"Virši-A" 2024. gadā plāno sākt tirgot dabasgāzi mājsaimniecībām

Kāds kopumā uzņēmumam un degvielas mazumtirdzniecības nozarei bijis šis gads?

Ģeopolitiskie notikumi, no kuriem, protams, galvenais ir Krievijas iebrukums Ukrainā, ir diktējuši ļoti lielas svārstības degvielas cenās. Ja gada sākumā naftas cena par barelu bija 80 dolāri, tad jau martā cenas pieauga līdz 120 dolāriem, bet tagad esam atgriezušies zemākā līmenī un barela cena ir nedaudz virs 90 dolāriem. Tikmēr lielā pieprasījuma un samazinātā piedāvājuma dēļ dīzeļdegvielas kā gala produkta cena biržā ir uzrādījusi kāpumu no aptuveni 800 dolāriem par tonnu līdz šobrīd esošajiem 1200 dolāriem par tonnu. Tas ir viens no faktoriem, kas jāņem vērā, skatoties uz degvielas cenām. Otrs faktors noteikti ir vājais eiro kurss pret dolāru, tas ir radījis būtiski negatīvu iespaidu uz cenu, jo šobrīd nepieciešams vairāk eiro valūtas, lai iegādātos to pašu apjomu degvielas, kas tirgos tipiski tiek pārdota dolāros. Attiecīgi tirgū novērotais cenu kāpums šogad ir sasniedzis rekordus. Ja gada sākumā dīzeļdegviela maksāja 1,3 eiro par litru, tad tagad tie ir jau nepilni 2 eiro par litru. To ietekmē šie manis minētie divi apstākļi, kas ir cenu būtiski paaugstinājuši.

Ja runājam par nozares izaicinājumiem nākotnē, tad gribētu atzīmēt trīs galvenos faktorus. Pirmkārt, ir zināms, ka līdz ar sankcijām Krievijai naftas pārstrādes rūpnīcām līdz nākamā gada februārim ir jāatsakās no Krievijas naftas izmantošanas, kas, protams, tirgū turpinās samazināt Krievijas naftas piedāvājumu. Tas notiek jau tagad, jo Krievijas nafta jau pašlaik tiek uzskatīta par "toksisku", bet tas pastiprināsies, tuvojoties februārim, kas turpinās radīt spiedienu uz cenām. Otrs notikums ir salīdzinoši nesens, kad OPEC valstis vienojās par naftas ieguves samazināšanu par diviem miljoniem barelu dienā. Tas pēdējās nedēļās ir izraisījis būtisku kāpumu naftas cenai tirgos. Tātad šie divi faktori - sankcijas Krievijas naftai un OPEC lēmums - no vienas puses mazina piedāvājumu naftas tirgū un rada spiedienu uz cenām, taču pretējā pusē ir gaidāmā recesija, kas savukārt parasti nāk komplektā arī ar naftas patēriņa samazinājumu. Tas savukārt nākotnē dos pretēju efektu. Līdz ar to pašlaik ir diezgan sarežģīti pateikt, kurš no šiem efektiem ņems virsroku. Redzēsim, vai naftas cenas turpinās kāpt vai arī mazināsies, bet iekšējā sajūta ir, ka ļoti būtisku samazinājumu nākotnē naftas cenās mums nevajadzētu redzēt.

Kas notiek Latvijas degvielas tirgū? Pēdējos datos par septiņiem mēnešiem ir redzams, ka kopējais degvielas patēriņš mazumtirdzniecībā ir bijis ar negatīvu izaugsmi jeb ir samazinājies par 1,5%, un būtiski ir arī uzsvērt, ka samazinājums ir sācies tieši no aprīļa, savukārt pēdējos četros mēnešos samazinājums ir ar izteikti negatīvu tendenci. Ja vērtējam produktus, tad dīzeļdegvielas patēriņš ir samazinājies nedaudz, bet benzīns par nepilniem 5% un auto gāzes patēriņš pat par 11%. Savukārt "Virši-A" degvielas realizācijas apjoms septiņos mēnešos atšķirībā no tirgus ir pieaudzis par 5,6%. Tas nozīmē to, ka spējam iegūt tirgus daļu, lielā mērā arī pateicoties jaunām DUS, ko veram vaļā. Lielai daļai degvielas tirgotāju ir arī mazumtirdzniecības veikalu tīkli, un šajā segmenta izaugsme pirmajā pusgadā ir bijusi ļoti spēcīga - ja tirgus kopumā ir audzis par 18%, tad "Virši-A" veikala preču pārdošanas apjomi ir pieauguši par vairāk nekā 20%.

Pirmajā pusgadā esam uzradījuši ļoti labus rādītājus tālākā tirgus daļas palielināšanā, kā arī esam uzlabojuši uzņēmuma rentabilitāti un finanšu rādītājus. Tāpat šogad esam atvēruši četras jaunas DUS, no kurām trīs ir Rīgā un viena Daugavpilī. Mēs turpinām strādāt pie dažādiem ilgtspējas projektiem un mūsu pozīciju stiprināšanas enerģētikas segmentā.

Degvielas patēriņš Latvijā turpinās samazināties? Vai ir redzamas tendences, ka cilvēki taupa uz degvielas rēķina?

Vēsturiski Latvijas degvielas patēriņam ir izteikta korelācija ar iekšzemes kopproduktu. Ja šogad IKP tiek prognozēts tuvu 2%, tad skaidrs, ka degvielas patēriņš nevar būtiski pieaugt. Ja runājam par degvielas patēriņu, tad ir jāizdala divi segmenti - biznesa un privātais segments. Biznesa segmentā mēs redzam pēc patēriņa datiem, ka tas darbojas, pat par spīti augstajām energoresursu cenām. Šajā segmentā, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtisks kritums nav novērots. Savukārt privātpersonu segmentā patēriņa samazinājums ir jūtams, kas ir loģiski, jo saistībā ar energoresursu cenu kāpumu, inflāciju pirktspēja privātajā sektorā samazinās. Ja runājam par "Virši-A", tad atšķirībā no tirgus mums ir pieaugums abos šajos segmentos. Mēs spējam palielināt pārdošanas apjomus gan privātpersonu segmentā, gan biznesa segmentā. Ir gan ļoti jūtams, ka privātpersonu segmentā patēriņu ietekmē dažādās akcijas un loterijas, īpaši nedēļas nogalēs. Nedēļas nogalēs asajā cīņā starp konkurentiem degvielai tiek piemērotas atlaides, un, piemēram, mūsu tīklā degvielas pārdošanas apjoms nedēļas nogalēs var pieaugt pat par 60-80% salīdzinājumā ar darba dienām, kad atlaides ir mazākas. Tas nozīmē, ka privātpersonas ļoti seko līdzi cenām un novērtē dažādās atlaides.

Kā paši "Virši-A" izjūt energoresursu cenu pieaugumu?

Ja salīdzina šā gada pirmo pusgadu ar 2021. gada attiecīgo periodu, tad redzam, ka elektrības un dabasgāzes cenas brīžiem ir pieaugušas pat līdz 10 reizēm. Tas ir ārkārtīgi liels kāpums. Degvielas cenās šis kāpums nav bijis tik liels un ir līdz 50%, taču skaidrs, ka mūsu pašu DUS infrastruktūra, kas sastāv no dažādiem energoresursu patērētājiem - kondicionieriem, apkures sistēmām, ēdienu gatavošanai nepieciešamā enerģija - patērē šos resursus, un kā jebkurš uzņēmējs redzam, ka šī izmaksu komponente ir būtiski pieaugusi.

Tāpat redzam, ka arī veikalu precēm, ko tirgojam, no piegādātājiem ir liels spiediens uz cenām un arī šiem produktiem ir tendence kļūt dārgākiem. Saistībā ar energoresursu cenu kāpumu tas ir devis ļoti spēcīgu stimulu izvērtēt esošo energoefektivitāti uzņēmumā, kā arī laicīgi un vēl aktīvāk raudzīties atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējās. Šogad septiņos mēnešos esam uzstādījuši jau 13 stacijās saules paneļus, kas ir devis būtisku atspaidu enerģijas ražošanā. Piemēram, tajās DUS, kurās šie paneļi ir uzstādīti, augustā elektrības patēriņš ir par 25% nosegts no saules paneļiem. Tas liek domāt par šo risinājumu ieviešanu arī citās stacijās. Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu attīstību mēs noteikti turpināsim, skatīsimies gan uz iespējām izveidot lieljaudas saules parkus, turpināsim uzstādīt saules paneļus un, protams, turpinām darbu pie virknes mājasdarbu, lai palielinātu energoefektivitāti, sākot ar primitīvām lietām, kā apgaismojuma izmantošanas pārskatīšana, līdz pat dažādu sarežģītāku enerģijas optimizācijas instrumentu ieviešanu.

Lieljaudas saules parkus savam patēriņam?

Nē, vairāk tomēr ārējiem klientiem, kam piegādāt enerģiju. Pašlaik attīstām divus projektus ar jaudu no 1-3 megavatiem, kas ir salīdzinoši liela jauda. Ja šie projekti tiks realizēti, tad saražotā elektrība tiks novirzīta elektrības tīklā par biržas cenām patērētājiem. Pašpatēriņam mēs vairāk skatāmies uz saules paneļu uzstādīšanu DUS.

Pirms kāda laika ziņojāt, ka investēsiet divus miljonus eiro elektroauto uzlādes tīklā - kurās stacijās plānojat šo tīklu attīstīt? Kāpēc izlēmāt šādu projektu attīstīt?

Elektrouzlādes tīkla projekta pirmajā posmā mēs plānojam to attīstīt 20 stacijās, kas būs ultra ātrās uzlādes stacijas. Ultra ātrā uzlāde nozīmē, ka tās jauda ir 150 kW. Tas ir ļoti labs uzlādes ātrums, jo reti kura mašīna mūsdienās var paņemt vairāk.

Šīs stacijas lielākoties būs galveno autoceļu tuvumā, kur transporta plūsma ir vislielākā, un arī lielākajās Latvijas pilsētās. Tas arī būs tuvākā gada vai divu fokuss, lai šo uzlādes tīklu attīstītu.

Nedaudz tālākā nākotnē mēs arī skatāmies uz sadarbību ar mūsu partneriem, lai uzlādes stacijas varētu izvietot arī ārpus mūsu staciju tīkla, piemēram, pie veikalu tīkliem vai kādiem citiem objektiem ar intensīvu satiksmi tuvumā.

Mums ir liels prieks, ka šī projekta īstenošanā esam spējuši piesaistīt Eiropas Savienības (ES) Alternatīvo degvielas finansēšanas instrumentu. Aptuveni 50% no izmaksām varēsim finansēt no ES finansēšanas instrumenta.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc mēs to darām, ir skaidrs, ka vieglais automašīnu segments pakāpeniski virzīsies uz zaļo enerģiju un elektrība vieglajam segmentam ir visloģiskākais risinājums. Jāmin gan, ka pašlaik Latvijas tirgū ir apmēram 3000 elektroauto no kupumā apmēram 700 000 vieglo automašīnu. Tas nozīmē, ka elektroauto šobrīd ir aptuveni 0,4% no kopējā tirgus. Pagaidām šī tirgus daļa ir ļoti neliela, bet mēs apzināmies, ka potenciāls šim segmentam ir liels un tāpēc, domājot ilgtermiņā, no biznesa loģikas ir pamatoti infrastruktūru veidot jau tagad.

Pašlaik aplēses ir dažādas, bet tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā varētu būt ap 60 000 elektroauto. Tas joprojām būs zem 10% no kopējā tirgus, bet tas ir apjoms, ar kuru veidot biznesu. Mēs sevi pozicionējam kā alternatīvo degvielas veidu tirgus līderi, tāpēc viennozīmīgi šie ir soļi, kas jāsper.

Uzlādes tīklus pašlaik attīsta vai gatavojas attīstīt arī daudzi citi - vai jūs nebaida konkurence? Kādu tirgus daļu publiskās uzlādes tirgū jūs gribētu sasniegt?

Jā, tirgus šobrīd ir piesātināts, un es domāju, ka gada divu laikā tirgus būs arī īslaicīgi pārsātināts ar uzlādes stacijām, ņemot vērā mazo elektroauto skaitu. Tas gan ir jautājums par ilgtermiņu. Galvenie plusi, ko mēs redzam savā pusē attiecībā pret konkurentiem, ir tieši ātrās, ultra ātrās uzlādes iespējas. Tas nozīmē, ka auto uzlāde aizņems 10-30 minūtes un auto varēs doties tālāk. Otrs liels pluss ir tas, ka mūsu uzlādes stacijas primāri atradīsies pie esošajām DUS, kas nozīmē klientam papildu pakalpojumus un servisu, var ieturēt maltīti, iepirkties veikalā. Kā jau minēju, mēs sevi pozicionējam kā alternatīvās degvielas tirgotāju, tāpēc elektrība ir viens no produktiem, ko piedāvāt.

Arī kravas auto segmentā mēs strādājam pie dažādiem risinājumiem. Esam jau ieviesuši saspiesto dabasgāzi, ko novērtē gan autobusu parki, gan loģistikas uzņēmumi, gan citi partneri. Pie tā mēs neapstāsimies, jo skatāmies arī tālāk, kā smagā transporta segmentā varētu piedāvāt arī biometānu, kas ir zaļā dabasgāze, gan sašķidrināto dabasgāzi un tālākā nākotnē arī ūdeņradi. Ja smagajam segmentam radīsies arī optimāls elektrības risinājums, tad arī mūsu uzlādes stacijas tam būs piemērotas, jo jau tagadējās jaudas ir paredzētas tādas, ko viegli pielāgot smagajam transportam.

Vai ir plānoti vēl kādi investīciju projekti tuvākajā laikā?

Investīciju plānus es varētu iedalīt četros blokos. Intensīvākais un kapitālietilpīgākais no tiem ir jaunas DUS. Vienas stacijas izmaksas var sasniegt apmēram divus miljonus eiro, un, ja gadā būvējam vairākas jaunas stacijas, tad tas ir būtisks investīciju apjoms.

Jau minēju lieljaudas saules parkus, kur pašlaik strādājam ar diviem projektiem. Jauda būs robežās no 1 līdz 3 megavatiem, kas arī nozīmē būtiskus kapitālieguldījumus. Tāpat mēs esam jau daudz darba ieguldījuši attiecībā uz biometāna ražošanas iespējām Latvijā. Tā ir zaļā dabasgāze, ko var ražot no dažāda veida atkritumiem. Tā kā mums Latvijā ir daudz biogāzes staciju, tad sadarbībā ar šīm stacijām biogāzi var attīrīt līdz biometāna līmenim un tālāk to virzīt eksportam uz Eiropu, kur šis produkts ir ļoti pieprasīts, vai arī lietot tepat, Latvijā, pašpatēriņam. Biometāns ir liels projekts, pie kura strādājam, un ļoti ceram, ka divu gadu laikā nonāksim līdz produkta reālai ražošanai.

Ceturtais bloks ir spertie soļi enerģētikā - esam jau publiski ziņojuši, ka strādājam pie elektrības tirdzniecības pakalpojuma izstrādes mājsaimniecībām, ko plānojam sākt piedāvāt nākamā gada pirmajā pusgadā. Vēl tālākā nākotnē skatāmies uz iespējām līdzīgu pakalpojumu piedāvāt arī dabasgāzei. Lai šādus produktus piedāvātu tirgum, tas prasa būtiskas investīcijas IT sistēmās, ko arī veicam.

Paralēli visam notiek arī operacionālās darbības jau esošajā DUS tīklā, ir jāiegulda, lai pakalpojumu un kvalitātes latiņa tiktu turēta augstu.

Vai varat pastāstīt par plāniem saistībā ar dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām?

Tas ir tālākas nākotnes projekts. Vēlamies sākt ar elektrības tirdzniecību, kas būs nākamā gada pirmā pusgada jautājums. Kad šis projekts būs ieviests, tad vēlamies arī lūkoties dabasgāzes virzienā. Mūsu lielā vīzija ir, ka savam klientam varam piedāvāt visus enerģētikas produktus "vienā paciņā", sākot ar degvielu, kas mums jau ir, ar elektrību, kas drīzumā būs, un dabasgāzi nākotnē. Ja vēl pieliekam klāt veikala preces, kas ir "enerģija vēderam", tad būsim nonākuši vīzijā, ko plānojam piedāvāt kā "enerģiju vienotā pakā", lai klientam nav jāslēdz līgumi ar dažādiem tirgotājiem.

Dabasgāze mājsaimniecībām no kura gada?

Līdzīgi kā ar elektrības tirgošanas uzsākšanu mājsaimniecībām, tas būs izaicinājums. Tas noteikti nebūs 2023. gada projekts, bet 2024. gadā mēs par to varētu sākt plānot pilotprojekta veidā. Ja man jāsaka optimāls termiņš, tad tas varētu būt 2024. gada laikā.

Elektrības tirdzniecībai esat gatavi nākamā gada pirmajā pusgadā?

Jā, plānojam šo tirdzniecību sākt pirmajā pusgadā.

Vai varat atklāt investīciju apjomu biometāna projektā, lieljaudas saules parku izveidē?

Šī informācija ir komercnoslēpums, ko nevarēšu atklāt, bet šajos projektos mēs runājam par investīcijām ne simtos tūkstošu, bet miljonos.

Vai plānojat vēl kādas jaunas degvielas uzpildes stacijas atklāt, vai arī jūsu DUS pārklājums Latvijā ir optimāls?

Šogad esam atvēruši četras jaunas DUS, un pašlaik mums ir 69 stacijas. Mūsu stratēģiskais plāns paredz, ka līdz 2024. gada beigām mums vajadzētu nonākt pie 80 DUS skaita. Līdz ar to mums ir nedaudz vairāk kā divi gadi, lai sasniegtu šo mērķi. Tas ir pilnīgi reāls plāns, jo pēdējos gados atveram apmēram 3-5 jaunas stacijas gadā.

Ļoti labi apzināmies, ka mūsu ekonomika lielākoties ir koncentrējusies ap Rīgu un Pierīgu, un tur vēl neesam pietiekami pārstāvēti, tādēļ liels fokuss ir tieši uz šo reģionu. Tajā pašā laikā Latvijā ir vēl lielas pilsētas un citas vietas, kur mūsu pārstāvniecība būtu vēl jānodrošina. Mēs turpināsim DUS tīkla attīstību, un jau pašlaik notiek projektēšanas darbi jaunām stacijām. Plānojam aktīvi virzīties uz priekšu, lai sasniegtu savu stratēģisko mērķi - 80 DUS stacijas līdz 2024.gada beigām.

Vai esat aplēsuši, cik liela tirgus daļa jums šobrīd ir degvielas tirdzniecībā?

Tas informācijas publiskuma ziņā ir jūtīgs jautājums, bet tas, ko varu atklāt, ka mēs degvielas tirgotāju vidū esam lielākajā četriniekā. Lielais četrinieks esam mēs, "Circle-K", "Viada" un "Neste". Šis četrinieks aizņem būtiski lielāko tirgus daļu. Arī veikalu preces ir būtisks segments, un tur esam starp diviem lielākajiem tirgus spēlētājiem.

Šogad Latvijas valdība un Saeima nolēma uz laiku atlikt prasību par obligāto biopiejaukumu degvielai - vai jūs tirgojat degvielu ar biopiejaukumu vai bez? Kā tas ietekmēja jūsu uzņēmumu?

Tas bija negaidīts valdības lēmums visai nozarei, ka no 1.jūlija var nelietot biopiedevu. Mēs, līdzīgi kā citi lielie tirgus spēlētāji, bijām pret šo lēmumu, jo, mūsuprāt, nav īsti korekti upurēt vides mērķus, lai tādā veidā mazinātu cenu. Jāatzīst, ka līdz aptuveni astoņiem centiem dīzeļdegvielai samazinājumu šis lēmums ir devis, savukārt benzīnam samazinājums ir nebūtisks, jo biopiedevas jeb etanola un benzīna cenas ir ļoti līdzīgas. Lielākais efekts no šī lēmuma ir tieši dīzeļdegvielai.

Ja tirgotājs turpina tirgot dīzeļdegvielu ar piejaukumu, kas ir dārgāk, tad viņš ļoti ievērojami zaudē konkurētspēju pret pārējiem tirgus dalībniekiem. Mēs no jūlija savās stacijās piedāvājam produktu bez biopiedevas, tādējādi tas ir lētāk un mēs nezaudējām konkurencē.

Ja vērtējam lēmumu, tad, mūsuprāt, tas ir bijis ļoti negatīvs, jo arī mums nācās pārtraukt sadarbību ar esošajiem biopiegādātājiem, nācās arī iztirgot mūsu iepriekš iepirktos biopiedevas krājumus. Šobrīd šie jautājumi atrisināti, bet tāpat to vērtējam negatīvi. Komunikācija no valdības puses bija nepieņemama, jo tas notika pāris nedēļas pirms 1.jūlija. Mūsu biznesā lēmumus ir svarīgi zināt laicīgi, un ar "laicīgi" es domāju vismaz gada termiņā, nevis pāris nedēļu laikā. Bija liels izaicinājums mums un citiem tirgus spēlētājiem pielāgoties jaunajai situācijai un realitātei.

Es teiktu, ka mēs šajā priekšvēlēšanu populismā upurējām vides mērķus. Igaunijā un Lietuvā jau vairākus gadus darbojas transporta enerģijas likums, kas skaidri regulē tirgotāju atbildību par kaitīgajiem izmešiem. Latvijā šāds likums joprojām nav pieņemts un savā ziņā ejam pretējā virzienā kā visa Eiropa. Ja Eiropa aizvien vairāk rūpējas par vides jautājumiem, tad mēs darbojamies pretējā virzienā. Upurējam vides jautājumus, lai iegūtu nelielu labumu degvielas cenām. Tā vietā varēja atrast citu risinājumu, kā samazināt cenu, piemēram, caur izmaiņām akcīzes nodokļa politikā.

Kāpēc izlēmāt iesaistīties kā investors "Skultes LNG Terminal"? Kā redzat projekta attīstību?

Mēs kā uzņēmums izjūtam atbildību par enerģētikas neatkarības nodrošināšanu un vairošanu Latvijā. Lai arī cik utopiski viedokļi būtu, ka pāris gadu laikā dabasgāze Latvijas tirgū vairs nebūs vajadzīga, tad pat matemātiski nav iespējams aizvietot dabasgāzi ar citiem resursiem tik īsā laikā. Vismaz nākamos 10 gadus bez dabasgāzes nevarēs. Tāpat atgādināšanu, ka tuvāko gadu laikā ir plānota desinhronizācija jeb atslēgšanās no Krievijas elektrības tīkliem. Tādēļ mūsu TEC būs kritiska loma, lai nodrošinātu balansēšanas funkciju elektrības tīklam. Lai šos TEC darbinātu, būs nepieciešams ļoti būtisks papildu dabasgāzes apjoms, tādēļ runām, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā būtiski mazināsies, tam nav loģiska pamatojuma.

Tādēļ, lai vairotu Latvijas enerģētisko neatkarību, lai stiprinātu savas pozīcijas enerģētikas tirgū, mēs arī izlēmām iesaistīties Skultes projektā. Skulte, mūsuprāt, joprojām ir visoptimālākais risinājums LNG terminālim, jo tam ir nepieciešamas krietni mazākas investīcijas nekā citiem LNG termināļiem, jo ir tiešais savienojums ar Inčukalna dabasgāzes krātuvi. Latvijai, realizējot Skultes projektu, ir visas iespējas iegūt investīcijas, jaunas darba vietas un kļūt par Baltijas dabasgāzes apgādes centru.

Kā projekta attīstību maina "Latvenergo" noslēgtais līgums ar Klaipēdas LNG termināli?

Situācija ar "Latvenergo" ir savdabīga, jo man grūti būtu iedomāties līdzīgu situāciju Lietuvā vai Igaunijā, kur valsts uzņēmums, lielākais dabasgāzes patērētājs slēdz ilgtermiņa līgumu ar kaimiņvalsts termināli, tajā pašā laikā zinot, ka savā valstī taps pašu terminālis ar krietni zemāku tarifu.

Jāatzīst, ka Klaipēda ļoti eleganti izmantoja iespēju piedāvāt ilgtermiņa līgumu "Latvenergo", lai tādējādi potenciāli bremzētu Skultes projekta attīstību, un pašlaik šī ilgtermiņa vienošanās no "Latvenergo" puses ar Klaipēdu ir panākta, taču mēs apskatām dažādus scenārijus, kā Skultes projektu turpināt realizēt. Ir jāsaprot, ka jebkurā tāda mēroga projektā jebkuram stratēģiskajam investoram ir ļoti būtiski gūt pārliecību, ka terminālis tiks lietots. Tāpēc ir priekšlīgumi, kas tiek noslēgti vēl pirms investīciju piesaistes un projekta realizācijas. Mūsu plānā sākotnēji bija piedāvāt ļoti labu tarifu "Latvenergo", vienoties uz konkurētspējīgākajiem komercnosacījumiem ar "Latvenergo" par iepirkumu, tomēr tas, kā redzams, nav izdevies. Tāpēc tagad mums ir pārrunas ar vairākiem stratēģiskajiem investoriem, kā šo projektu turpināt. Tuvāko nedēļu laikā mēs plānojam publiski nosaukt investora vārdu, lai tālāk virzītos ar projektu. Tāpat turpinās darbs ar ietekmes uz vidi novērtējumu un sadaļām, kā arī virkni citu procesu.

Mēs šajā projektā iesaistījāmies pirms pāris mēnešiem, un mani nedaudz mulsina tas, ka mums Latvijā patīk gari filozofēt un beigās neko neizdarīt, kamēr citas valstis virzās uz priekšu un atbalsta šādus projektus. Pēdējo gadu laikā Igaunijas un Lietuvas ekonomikas mums ir aizgājušas pa priekšu, kamēr mēs Latvijā nez kāpēc daudz ko darām daudz lēnāk. Acīmredzot jāsecina, ka uzņēmējdarbības gēns un biznesā bieži tik ļoti nepieciešamais ātrums un pārliecība, kā arī uzņēmēju kvalitatīva sadarbība ar valsts institūcijām mums nav tik spēcīgi izteikta kā citās valstīs.

"Latvenergo" jūs piedāvājāt konkrētu līgumu?

Protams, esam gājuši pie "Latvenergo" ar savu piedāvājumu, kur konkrēti norādīts, ka tarifs būtu būtiski lētāks nekā Klaipēdā jau pirms viņu vienošanās ar Klaipēdu. Uz ko "Latvenergo" sākotnēji bija ļoti ieinteresēti, taču tad sekoja lēmums par Klaipēdu uz 10 gadiem, pamatojot to, ka "Latvenergo" primārais uzdevums ir nodrošināt dabasgāzi Latvijas tirgum šoziem un nākamajai ziemai. Var diskutēt par šī argumenta spēcīgumu, jo, stratēģiski izmantojot Inčukalna dabasgāzes krātuvi kā mūsu trumpi, visticamāk, būtu pieejami tirgū līgumi, kā arī potenciāli "spot" darījumi ar termināļiem arī uz īsākiem termiņiem gan Klaipēdā, gan topošajā terminālī Somijā. Ar augstu varbūtību tas būtu izdarāms, neslēdzot līgumu uz 10 gadiem. Tas diemžēl ir noticis, un ir jādzīvo jaunajā realitātē. Tagad ar investoriem notiek sarunas, kurās skaidrojam esošo situāciju, un ceram, ka, neskatoties uz to, varēsim turpināt šo projektu attīstīt. Joprojām uzsveru, ka tehnoloģiski, funkcionāli un tarifu ziņā Skultes terminālis ir spēcīgākais reģionā, kas var tikt uzcelts. Par to mums nav šaubu.

Cits "Skulte LNG Terminal" akcionārs Pēteris Ragaušs pirms mēneša intervijā aģentūrai LETA teica, ka bez "Latvenergo" priekšlīguma investori projektā nenāks.

Jā, kā jau minēju, šobrīd ir jauna realitāte un "Latvenergo" stāsts nav īstenojies, tas gan nenozīmē, ka nākotnē tas nevar īstenoties. Jaunajā realitātē, runājot ar investoriem, mēs skaidri esam komunicējuši un meklējam veidus, kā investorus iedrošināt iesaistīties projektā. Jebkurā gadījumā vienā vai otrā scenārijā vidējā termiņā mums būs jānonāk pie priekšlīgumiem par dabasgāzes iegādi ar enkurklientiem. Protams, visvienkāršāk būtu bijis slēgt līgumu ar "Latvenergo", bet ir arī citi scenāriji. Turpinām sarunas un tuvāko nedēļu laikā plānojam publiskajā telpā iepazīstināt ar gala investoru.

Pēc Saeimas vēlēšanām atsevišķi politiķi uzskata, ka lēmums piešķirt Skultes terminālim nacionālo interešu statusu nav bijis pareizs un tas jāpārskata. Vai tas nebaida?

Jaunā valdība vēl nav izveidota. Publiskajā telpā ir dažādi viedokļi. Tas, ko redzam, ka mums ar partneriem ir jāveic krietni apjomīgāks izglītojošais darbs, jo projekts ir apvīts ar dažādiem mītiem. Tuvākajā laikā īstenosim skaidrojošo kampaņu par termināli un šo projektu.

Gribētos ticēt lēmumu politiskai pēctecībai, ka iepriekš pieņemtie lēmumi netiks mainīti, taču izslēgt nevaram nevienu scenāriju. Tā vietā mēs turpināsim strādāt pie projekta.

Cik akciju šobrīd jums pieder?

Mums pieder nepilni 20% akciju, un pārējie akcionāri ir vēl sešas privātpersonas, no kuriem daļa vēl ir arī apvienojušies biedrībā.

"Virši-A" kā šobrīd lielākais projekta akcionārs arī būtu gatavi atdot kontroli starptautiskajam investoram?

Tajā brīdī, kad ienāk liels starptautiskais investors ar savu kapitālu, kas būs desmitos miljonos eiro, ir skaidrs, ka esošajiem akcionāriem būs jāatdod kontrole projektā. Bāzes scenārijs joprojām paredz, ka ar esošajiem akcionāriem mēs plānojam palikt šajā projektā, atbalstīt ar savu pieredzi, zināšanām, kompetenci. Tas, ka mēs vairs nebūsim kontrolējošie pēc investora ienākšanas, tas ir pilnīgi reāls scenārijs.

Bez stratēģiskā investora projektu nav iespējams realizēt? Tādu finansējumu jums pašiem nav iespējams piesaistīt?

Investīciju ziņā projekts būs vismaz 120 miljonu eiro vērts. Tas ir liels investīciju apjomus, kuru esošajiem akcionāriem bez stratēģiskā investora līdzdalības būtu grūti ieguldīt.

Pērn sākāt akciju kotāciju Rīgas biržā. Kā vērtējat savu līdzšinējo pieredzi akciju tirgū? Vai apsverat, ka nākotnē varētu veikt papildu akciju emisijas? Pārcelt akcijas uz oficiālo sarakstu?

Pagājušā gada novembrī mēs veiksmīgi īstenojām sākotnējo publisko piedāvājumu, kā rezultātā piesaistījām 10 000 privātpersonu. Pieredze šī gada laikā ir bijusi ļoti pozitīva, jo projekta rezultātā piesaistījām ne tikai papildu kapitālu, ko varam izmantot projektu attīstībā, bet arī viss process ir vēl vairāk sakārtojis uzņēmumu. Biržas zīmogs ir ievērojami atvieglojis komunikāciju ar ārvalstu partneriem, bankām, arī mūsu klientu loks ir paplašinājies. Klienti ir kļuvuši par mūsu akcionāriem, kas nozīmē daudz lojālāku klientu bāzi. Tas biznesam ir ļoti nācis par labu.

Vai mēs plānojam papildu akciju emisiju? Pārskatāmā nākotnē par to nedomājam. Mums bilance ir ļoti spēcīga, ja arī ir nepieciešams papildu finansējums, tad to varam piesaistīt no bankām. Ja kaut kas mainīsies, tad par to domāsim.

Arī jautājums par oficiālo sarakstu mums nav dienaskārtībā, jo mēs pagaidām neredzam būtiskas priekšrocības tam, lai pārceltos uz oficiālo sarakstu.