Ne visiem zemes īpašniekiem pienākas kompensācija par aizsargjoslām
Uz daudzu īpašnieku zemes atrodas dažādu veidu aizsargjoslas. Kaut arī lielākoties tiek saņemta kompensācija, tomēr ir arī situācijas, kad par to neviens nemaksā.
Valdībā nesen akceptētais Skultes gāzes termināļa projekts izraisījis satraukumu iedzīvotājos, kuriem piederošo zemi potenciāli varētu šķērsot gāzes cauruļvads. Kādas tad ir tiesības uz kompensācijām par dažādām aizsargjoslām īpašumā?
Aizsargjoslu veidi daudzos desmitos
“Likuma un Taisnības” lasītāja Aina no Skultes raksta: “Puslīdz droši jau zinu, ka gāzes vadu no Skultes termināļa uz Inčukalnu plānots būvēt arī uz manas zemes. Es, protams, to nevēlētos, bet vai man ir tiesības no šādas iespējas atteikties? Vai gadījumā, ja tā būvēšana tomēr notiek, es varu cerēt uz kādu taustāmu kompensāciju – zinu, ka manu radu īpašumu Kurzemē arī šķērso vēl padomju laikā būvēts gāzes vads, bet viņiem par to nemaksā ne centa.”
Visai daudzo un dažādo aizsargjoslu noteikšanu nosaka speciāls Aizsargjoslu likums, un jāsecina, ka to kopējais daudzums sniedzas daudzos desmitos. Aizsargjoslas nosaka ap siltumtrasēm, elektrības līnijām, naftas un gāzes vadiem, arī zemē ieraktiem elektrības kabeļiem.
Tāpat šis likums attiecas uz ūdens ņemšanas vietām, autoceļiem, vēja enerģijas rotoriem un dažādiem stratēģiskās infrastruktūras objektiem (stacijas, ostas un lidlauki). Aizsargjoslas ir ap visiem militārajiem objektiem un pat cilvēku un dzīvnieku kapsētām. Vēl kā atsevišķa joma ir aizsargjoslas, kuras attiecas uz dažādiem dabas objektiem, arī aizsargājamiem dzīvniekiem un augiem. To obligāti nosakāmais lielums ir visai dažāds, un arī kompensācijas veidi atšķiras. Tāpat ļoti atšķirīgi ir noteiktie ierobežojumi, ko saimnieciski drīkst un ko nedrīkst aizsargjoslā.
Piemēram, dažādu gāzes un elektrotīklu tuvumā ir ierobežota jebkāda būvniecība vai koku audzēšana, taču, ievērojot atļauto zemes rakšanas dziļumu, drīkst iekopt, piemēram, zemenes. Lielā daudzumā gadījumu zemes īpašnieks uz reālu naudas kompensāciju cerēt nevar, taču aizsargjoslas esamība ir nostiprināta zemesgrāmatā kā apgrūtinājums, un līdz ar to ir jāmaksā mazāks zemes un īpašuma nodoklis. Tomēr arī visai daudzos gadījumos reāla kompensācija pienākas.
Cik un par ko maksā
Kādā kārtībā ir aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par dažādu inženiertehnisku energoapgādes objektu būvniecību, rekonstrukciju vai remontu, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 603.
Vienošanos par kompensāciju ar zemes īpašnieku slēdz nevis valsts, bet konkrētais komersants, kurš ir attiecīgā objekta īpašnieks.
Noteikumos teikts: “Pamatojoties uz objekta novietojuma plānu un Aizsargjoslu likumā noteiktajiem aizsargjoslu platumiem, nosaka tās zemes konfigurāciju, par kuru zemes īpašniekam aprēķināma atlīdzība, un iezīmē minēto zemes platību objekta novietojuma plānā. No zemes platības, par kuru īpašniekam aprēķināma atlīdzība, atskaita zemes platību zem energoapgādes komersantam nepiederošām būvēm un ēkām, ja energokomersants un zemes īpašnieks ir noslēguši savstarpēju līgumu par nekustamā īpašuma (zemes) nomu vai ja zeme zem attiecīgās ēkas ir komersanta īpašums. Zemes platību aprēķina kvadrātmetros, noapaļojot līdz vienam kvadrātmetram.”
Uz ko var cerēt zemes īpašnieks? Minētajos noteikumos par katru no aizsargjoslu veidiem paredzēta konkrēta samaksa, kuru aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgās zemes kadastrālo vērtību. Kompensāciju lielumu rēķina no tās, apmēri ir dažādi, jo ir atkarīgi no konkrētiem lietošanas tiesību ierobežojumiem.
Elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslas – 20%.
Elektrisko tīklu kabeļu līniju aizsargjoslas – 5%.
Gāzesvadu, gāzesapgādes iekārtu vai būvju, gāzes noliktavu vai krātuvju ekspluatācijas aizsargjoslas – 10%.
Pie ēkas ārsienas ārpusē nostiprinātu gāzesvadu vai gāzapgādes iekārtu ekspluatācijas aizsargjoslas – 3%.
Gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas – 20%.
Siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvju ekspluatācijas aizsargjoslas – 5%.
Virszemes siltumtīklu drošības aizsargjoslas – 20%.
Ja konkrētā zemes platība vairs nav izmantojama agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, tad šī samaksa ir krietni lielāka – divkārša šīs platības kadastrālā vērtība, bet ne mazāka kā 1,42 eiro par kvadrātmetru.
Jāatzīmē arī, ka, piemēram, saistībā ar gāzes vadiem uz kompensāciju var cerēt tikai svaigu būvju gadījumā. Enerģētikas likums nosaka, ka par agrāk izbūvētajiem gāzesvadiem kompensāciju nemaksā, jo tiek uzskatīts, ka zemes reformas gaitā, atgūstot īpašuma tiesības vai iegūstot to par naudu, atguvējs vai pircējs ir zinājis par šiem gāzes vadiem un saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Uz nekustamā īpašuma nodokļu atlaidi cerēt gan var.
Skultes termināļa nacionālās īpatnības
Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam ar īpašu valdības lēmumu piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, kas tam paredz dažādas privilēģijas ātrākai visu procesu saskaņošanai un būvniecībai.
Tas tiek darīts situācijās, kad plānota kāda valstiski svarīga objekta būvniecība, lai nodrošināt šo procesu, daļēji apejot privātīpašnieku intereses un izvairoties no spekulatīvām darbībām ar zemi paredzētās būvniecības teritorijās.
Regulējums par nacionālo interešu objektu ieviests 2011. gadā, reizē ar jauno Teritorijas attīstības plānošanas likumu tas garantē konkrēta projekta izņēmuma situāciju no vispārējā regulējuma.
Likuma 17. pantā teikts: “Priekšlikumu par nacionālo interešu objektu izveidošanu sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgās nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs nacionālo interešu objekts. Priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Nacionālo interešu objektam nosaka tā funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tas paredzēts normatīvajos aktos, kā arī šī objekta izmantošanas nosacījumus. Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, attiecīgās nozares ministrija MK noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.”
Būvniecības likuma 15. panta 7. punkts paredz: “Nacionālo interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.”
Gan slimnīca, gan stadions
Šis regulējums neļauj nobremzēt projektu, pastāvot juridiskiem strīdiem, un faktiski šī norma likumdošanā bija ieviesta laikā, kad sāka būvēt elektropārvades savienojumu Kurzemes loks un tā izvietošanas plānojumu apstrīdēja gan zemju īpašnieki, gan vides aizstāvji.
Šī regulējuma laikā nacionālā objekta statuss piemērots vairākiem objektiem – Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, Daugavas stadiona teritorijai, Mucenieku patvēruma lūdzēju izmitināšanas centram, vairākiem militārajiem objektiem, Mežaparka estrādei.
Otra iespēja, kā paātrināt valstij svarīgu objektu būvēšanu, ir privātīpašuma piespiedu atsavināšana. Situācijās, kad zemes privātīpašnieks atsakās valstij pārdot īpašumu par saprātīgu samaksu, to var atsavināt ar speciālu Saeimas lēmumu likuma formā.
Tādā gadījumā īpašniekam īpašums tiek kompensēts kadastra vērtības apjomā, un ar to tiek ierobežotas situācijas, kad varai tuvas personas, uzzinot informāciju par kādas teritorijas attīstību, speciāli sapērk īpašumus, lai tos valstij pārdotu par spekulatīvu cenu.
Aizsardzības ministrija grasās pelnīt
Šā gada 6. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā un likumā “Par aviāciju”, kas paredz, ka aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem turpmāk varēs veikt būvniecību, sedzot ar to saistītos izdevumus.
Aizsardzības objektiem šīs aizsargjoslas ir visai lielas, un pēdējo gadu laikā palielinājusies interese par būvniecību ap aizsardzības objektiem, kas lielākoties saistīts ar zaļās enerģijas ražošanu, īpaši vēja parku izbūvi, gan jūras, gan sauszemes teritorijā.
Katra projekta iespējamo ietekmi uz valsts aizsardzības objekta darbību izvērtēs Aizsardzības ministrijas eksperti. Pamatojoties uz to, ministrija vienosies ar projekta īstenotāju par kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību, slēdzot rakstveida vienošanos. Ierobežojumi būvniecībai aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem galvenokārt ir noteikti, jo objekts var ietekmēt iespējas novērot gaisa telpu vai jūras teritoriju.
Piemēram, vēja parka izbūve var radīt fizisku aizēnojumu gaisa telpas novērošanas līdzekļiem. Saņemto kompensāciju aizsardzības nozare izmantos, lai mazinātu būvniecības ietekmi uz konkrētā valsts aizsardzības objekta darbību.