Latvijā mežu pietiks
Enerģētiskās krīzes apstākļos, kad gāze un elektrība pieaugušo cenu dēļ daudziem kļuvusi par luksusa preci, patērētāji arvien vairāk sāk domāt par atgriešanos pie malkas vai koksnes granulām un briketēm mājokļa apkurei.
Jautājums tikai, cik liels mums ir šis izmantojamais resurss un vai valsts mežos tā ir pietiekami esošajā pasaules situācijā.
Latvijas Valsts mežu (LVM) Mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis mierina: “Var pavisam droši teikt, ka valsts mežos ilgus gadus ir saimniekots ilgtspējīgi un rūpīgi plānojot, tādēļ koksnes krājumi mūsu apsaimniekotajos mežos ir pietiekami – 325 miljoni kubikmetru un katru gadu tie pieaug par 11 miljoniem kubikmetru.”
Saskaņā ar mežizstrādes noteikumiem LVM ik gadu nocērt un piegādā pārstrādes un siltumapgādes uzņēmumiem ap septiņiem miljoniem kubikmetru koksnes, aptuveni 2,5 miljoni kubikmetru aiziet dabīgajā atmirumā, bet pārējais ir koksnes pieaugums, kas turpina uzkrāties mežā.
Nedrīkst aizmirst, ka līdztekus koksnes ražošanai LVM meži labi kalpo arī aktīvai atpūtai dabā. Ir izveidotas 296 bezmaksas atpūtas vietas, no kurām 12 pielāgotas cilvēkiem ar kustības traucējumiem.
Visa meža platība ir mājvieta daudzveidīgām, tostarp īpaši aizsargājamām sugām, un tikai dabas daudzveidībai un ūdeņu aizsardzībai vien LVM mežos ir atvēlēts vairāk nekā 20% no kopējās platības.
Augošie koki LVM apsaimniekotajos mežos katru gadu piesaista apmēram 11 miljonus tonnu ogļskābās gāzes un ievērojami samazina globālo sasilšanu.
Prasmīgi apsaimniekojot mežu, tas, tāpat kā augļu dārzs dod lielāku ražu. “Katru gadu mēs atjaunojam aizsērējušās meliorācijas sistēmas 18 000 līdz 20 000 hektāru platībā, kas savukārt dod papildu koksnes pieaugumu 1,5, līdz trīs kubikmetru apjomā uz hektāru (viens hektārs ir aptuveni Doma laukuma izmērā). Tāpat vairāk nekā 60% izcirtumu tiek atjaunoti ar mūsu pašu selekcionētajiem stādiem, kas, salīdzinot ar dabīgā procesā atjaunotu mežu, aug par 15 līdz 20% ātrāk. LVM arī veic pētījumus un meklē iespējas, kā atgriezt mežā koksnes pelnus, kas satur daudz kālija un veicinātu vēl ātrāku mežu augšanu,” stāsta Dudelis.
Viņš ir pārliecināts, ka meža atjaunošanā, nocērtot kokus kailcirtē un veicot tūlītēju atjaunošanu, ir daudz priekšrocību: “Nocērtot kokus, mēs novācam ražu un pēc tam šo teritoriju apstādām no jauna, bet jau ar uzlabotu stādāmo materiālu. Jauns mežs tur izaugs ātrāk un būs arī kvalitatīvāks.”
