Ļaudis sūdzas, ka par malku čekus nemaz nedodot! Vienlaikus vairāki pievienotie dokumenti izrādījušies viltoti
No 1. oktobra, kad pašvaldībās sākta pieteikumu pieņemšana valsts apmaksātai apkures kompensācijai, Jelgavas un Dobeles novados saņemti aptuveni četri tūkstoši iesniegumu katrā. Lielākoties kompensācijai par malku bez saglabāta iegādes čeka. Uzrunātie iedzīvotāji norāda, ka čekus par malkas iegādi pārdevēji gan nemaz nedod. Jelgavas novadā esot atklāti arī vairāki gadījumi, kad pievienotie pirkuma čeki izrādījušies viltoti, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Dienas ziņas".
Šogad strauji kāpusi ne vien elektrības un gāzes cena, bet arī kokskaidu brikešu, granulu un malkas cena, kas ir populārākie kurināmā veidi lauku rajonos. Tāpēc iedzīvotāji neesot kavējušies pieteikties kompensācijai par izdevumiem apkures sezonā, tostarp vienreizējam pabalstam 60 eiro apmērā, ja par pavasarī iegādāto malku nav saglabājies čeks.
Dobeles novadā oktobrī saņemti gandrīz 3900 iesniegumu, no kuriem 90% pretendējot uz vienreizējo malkas pabalstu.
"Nebija čeka, jo malku pirkām laicīgi - februārī," skaidro Gita.
Arī Ojārs norāda: "60 eiro dabūjām no pašvaldības".
Ja pieteikšanās pabalstam lielākoties notikusi raiti, tad tā saņemšana gan dažkārt radījusi problēmas, jo pabalstu nevar izmaksāt skaidrā naudā.
"Mums katru nedēļu ir virtuālas sapulces ar Labklājības ministriju. Sistēmas izstrādātājs nedēļu no nedēļas sola risinājumus nedēļu no nedēļas. Mums uz šodienu ir 12 šādi gadījumi, kad cilvēks vēlas saņemt skaidru naudu. Mēs iesniegumu pieņemam, atzīstam par atbilstošu likuma prasībām un gaidām no ministrijas risinājumu," klāstīja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai").
Lai saņemtu kompensāciju par nākamo malkas kravu, gan ar kontu bankā vien nepietiks. Vajadzīgs arī čeks par malkas iegādi, un te nu izgaismojas it kā sen zināmā problēma – ēnu ekonomika.
"Tie laiki tagad ir savādāki. Ar čeku nedod. Cik es vispār malku esmu gādājis, nekad man čeki nav doti," skaidro Zigurds.
Jelgavas novadā dažkārt gan esot nācies sastapties ar iedzīvotājiem, kuri čekus vienkārši noviltojuši, tādējādi cerot saņemt lielāku atbalstu. Tas gan ātri atklājoties.
"Tur mēs sazināmies ar iedzīvotājiem pašiem, un sazināmies arī ar malkas vai granulu piegādātājiem, kas, protams, to informāciju noprecizē, lai mēs varam pieņemt pareizo lēmumu iesniegumam," teica Cenu un Ozolnieku pagastu apvienības pārvaldnieks Matīss Kellerts.
"Protams, tas nav liels skaits. Mums apmēram līdz desmit tādi gadījumi ir bijuši. Ir reāli viltoti maksājumu dokumenti, un mēs par to informējam dienestus," piebilda Lasmanis.
Vienreizējajai kompensācijai par malku bez čeka var pieteikties līdz 30. novembrim, bet ar čeku atbalstu varēs saņemt līdz apkures sezonas beigām – aprīlim.
