AS "Latvijas valsts meži" palielina savas platības
Latvijā šobrīd teju vai puse jeb 46,2% visu mežu ir valsts īpašumā, savukārt vairāk nekā 1700 tūkstoši hektāru atrodas privāto īpašnieku, uzņēmumu, pašvaldību un reliģisko organizāciju rokās. Latvijas privāto mežu īpašnieku skaits ir viens no lielākajiem Eiropā un veido aptuveni 6% no iedzīvotāju kopskaita. Lai palielinātu valsts mežu īpatsvaru šajā statistikā, Latvijas valsts meži (LVM) īsteno īpašu meža un meža zemju atpirkšanas programmu.
LVM – pārliecinoši lielākais mežu īpašnieks
Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropas Savienībā, mūs apsteidz tikai Zviedrija, Somija un Slovēnija. Pašreiz meži klāj 51% no Latvijas teritorijas, un interesanti, ka 1923. gadā šis mežainums bija vien 27% – tātad kopš tā laika tas ir gandrīz dubultojies. LVM šobrīd apsaimnieko zemi 1,62 miljonu hektāru platībā – no tiem 1,59 miljoni hektāru ir meža zeme, uz kuras 1,39 miljonos hektāru atrodas mežs. Lielākie sekotāji ir "Sodra" grupa – 0,127 miljoni hektāru, IKEA grupa – 0,090 hektāru, un pašvaldības uzņēmums SIA "Rīgas meži".
Tomēr jau kopš 2002. gada ir uzsākta programma, kuras ietvaros LVM no privātīpašniekiem arī zemes atpērk, un tādā veidā valsts īpašums šajos gados ir palielinājies par aptuveni 13,5 tūkstošiem hektāru, un šis process sekmīgi turpinās. Arī šajā gadā tika piešķirti līdzekļi aptuveni 800 hektāru zemes un meža atpirkšanas vajadzībām.
Kā notiek meža iepirkšana
Meža pārdošana "Latvijas valsts mežiem" ir parasts komerciāls darījums, taču neapšaubāmi, ka valsts kompānija tomēr piedāvā zināmu drošības sajūtu – sevišķi laikā, kad joprojām dzirdams par dažādiem krāpšanas gadījumiem šajā jomā. LVM Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Valdis Kalns informē: “Jebkura meža īpašniekam jāzina, ka viņš var vērsties pie LVM saistībā ar sava īpašuma novērtēšanu. Izmantojot sava kā valsts uzņēmuma specifiku, mēs nekad netirgojamies un neiesaistīsimies cenas vairāksolīšanā, taču uzreiz nosaucam savu galīgo augstāko cenu – tad īpašnieks var arī domāt par tālāko. Lai izvērtētu īpašuma piedāvājumu konkrētajam īpašniekam, mums ir nepieciešams zemes robeža plāns un meža inventarizācijas dati, kurus bez maksas ir iespējams iegūt Valsts meža dienestā vai tā mājaslapā. Savukārt tad šo pieteikumu var iesniegt mūsu mājaslapā vai sazinoties ar mūsu darbiniekiem. Mēs līdz minimumam esam saīsinājuši šāda darījuma birokrātisko pusi – galīgā lēmuma pieņēmējs ir uzņēmuma valde, un nav nepieciešama padomes un akcionāru sapulces iesaiste, kā tas bija līdz šim. Tādējādi zemes pirkšanas process no 5 līdz 6 mēnešiem ir saīsināts līdz mēnesim vai pusotram. Mēs esam gatavi izskatīt jebkuru piedāvājumu, kaut vai tie būtu vien daži hektāri.”
Neapšaubāmi, ka šādā darījumā vissvarīgākais ir konkrētā meža novērtēšana, un no tās ir atkarīga cena. Tāpat arī bieži ir gadījumi, kad nepieciešama īpašuma dalīšana, ja īpašniekam ir vēlme paturēt sev lauksaimniecības zemi vai pagalmu, bet izlemts pārdot tikai mežu.
“Ja pārdevējam ir neskaidrības par formālo pusi, LVM darbinieki labprāt konsultēs par visu nepieciešamo, t.sk. arī nodrošinās zemes sadali konkrētos gadījumos. Savukārt, lai katrs mežaudžu nogabals tiktu objektīvi novērtēts, mēs to apsekošanu uzticam sertificētiem meža inventarizācijas veicējiem, kas nav LVM darbinieki. Jāsaprot arī, ka neviens no vērtēšanas vai cenošanas kritērijiem nav atkarīgs no īpašuma atrašanās vietas. Visvairāk meža vērtību ietekmē piekļuve tam un ierobežojumi saimnieciskajai darbībai. Tieši tādēļ, ievērojot valstī noteikto kompetenču sadalījumu starp Zemkopības, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministriju, mēs neiegādājamies zemes rezervātos un nacionālajos parkos,” stāsta Kalns.
Kāpēc par darījuma partneri izvēlēties tieši LVM
Pārdoto zemju īpašniekiem, visticamāk, nav gluži vienalga, kas ar šo viņa īpašumu notiks turpmāk – sevišķi, ja tas ir mantots no senčiem vai atrodas tiešā viņu dzīvesvietas tuvumā. Ir arī garantija, ka valsts uzņēmums būs drošs partneris, ar kuru nebūs problēmu par naudas samaksu, turklāt mežs paliks valsts īpašumā un dos līdzekļus valsts budžetā.
Mazsvarīgs nav arī fakts, ka pārdotais mežs turpmāk būs brīvi pieejams jebkuram iedzīvotājam (arī bijušajam īpašniekam) ogošanai, sēņošanai un atpūtai. Kalns saka: “LVM par nopirkto īpašumu turpmāk gādās kā kārtīgs saimnieks – stādīs mežu, sakops grāvjus un būvēs ceļus. Katrs iegādātais īpašums tiks iekļauts kopējā reģiona meža apsaimniekošanas plānā, un tam būs arī visa vajadzīgā mežkopju uzmanība. LVM arī apsaimniekos mežu ilgtspējīgi, lai augot tas piesaistītu vairāk CO2 un ražotu skābekli. Ja iegādātajā zemē ir kādas īpašas dabas vērtības vai tās atrastas tālākās apsaimniekošanas laikā, šīs vērtības garantēti tiks aizsargātas ar nepieciešamo rūpību. To nodrošinās LVM darbinieku un līgumpartneru kompetence, kas veidojusies gan no gadsimtiem ilgajām mežsaimniecības tradīcijām Latvijā, gan no jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, kurus Latvijā nodrošina Mežzinātnes institūts Silava.”
Pieaugot dažādu liegumu un mikroliegumu kopējām platībām, tas samazina kopējo saimniecisko mežu platību, tādēļ šāda politika ar zemes iegādi ir viens no risinājumiem, kā censties saglabāt esošo koksnes piegāžu apjomu.
