Lai nebūtu pārsteigumu: zemes pārmērīšana var mainīt tās robežas
Jau vairāki “Likuma un Taisnības” lasītāji ir informējuši par situāciju, kad, veicot zemes īpašuma pārmērīšanu, robežas var mainīties no dažiem centimetriem līdz pat dažiem metriem.
Jānis no Sabiles raksta: “Pirms piecpadsmit gadiem mērnieks man uzmērīja zemes īpašumu un salika robežas kupicas. Tagad mans kaimiņš savu zemi pārmērīja ar tā saucamo digitālo metodi, un izrādās, ka es ar savu sētu gandrīz vai metru esmu ielīdis viņa zemē. Labi, ka mums draudzīgas attiecības un viņš mani nevaino. Ja tā nebūtu – konflikts neizbēgams, bet žogs būtu jānojauc un jāpārceļ. Kā šāda atšķirība var rasties? Vai tas ir konkrētā mērnieka neprecīza darba rezultāts, un vai šādus jaunos mērījumus var apstrīdēt?”
Šobrīd mērīšana notiek precīzāk
Ir loģiski, ka šobrīd, izmantojot jaunāko tehniku un dažādas atrašanās vietas noteikšanas datorizētās iespējas, zemes uzmērīšana notiek daudz precīzāk. Kādreiz to darīja ar mērlentēm un visai vienkāršiem mēraparātiem, tāpēc arī šāda atšķirība var rasties. Tomēr jebkurā gadījumā pieredzējuši mērnieki iesaka saglabāt dabā arī vēl padomju laikā iemērītās zemes vecās robežkupicas, jo tās var noderēt, ja strīdi par jaunajām robežām pārvēršas par tiesāšanos.
Zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību, robežas izvērtēšanas kritērijus, mērījumu precizitāti, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu, iesniedzamo un izmantojamo dokumentu apjomu un dokumentu saskaņošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1019).
Apseko dabā
Atbilstoši šiem noteikumiem, zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā paredzēts, ka vienmēr ir veicama robežas apsekošana apvidū, kuras laikā uzaicinātajiem uzmērāmās zemes un robežojošo zemes vienību īpašniekiem ir jāuzrāda savu īpašumu robežas, lai mērnieks varētu izvērtēt to atbilstību zemes robežu plāniem.
Zemes kadastrālajā uzmērīšanā atkarībā no robežas/robežpunktu noteikšanas precizitātes tiek iedalītas divas robežas noteikšanas metodes: ierādīšana un instrumentālā uzmērīšana. Abām metodēm Noteikumos Nr. 1019 ir noteikta pieļaujamā robežpunkta noteikšanas kļūda, lai mērnieks, atkārtoti uzmērot (pārbaudot) iepriekš noteikto robežu, spētu izvērtēt, vai apvidū uzrādītā robeža atbilst zemes robežu plānam.
Var izteikt iebildumus
Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Kantiņa “Likumu un Taisnību” informē: “Robežas apsekošanas darbu rezultātu, robežas izvērtējumu mērnieks atspoguļo robežas apsekošanas aktā, tajā skaitā norāda, vai uzrādītās un identificētās robežas atbilst vai neatbilst zemes robežu plāniem, un norāda darbības, kas jāveic, lai robežu sakārtotu – ja konstatēti trūkumi vai neatbilstības.
Ar robežas apsekošanas aktu iepazīstina arī uzaicinātās personas, un tās ar savu parakstu var apliecināt, ka ir iepazinušās un piekrīt rezultātam. Ja robežojošās zemes īpašnieks nepiekrīt, viņš ir tiesīgs izteikt iebildumus, ko mērnieks fiksē robežas apsekošanas aktā un īpašnieks parakstās. Pēc tam izteikto iebildumu pamatotība mērniekam ir jāizvērtē un 30 dienu laikā jāsniedz atzinums par iebildumu pamatotību, ko nosūta personai, kas iebildumus izteikusi. Ja robeža apvidū atbilst zemes robežu plānam un uzmērāmās un robežojošo zemes vienību īpašnieki nav izteikuši iebildumus, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi tiek turpināti atbilstoši identificētajām robežām apvidū.”
Ja atklāti trūkumi
Ja robežas apsekošanā konstatēti trūkumi (izzudušas robežzīmes, mainījies robežas nosacījums u.tml.), veicama robežas atjaunošana, kuras laikā mērnieks veic iepriekš noteiktās zemes vienības robežas sakārtošanas darbus, neizmainot plānā noteikto robežas novietojumu. Tāpat kā robežas apsekošanā īpašniekiem ir tiesības izteikt iebildumus, ja nepiekrīt mērnieka lēmumam par atjaunotās robežas novietojumu.
Ja robežas apsekošanā konstatē, ka noteiktā pieļaujamā robežpunkta noteikšanas kļūda ir pārsniegta, vai vairāku savstarpēji robežojošos zemes vienību zemes robežu plānos konstatēta pretrunīga informācija par kopīgās robežas novietojumu, veicama neatbilstības novēršana.
Šādā gadījumā mērnieka pienākums ir izvērtēt konkrēto situāciju un, nosakot neatbilstības cēloņus, pieņemt attiecīgo lēmumu – atjaunot robežu atbilstoši kādam no zemes robežu plāniem vai arī atzīt apvidū esošās robežas par pareizām un norādīt, ka plāni sagatavoti, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā. Tāpat, risinot robežu neatbilstību, mērnieks nedrīkst pieļaut robežu neatbilstības novēršanas laikā slēptus darījumus, nepamatoti izmainot robežas.
Der saskaņot ar kaimiņu
Katra situācija ir vērtējama individuāli, un ir svarīgi piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū, lai rastu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par robežas novietojumu, jo mērniekam ir pienākums sniegt informāciju par zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā konstatēto un darbu turpmāku norisi.
Tāpat gan uzmērāmās zemes īpašniekam, gan pierobežniekam ir tiesības iesniegt sūdzību par iespējamiem mērnieka profesionālās darbības pārkāpumiem sertificēšanas centrā, kurā konkrētais mērnieks ir sertificēts. Sertificēšanas centrs tad arī izvērtēs mērnieka darbības un sagatavos atzinumu.
Prakse gan rāda, ka reizēs, ja šādi strīdi patiešām nonāk tiesās, parasti tās pieturas pie precīzāko mērījumu rezultātiem un tālākais jau atkarīgs no kaimiņu attiecībām. Diezgan svarīgi būtu pieturēties pie būvnormatīviem attiecībā uz to, cik tuvu no kaimiņa sētas drīkst izvietot celtnes – ja pēkšņi robeža pārbīdās, var rasties problēmas. Tādu, protams, nebūs, ja pirms tam ar kaimiņu viss būs rakstiski saskaņots.
