Kad varam gaidīt cenu kāpuma atslābumu?

Kaut gan cenu kāpums atlaida gāzes pedāli, tomēr inflācija ir ārkārtīgi augsta, un par saviem pirkumiem mēs maksājam daudz vairāk nekā pērn.

Galvenais gada inflācijas virzītājs vēl joprojām bija ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi. Kaut gan cenas oktobrī bija gandrīz uz pusi (46.9%) augstākas nekā pirms gada, salīdzinot ar septembri, tās sarukušas  par 1.8%. Ar 1.oktobri stājās spēkā jaunākie valdības atbalsta pasākumi energoresursu sadārdzinājuma mīkstināšanai, kas iegrožoja cenu kāpumu.

Pateicoties atbalstam, elektrības pakalpojumi maksāja par 28.9% mazāk nekā septembrī. Cenu galalietotājiem nedaudz mazināja arī septembrī un oktobrī reģistrētais vairumtirdzniecības cenas kritums Nordpool biržā. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, elektrības cena bija vidēji par 32.8% augstāka nekā pagājušā gada oktobrī.

Turpinājās siltumenerģijas tarifu kāpums. Siltumapgādes pakalpojumu cenas oktobrī bija vidēji par 16.5% lielākas nekā septembrī. Pieaugumu iegrožoja valsts atbalsts. Piemēram, Rīgā pieaugums bija mazāks nekā tas būtu bez atbalsta.

Savukārt, citviet atbalsts siltumenerģijas cenu pat samazināja. Tarifu kāpums reģistrēts arī citiem komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, ar 1. oktobri pieauga maksa par SIA “Rīgas ūdens” piedāvātajiem ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.

Pārtikas izejvielu cenas globālajos tirgos pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz mazinājušās, bet Latvijā pārtika turpina kļūt dārgāka. Oktobrī pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums sasniedza jaunu rekordu – gada inflācija bija 29.5%. Mēneša griezumā cenas kāpa par 2.1%. Latvijas pārtikas inflāciju šobrīd, visticamāk, galvenokārt virza otrreizējie efekti, tai skaitā, no iepriekš novērotā energoresursu cenu kāpuma, kas tiek pamazām pārnests uz pircēju. Kaut gan energoresursu cenas biržās šobrīd ir atkāpušās no virsotnēm, nenoteiktība saglabājas. 

Oktobrī fiksēts kāpums arī degvielas cenām, kuras iepriekšējo trīs mēnešu laikā samazinājās. Mēneša laikā cenas ir augušas vidēji par 4.7%, bet gada laikā par 32.1%. Daļēja ietekme bija nesenajam OPEC+ lēmumam par naftas ieguves apmēru samazināšanu, kas ir nedaudz cēlis naftas cenu. 

Pēdējā gada laikā būtiski augušas cenas tādām vitāli svarīgām izdevumu grupām kā pārtika un ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi. Tās veido vairāk nekā 40% no iedzīvotāju tēriņiem. Visvairāk cenu spiedienu izjūt mājsaimniecības ar mazākiem ienākumiem. Tām ir grūtāk atrast veidus kā ietaupīt, lai segtu strauji augošos pārtikas un mājokļa izdevumus.

Kaut gan oktobrī inflācija mazinājās, tuvākajos mēnešos tā vēl saglabāsies augsta, un nevar izslēgt, ka tā nedaudz pakāpsies virs septembra pīķa. Piemēram, augstāko punktu vēl nav sasnieguši energoresursu tarifi. Ražotāji un pakalpojumu sniedzēji turpinās daļu izmaksu sadārdzinājuma pārnest uz cenām. Tomēr to izdarīt būs arvien grūtāk, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kritumu.

Swedbank prognozē, ka līdz pavasarim inflācija turēsies tuvu augstajiem 20%. Cenu kāpuma atslābumu varam gaidīt nākamā gada laikā. 2023. gadā inflācija vidēji būs ap 9%. Cenas turpinās augt, bet ar mazāku sparu.