Krievu oligarha Vekselberga pēdas iestiepjas Latvijā

Vekselbergs zem Vašingtonas pirmā sankciju viļņa nokļuva jau 2018. gada aprīlī saistībā ar iespējamo Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā. Atkārtoti sankciju sarakstā viņu iekļāva šā gada 22. martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Sankcijas pret viņu toreiz tika noteiktas arī Lielbritānijā, bet aprīlī pēc ASV pieprasījuma Spānijā arestēta Vekselberga jahta “Tango”.

Kratīšanas uz jahtas un mājokļos

Uz jahtas veikta kratīšana, un, kā informēja ziņu aģentūra “Associated Press”, jau tad tas darīts aizdomās par naudas atmazgāšanu un krāpšanos, arī sankciju pārkāpšanu. Visi Vekselbergam piederošie aktīvi iesaldēti, un  jebkādi darījumi ar viņam piederošajiem uzņēmumiem ir aizliegti. Uz jahtas konfiscēti arī dokumenti un datori.

Nākamās kratīšanas veiktas dzīvoklī Ņujorkā, Parka avēnijā, un mājā Ņujorkas štata Sauthemptonā – medijos publicētajās fotogrāfijās redzams, ka FIB darbinieki no dzīvokļa iznes kastes ar dokumentiem un datortehniku. ASV uzlikts arests arī viņam piederošajai lidmašīnai, bet personālās sankcijas pret Vekselbergu tagad ir vērstas visā Eiropas Savienībā, kā arī Kanādā un Japānā. 

Kas ir Vekselbergs

Tā kā savu lielāko bagātību Vekselbergs ieguvis naftas biznesā un sevišķi pēc tam, kad 2012. gadā Krievijas valsts kompānija “Rosneft” nopirka viņa kompāniju “TNK-VR”, var ar pilnu pārliecību teikt, ka viņš patiešām ir Putinam tuvo oligarhu lokā.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc šā darījuma tolaik viņš kādu brīdi bija Krievijas bagātākais cilvēks ar 12,4 miljardus dolāru lielu kapitālu. Savas varenības kulmināciju Vekselbergs piedzīvoja 2014. gadā, bagātībai sasniedzot 17,4 miljardus, tagad, arī sankciju dēļ, viņa aktīvi nokritušies zem desmit miljardiem.

Aktīvu uzņēmējdarbību Vekselbergs sācis jau 1990. gadā, kopā ar partneri nodibinot kompāniju “Renova”. Nav gan īsti skaidrs par sākotnējās naudas izcelsmi, ko šī kompānija apgrozīja, taču tās finansiālais uzplaukums notika visai strauji. Kompānijai bija pieejami lieli brīvie līdzekļi, un tā iegādājās daudzu uzņēmumu paketes.

Jāatzīmē gan, ka 65 gadus vecais Vekselbergs ir visai talantīgs, ar izcilību beidzis Automatizācijas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, aizstāvējis arī zinātņu kandidāta disertāciju.

Skandāls Šveicē

“Renova” intereses pārsvarā sākotnēji bija vērstas uz dabas resursu ieguves un apstrādes kompānijām, līdz ar ko viņam pieder metalurģijas, alumīnija, naftas un gāzes nozares uzņēmumi. Jāatzīmē, ka gadsimtu mijā Vekselbergs Krievijā tika atzīts par vienu no metalurģijas nozares korporatīvajiem menedžeriem un pārvaldītājiem.

Pirmais ar viņa vārdu saistītais skandāls notika 2009. gadā Šveicē, kur viņš bija iegādājies divu mašīnbūves uzņēmumu akciju kontrolpaketes. Sākotnēji Vekselbergs uzņēmumos “Oerlikon” un “Sulzer” bija ticis tikai pie 10% akciju, taču, manipulējot to pārvaldību un iesēdinot vadības krēslos savus cilvēkus, viņam izdevās ietekmi palielināt.

Par šiem faktiem Šveices Federālais finanšu departaments uzsāka izmeklēšanu un ierosināja arī kriminālprocesu, taču viss beidzās ar to, ka Vekselbergs ar partneriem samaksāja pamatīgu naudas sodu – vairāk nekā desmit miljonus dolāru.

Jāatzīmē, ka pēc sankciju noteikšanas kompānijai “Sulzer” nācās šīs akcijas no Vekselberga par visai augstu cenu atpirkt, jo pretējā gadījumā tās darbība būtu paralizēta. Kādu laiku viņš ir vadījis Krievijā daudz kritizēto inovāciju uzņēmumu “Skolkovo”, kurā ir ieguldīts milzum daudz valsts līdzekļu, taču līdz šim tā arī nav sagaidīta reāla atdeve. Viņam pieder ievērojams skaits dažādu uzņēmumu un daudz nekustamo īpašumu visās pasaules malās.

Saikne ar Trampu

Saistībā ar iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās izmeklēšanā noskaidrots, ka 2017. gadā Vekselbergs vairākas reizes personīgi ticies ar Donalda Trampa advokātu Maiklu Koenu. 2018. gadā Koens atzina savu vainu vairākos likumpārkāpumos, zaudēja advokāta licenci un nostājās pret savu darba devēju.

Cita starpā viņš liecināja, ka pat priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps turpinājis pārrunas par saviem iespējamiem biznesa projektiem Krievijā, tostarp Eiropā augstākā debesskrāpja būvi Maskavā. Ņemot vērā Vekselberga intereses nekustamo īpašumu jomā, iespējams, ka viņš arī bija Trampa potenciālais partneris.

Vekselbergs ir zināms arī kā sabiedriskā kultūrvēsturiskā fonda “Svjaz Vremjon” dibinātājs. Pirmais šā fonda īstenotais projekts, kas izsauca visai plašu rezonansi, bija pasaulē lielākās juveliera Karla Faberžē izgatavo Lieldienu olu privātās kolekcijas iegāde ASV un tās atgriešana Krievijā. Vēl šis fonds plānoja zvanu atgriešanu Krievijā no kāda ASV pareizticīgo klostera un krievu cietokšņa “Fort–Ross” atjaunošanu Kalifornijā (tāds tur tiešām pastāvēja no 1812. līdz 1841. gadam).

VID ēkas afēra

2002. gada decembrī Privatizācijas aģentūra nodeva Finanšu ministrijas īpašumā 25 hektārus lielu zemes īpašumu Čiekurkalnā. Nezināmu iemeslu dēļ pēc pusgada ministrija šo zemi pārdeva diviem īpašniekiem – Atim Bilzēnam un Vitai Raudovičai, kuri kopā par to samaksāja aptuveni 580 000  eiro.

Pēc divām nedēļām viņi šo zemi pārdeva toreizējā Valsts ieņēmumu dienesta augsta ranga darbinieka Vladimira Vaškeviča sievai Inārai Vilkastei par divreiz zemāku cenu – aptuveni 250 000 eiro.

Pēc diviem gadiem Vilkaste šo zemi notirgoja ar Vekselbergu saistītajai SIA “Mežaparks SPV” par 42,3 miljoniem eiro. Un tavu brīnumu – pēc pusotra gada Aigara Kalvīša vadītā valdība nolēma, ka tieši uz šīs zemes ir būvējama VID jaunā ēka.  Būvniecības organizēšanas konkursā uzvarēja speciāli dibināts kopuzņēmums “Biroju Centrs Ezerparks”, kurā 68,5% faktiski pieder Vekselbergam.

Uzņēmumam ēku ne tikai uzticēja uzbūvēt, bet arī pēc tam apsaimniekot 30 gadu garumā. 2012. gadā sākās būvniecība, kura SIA “RE&RE” izpildījumā izmaksāja vairāk nekā 54 miljonus eiro.

Par šo telpu īrēšanu valsts Vekselberga uzņēmumam divus gadus maksāja 6,38 miljonus eiro gadā, un viegli sarēķināt, ka 30 gados SIA “Biroju centrs Mežaparks” saņemtu vairāk nekā 190 miljonus. Pierēķinot apdrošināšanas izmaksas un komunālos maksājumus, šī summa sasniedza teju desmit miljonus gadā. Iejaucās Valsts kontrole, un viss beidzās ar to, ka valsts no Vekselberga šo īpašumu atpirka par 21,7 miljoniem eiro, samaksājot arī 60 miljonus lielo parādu bankai.

Valsts varēja ietaupīt

Atgādināsim, ka VID atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā, kas sākotnēji šo zemes gabalu pārdeva privātpersonām, tāpēc var visai droši teikt, ka šī shēma jau bija ieplānota zemes pārdošanas brīdī. Vekselbergs pats šajā darījumā nopelnīja kādus nieka pārdesmit miljonus, bet  tikpat skaidrs ir arī, ka, visticamāk, viņš nebija šīs shēmas autors, bet tika piesaistīts tikai kā  finansētājs.

Cik nopelnīja pārējie, sadalot par zemes tālākpārdošanu nopelnītos miljonus, vēsture klusē, un arī nekāda šā gadījuma izmeklēšana nav veikta. Valstij tas viss reāli izmaksāja vairāk nekā 95 miljonus eiro, kamēr, būvējot ēku uz ministrijai piederošas zemes un pašiem rīkojot būvniecības konkursu, šie tēriņi būtu vismaz divreiz mazāki.