā un attīstībā.
SPRK pārstāvji norāda, ka izmaiņas regulatīvajā rēķinā ļaus izvairīties no lieliem izmaksu starpību uzkrājumiem, kas veidojas no tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas, ka arī ilgākā termiņā nodrošinās tarifu stabilitāti.
Ņemot vērā dinamiskās pārmaiņas nozarē, piedāvātās izmaiņas paredz iespēju izmaksu un ieņēmumu starpību ietvert tarifos ātrāk. Spēkā esošajā metodikas redakcijā operators regulatīvo rēķinu aprēķināja divus mēnešus pēc attiecīgā kalendārā gada beigām. Tas nozīmēja, ka atgūt (vai atgriezt lietotājiem) ieņēmumu novirzes no konkrēta perioda bija iespējams tikai no aiznākamā gada. Metodikas projektā paredzēts, ka operators tos pārskata ātrāk. Attiecīgi operators plānotos un faktiskos ieņēmumus, izdevumus, kā arī radušos starpību uzskaita regulatīvajā rēķinā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām. Tas nozīmē, ka veidosies mazāki regulatīvā rēķina uzkrājumi.
Papildus minētajam, ievērojot būtisko elektroenerģijas cenas ietekmi uz tarifiem, metodikas projektā paredzēts noteikt, ka minētais 3% ierobežojums neattieksies uz elektroenerģijas izmaksu starpību tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, ja vidējā faktiskā elektroenerģijas cena tarifu periodā bijusi par septiņiem eiro par megavatstundu (MWh) lielāka, nekā plānotā elektroenerģijas cena attiecīgajam periodam. Tas ir sasaistīts ar elektroenerģijas tirgus cenu svārstību un balstīts uz pēdējo gadu elektroenerģijas cenu dinamiku. Savukārt, ja elektroenerģijas cena nākotnē samazināsies, samazināsies arī kopējās tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas, atstājot pozitīvu ietekmi uz tarifu.
Ievērojot, ka aizvien pieaug saražotais enerģijas apmērs no atjaunojamiem resursiem un vērojamas izmaiņas sistēmas lietotāju lietošanas paradumos, metodikas projekts paredz izmaksu attiecināšanu starp sprieguma pakāpēm noteikt atšķirīgi gadījumos, ja sistēmā uzstādītās ģenerācijas jaudas apmērs pārsniedz 3% no visas sistēmā uzstādītās jaudas.
Jaunā pieeja paredz, ka fiksētās izmaksas tiek attecinātas starp sprieguma pakāpēm balstoties uz sprieguma pakāpē pieprasīto jaudu, bet mainīgās izmaksas - uz summāro jeb kopējo sprieguma pakāpē sistēmā ievadīto un no sistēmas saņemto elektroenerģijas apmēru. SPRK skaidro, ka šāda pieeja dos iespēju tiem sadales sistēmas operatoriem, kuru sistēmās ģenerācijas jaudas sasniegušas būtiskuma slieksni, nodrošināt efektīvus un pēc iespējas stabilākus tarifus.
Metodikas projekts paredz operatoram tiesības pārskatīt diferencēto tarifu struktūru starp tarifu periodiem regulatīvajā periodā, ja sadales sistēmas operators konstatējis būtiskas izmaiņas elektroenerģijas patēriņa apjomā vai saražotās elektroenerģijas ražošanas apjomā pa diferencēto tarifu veidiem.
Metodika paredz, ka, iesniedzot jaunu tarifu projektu, operators jau tajā brīdī aprēķinā ietver plānoto efektivitātes koeficientu nākamajam regulatīvajam periodam. Vienlaicīgi, lai stimulētu operatoru aktīvi ieviest efektivitātes pasākumus, metodikas projekts paredz operatoram tiesības samazināt regulatīvā rēķina apmēru pēc regulatīvā perioda beigām, ja operators efektivitātes pasākumu ietvaros ir samazinājis izmaksas, kas nepārsniedz 50% no faktiskajiem izmaksu samazinājumiem regulatīvajā periodā.
SPRK 25. oktobrī ziņoja par gaidāmo publisko konsultāciju attiecībā uz sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikas izmaiņām. Metodikas projektā piedāvātie risinājumi atbilstoši tarifu struktūrai ļaus precīzāk noteikt sadales tarifu apmēru no 2023. gada 1.j anvāra.
