"Bite" šogad piedzīvojusi 10 reižu vairāk kiberuzbrukumu

Vai pēc tam, kad jūnijā daļēji mainījās "Bite Latvija" valde, izmaiņas ir gaidāmas arī uzņēmuma darbā?

Nē, izmaiņu nebūs. Uzņēmums turpina strādāt un augt, tādēļ izmaiņas nav vajadzīgas, ir jāturpina darbs pie sāktā. Protams, pirmām kārtām tas nozīmē darbu pie 5G, kas visu mūsu dzīvē sāk ienākt jau ļoti praktiski.

"Bite" vadība jūnijā paziņoja, ka nākamo divu gadu laikā Latvijā un Lietuvā investēs aptuveni 100 miljonus eiro. Cik tiks ieguldīts tieši Latvijā un kādos pasākumos?

Mēs lēšam, ka nākamo trīs gadu laikā mēs Latvijā ieguldīsim starp 50 un 70 miljoniem eiro. Precīzs ieguldījumu apjoms būs atkarīgs no cenu līmeņa, sadarbības ar tīkla infrastruktūras piegādātājiem un pamatā būs saistīts ar 5G tīkla attīstību. Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem augstas kvalitātes un ātruma mājas interneta pakalpojumus. Mēs turpināsim pārdot TV pakalpojumus, ko mēs darām sadarbībā ar "Go3". Tāpat 5G tīkls dos mums iespēju daudz labāk konkurēt ar optisko tīklu pakalpojumu sniedzējiem. Mūsu klientiem tās visas būs ļoti praktiskas lietas.

Kas attiecas uz biznesa klientiem, tad tas būs ievērojami jaudīgāks internets birojos, kad vienlaicīgi jānodrošina daudzi interneta pieslēgumi, tā ceļot gan savu, gan arī savu klientu biznesu konkurētspēju. Mēs to spējām nodrošināt arī iepriekš, bet ne tik lielos apjomos, kā paši būtu vēlējušies. Līdz ar 5G attīstību šīs barjeras tiks noņemtas un mēs labāk varēsim konkurēt arī šajā segmentā.

Tas nozīmē, ka nopietnāk konkurēsiet ar "Tet" un līdzīgiem uzņēmumiem?

Jā. Pilnīgi noteikti, ka vietās, kur interneta ātrums ir lēnāks vai optiskais internets nav pieejams vispār, mēs spēsim piedāvāt labu alternatīvu.

Nesen "Bite" noslēdza līgumu ar Zviedrijas "Ericsson" par 5G iekārtu piegādi. Kad tās sāksiet uzstādīt?

Mēs jau to esam sākuši, un pirmās 5G stacijas strādā testa režīmā. Ja tiks noslēgts process pie mūsu pieteikuma par frekvenču koplietošanu, tad mēs jau šogad plānojam uzstādīt - negribētu vēl saukt precīzu skaitli -, pilnīgi noteikti vairākus desmitus 5G staciju vietās, kur ir daudz lietotāju un mēs varam sākt piedāvāt 5G tīkla pakalpojumus. Te ir arī jāuzsver, ka atšķirībā no 4G tīkla 5G lielāko priekšrocību mēs saskatām nevis viedtālruņu, bet tieši mājas un biroja interneta pakalpojumu izmantošanā, kad vienlaikus tiek lietotas vairākas ierīces.

Savukārt nākamgad mēs jau esam gatavi uzstādīt vairākus simtus 5G staciju.

Cik saprotu, iepriekš uzstādītās 5G stacijas bija Ķīnas "Huawei" ražojums. Kas notiek ar tām?

Šīs stacijas tiek aizvietotas ar "Ericsson" stacijām. Turklāt tas neattiecas tikai uz 5G, bet arī uz 4G un 3G tīklu daļām. Pašlaik tiek īstenota pilna apjoma nomaiņa.

Visu ir paredzēts aizstāt ar "Ericsson" iekārtām? Vai sadarbojieties arī ar citiem ražotājiem?

Tās būs "Ericsson" iekārtas.

Vienlaikus tirgū joprojām tiek meklēts līdzsvars starp to, cik strauji attīstīt 5G tīklu un cik lielā mērā tā sniegtās iespējas ir gatavi izmantot vietējie ražotāji, pakalpojumu sniedzēji un attiecīgi par to maksāt. Kāda ir situācija Latvijā šajā ziņā?

Lai panāktu attīstību, ir vajadzīgs 5G tīkls, ir vajadzīgas to atbalstošas ierīces un ir vajadzīgi izmantošanas piemēri. Kas attiecas uz privātpersonām, tad mēs varam piedāvāt nepieciešamās ierīces, un ir piemēri, kā 5G izmantot. Kas attiecas uz biznesa klientiem, tad situācija ir visai līdzīga, proti, ja mēs runājam par ātrgaitas interneta pakalpojumiem birojiem, mēs tos esam gatavi nodrošināt jau pašlaik. Savukārt, ja mēs runājam par sarežģītākiem risinājumiem, tad arī tie būs, bet šeit jau nedaudz ir stāsts par vistu un olu - vai ieviešanu diktēs uzņēmumu ieceres vai uzņēmumi, pateicoties 5G infrastruktūras risinājumiem un iespējām, plānos projektus, izejot no tehnoloģiju perspektīvas.

Vienlaikus mēs redzam, ka Skandināvijā 5G izmanto tieši specializētās nozarēs, tādēļ agrāk vai vēlāk tas notiks arī šeit, bet tas prasīs laiku. Mums ir jāattīsta 5G tīkls un tad jāiet pie uzņēmumiem un jādemonstrē iespējas, kādas tajā ir. Tas prasa laiku, bet pilnīgi noteikti tas vairs netiek uzskatīts par zinātnisko fantastiku.

Kas varētu būt pirmās šīs sarežģītākās lietas, kuras 5G izmantošanā varētu parādīties Latvijā? Tā ir dronu kā kurjeru izmantošana, pilnībā automatizētas ražošanas līnijas?

Kas attiecas uz droniem, tad te no sākuma ir jāsakārto arī likumi un normatīvā bāze, lai tos varētu sākt izmantot šādā veidā. Tādēļ par to mēs, visdrīzāk, varēsim runāt 5G attīstības nākamajās fāzēs. Taču pašlaik runa ir par ļoti praktiskām lietām. Piemēram, mēs sagaidām, ka 5G ļoti labi varētu sākt izmantot loģistikā un noliktavu pārvaldībā, tirdzniecībā, jo 5G ļauj ļoti labi kontrolēt un vienlaicīgi pārvaldīt daudzus procesus noslogotās vietās. Skandināvijā šajās nozarēs ir ļoti labi 5G izmantošanas piemēri, un mēs sagaidām, ka tie tiks pārņemti arī šeit. Kā jau es minēju, mēs pašlaik koncentrējamies uz lietām, kuras var izdarīt jau šodien, un sarežģītākiem risinājumiem mēs pievērsīsimies nākotnē.

Kas turpmāk notiks ar 4G tīklu? Tas tiks uzturēts esošajā apjomā, vai arī jūs redzat attīstības iespējas arī tur?

Mēs tam redzam attīstības iespējas, un tam ir divi iemesli. Pirmais ir saistīts ar to, ka līdz pat 92% ierīču, kuras pašlaik tirgū tiek izmantotas, ir piemērotas tieši 4G tīklam, un tikai aptuveni 8% var izmantot jau 5G sniegtās iespējas. Tieši tādēļ pāreja no viena tīkla izmantošanas uz otra tīkla izmantošanu tirgū notiks pakāpeniski, tam būs nepieciešams laiks. Būs lietotāji, kuri 4G tīklā paliks vēl ļoti ilgi. Otrais - mobilā tīkla kapacitātes izmantošana un patēriņš tikai pieaug, tādēļ ir nepieciešami ieguldījumi arī 4G tīklā. Tāpat mēs paplašinām sava tīkla pārklājumu un būvējam jaunas stacijas vietās, kur mēs to līdz šim nevarējām. 4G tīkls nekur nepazudīs un būs kopā ar mums vēl ilgu laiku.

Minējāt, ka arī 3G tīklā tiek mainītas iekārtas. Kādu nākotni jūs redzat tam? Vai tā jau savā ziņā nav mirstoša tehnoloģija?

Atteikšanās no 3G tehnoloģijām ir atkarīga no tā, cik klienti būs gatavi šai migrācijai. Patlaban 3G tīklu joprojām izmanto balss zvaniem, taču mēs šos klientus pakāpeniski migrēsim uz 4G un 5G tīklu, jo jau šobrīd 99% klientu "Bite" tīklā tiek nodrošinātas 4G+ tehnoloģijas, kas spēj nodrošināt augstāku pakalpojumu kvalitāti un spēj pārraidīt ievērojami vairāk datu. Turklāt tas ļauj izmantot VoLTE tehnoloģiju augstākas kvalitātes balss zvaniem. Šobrīd plānojam, ka līdz 2027.gadam varēsim atteikties no tehniski novecojušajām 3G tehnoloģijām.

Tāpat jāuzsver, ka "Bite" un "Ericsson" ir parakstījuši līgumu par stratēģisku ilgtermiņa sadarbību gan par 5G ieviešanu, gan arī esošo 2G, 3G un 4G tīklu modernizēšanu. Tāpēc ne vien tiks attīstīts 5G tīkls, bet arī uzlabota esošo pakalpojumu kvalitāte.

Ja runājam par tīkla izvietojumu, kādu jūs redzat 5G nākotni? Tas būs tīkls, kurš pastāvēs tikai pilsētās, blakus tādām maģistrālēm kā, piemēram, dzelzceļš "Rail Baltica" vai ar laiku tas tomēr varētu izplatīties arī lauku reģionos, vietās ar mazāku apdzīvotības blīvumu?

Tīkla attīstība ir atkarīga no iedzīvotājiem, kuri to izmanto, jo tīkla attīstībai ir arī jāatmaksājas. Ir arī jāatceras, ka 5G tīkls ir atšķirīgs, piemēram, no 4G tīkla. Tādēļ pašlaik mēs 5G tīklu pirmām kārtām ierīkosim vietās, kur ir redzams, ka trūkst liela ātruma un augstas kvalitātes optiskā interneta. Protams, ka sākumā tas notiks priekšpilsētās, kur ir liels cilvēku skaits un attiecīgi lielāka klientu bāze. Vienīgā atšķirība - mēs koncentrēsimies uz vietām, kur ir problēmas ar labas kvalitātes optiskajiem interneta pieslēgumiem, un tad virzīsimies uz vietām, kur klientiem ir vairāk potenciālo izvēles iespēju. Kas attiecas uz transporta maģistrālēm, lauku reģioniem - mēs veidosim 5G tīklu arī tur, bet tas būs nākamais solis, jo izmantojamība tur būs mazāka iedzīvotāju skaita un augstās 4G tīkla pieejamības dēļ, bet pakalpojumi vienalga ir jānodrošina.

Pandēmijas laikā strauji pieauga informācija un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošana. Kas notiek pašlaik, kad jau labu laiku nav spēkā pulcēšanās ierobežojumu?

Parasti tomēr IKT risinājumu ieviešana ir plānots pasākums, kurš nenotiek steigā. Arī IKT pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs un atšķirīgs. Ja mēs runājam par drošības risinājumiem, mākoņpakalpojumiem vai tamlīdzīgām lietām, tad uzņēmumi tos izvēlas, vērtējot savas vajadzības. Ja mēs runājam par e-veikaliem, tad laikā, kad bija slēgti fiziskie veikali, to esamība vai neesamība jau noteica, vai uzņēmums vispār spēj turpināt pastāvēt. Protams, ka šādi risinājumi tika ieviesti ļoti ātrā tempā.

Interesanti ir arī tas, ka, pandēmijai pierimstot, ir redzams, ka daļa pircēju ir atgriezušies pie fiziskiem veikaliem. Nebūt nav tā, ka mēs iemācījāmies, kā iepirkties tiešsaistē, un tur visi arī palikām. Daļa palika, bet ļoti ievērojama daļa ir atgriezusies pie fiziskiem veikaliem un pakalpojumu sniegšanas vietām. Piemēram, "Luminor" pētījums liecina, ka 27% Latvijas uzņēmumu ir pauduši, ka neplāno palielināt pārdošanas apjomus e-vidē. Savukārt 35% uzņēmumu pārdošanu digitāli neveic vispār. Ja runājam par "Bite", tad no tirdzniecības apjoma 20% pārdošanas notiek digitālajos kanālos.

Viena lieta, ko visiem iemācīja pandēmija, - ir jābūt alternatīviem pārdošanas kanāliem, un daudzi tos tiešām veidoja steigā. Tagad ir laiks izvērtēt, vai tie atbilst nepieciešamajiem standartiem - drošības prasībām, personu datu apstrādes prasībām. Uzņēmumi, kuri sniedz IKT pakalpojumus, ar to var palīdzēt, veicot auditus un norādot uz vājajām vietām, kā arī piedāvājot uzticamus risinājumus.

Vai jūs redzat, ka šie uzlabojumi tiek veikti pietiekami? Vai nav tā, ka virkne uzņēmumu, redzot, ka pircēji atgriežas viņu fiziskajos veikalos, pandēmijas laikā radītajam e-veikalam atmet ar roku un tā uzlabošanā neinvestē?

Protams, uzlabojumus veic ne visi. Dažiem ir attieksme, ka ar šiem riskiem var arī sadzīvot. Man ir jāsaka, ka aptuveni viena trešdaļa uzņēmumu veic uzlabojumus - pastiprina drošības standartus, veic auditus, pārceļ savus datus uz mākoni, jo tas ir ērtāk, ja darbība paplašinās. Tajā pašā laikā viena trešdaļa turpina dzīvot ar tiem riskiem, kādi ir. Līdz ar to var teikt, ka attieksme ir dažāda. Man jāsaka, ka šie IKT risinājumu uzlabošanas pakalpojumi ir tas, uz ko fokusējas arī "Bite".

Kas pašlaik ir redzams mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanā privātpersonu segmentā?

Ja mēs runājam par balss sakariem, tad to apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk. Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas (dažādas aplikācijas u.c.). Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%.

Izplešoties 5G tīklam, mēs paredzam datu lietošanas pieauguma turpmāku kāpumu, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas. Agrāk tos izmantoja reti, bet tagad tas ir standarta saziņas veids daudzos uzņēmumos. Tas viss audzē datu pārraides apjomus. Mums kā pakalpojumu sniedzējam tas, no vienas puses, ir labi, no otras - tas prasa arī papildu ieguldījumus tīkla attīstībā, un mūsu darbs ir nodrošināt, lai šis apjoma kāpums nekļūtu par negatīvu pieredzi mūsu klientiem. Šī situācija gan nav unikāla, jo apjomu pieaugums rada zināmu stresu visiem tirgus dalībniekiem.

Šī gada lielais izaicinājums savukārt ir inflācija un augstās energocenas. Kādu ietekmi jūs no tā sagaidāt?

Tas, protams, rada lielu stresu visiem tirgus dalībniekiem, jo enerģijas cenas pieauga vairākkārt. Turklāt mobilo sakaru tīklu infrastruktūra - visas bāzes stacijas, pamattīkls - tiek darbināts ar elektrību, tāpēc mūs ļoti ietekmē elektroenerģijas cenu pieaugums.

Vai jums ir bažas, ka varētu kavēties rēķinu apmaksa?

Līdz šim mēs neesam novērojuši, ka cilvēki masveidā kavētu rēķinu apmaksu. Iespējams, tas ir saistīts arī ar to, ka mobilo sakaru daļa iedzīvotāju kopējā izdevumu grozā nav īpaši liela. Mēs galu galā neesam energouzņēmumi, kur rēķini privātajam klientam tagad var sasniegt summas ar divām nullēm.

Protams, ka nākamajos mēnešos, bažas par to būs lielākas. Vienlaikus mēs sniedzam pakalpojumu, kurš cilvēkiem ir vajadzīgs, jo mums visiem ir nepieciešami sakari un mums ir nepieciešams internets. Es arī atkārtošu, ka mūsu rēķini kopējā izdevumu grozā pašlaik nebūt nav tie lielākie, un tas liek domāt, ka cilvēki no mūsu pakalpojumiem neatteiksies tik vienkārši, kā var atteikties no lieka kurpju pāra iegādes. Protams, ka pašlaik cilvēku rīcību paredzēt ir ļoti grūti, bet mums ir pārliecība, ka mūsu pakalpojumi ir vajadzīgi, lai gan, protams, kopumā atmosfēra būs smaga.

Vai tas var ietekmēt jūsu veikalu darbību, jo, iespējams, cilvēki nevarēs atļauties jaunu viedtelefonu vai kādu citu ierīci?

Tas ir labs jautājums. Līdz šim mēs to neesam novērojuši, bet ir arī dažādas situācijas. Ja jums vajag jaunu telefonu, jo ar iepriekšējo ir kādas problēmas, tad jums vienkārši vajag jaunu telefonu. Ja jums ir raksturīgi iegādāties jaunu telefonu katru gadu, tikko ir iznācis kāds jaunāks modelis, tad šāda veida uzvedība gan var tikt ietekmēta. Tāpat var būt vērojama kādu iekārtu atjauninājumu iegādes atlikšana. Ka jau es minēju, tad pagaidām mēs šādas lietas nenovērojam un pārdošanas apjomi vairāk vai mazāk atbilst tam, kas bija plānots. Taču, ja mēs prognozējam laiku pēc dažiem mēnešiem, tad šādas situācijas ir iespējamas. Taču, kā jau minēju, tad, ja telefons ir salūzis, tad jums gluži vienkārši vajag jaunu telefonu, un jautājums šajā gadījumā būs tikai par to, kādu cenu kategoriju jūs izvēlēsieties.

Vai "Bite" palielinās tarifus?

Tas ir atkarīgs no ļoti daudzām lietām. Protams, ka viena no tām ir izmaksas, un mēs izmaksu ziņā pašlaik jūtam lielu spiedienu, jo elektroenerģijas un citu uzņēmuma darbībai nepieciešamo pakalpojumu cenas aug, bet, piemēram, mūsu darbības nodrošināšana ir būtiski atkarīga no elektrības. Otra lieta ir investīcijas, kuras mēs veicam, un mēs pašlaik esam aktīvu investīciju periodā. Trešā lieta ir pakalpojumi, kurus mēs gribam sniegt saviem klientiem. Telekomunikācijas ir bizness, no kura klienti sagaida augstu kvalitāti un inovācijas, un tas mums prasa zināmas izmaksas. Ceturtā lieta, kura jāņem vērā, ir kopējais konkurences līmenis tirgū. Protams, ka tarifu līmeni ietekmē vēl daudz citi faktori, bet šie ir galvenie, kuri ir aktuāli šodien.

Vienlaikus tirgū darbojas stingri konkurences noteikumi, kuri mums aizliedz sūtīt signālus citiem tirgus dalībniekiem par to, kādas varētu būt mūsu tarifu izmaiņas. Tādēļ man nav iespēju uz šo jautājumu atbildēt tieši.

Karš Ukrainā jaunā līmenī ir pacēlis kiberuzbrukumus. Cik bieži jūs tos izjūtat, un kādi ir novērojumi par jūsu klientiem - vai tiem ir pietiekami labi risinājumi, lai tos atvairītu?

Šogad mēs esam piedzīvojuši 10 reizes vairāk kiberuzbrukumu nekā pirms tam. Tas ir milzīgs pieaugums. No kiberuzbrukumiem visvairāk cietuši tieši "Bite" klienti, kas izmanto telekomunikāciju pakalpojumus - gan Latvijā, gan Lietuvā. Protams, ka mēs ļoti daudz ieguldām, lai preventīvi novērstu šādu uzbrukumu negatīvo ietekmi uz mūsu klientiem, un man ir jāsaka liels paldies "Bite" komandai, kura dara vairāk nekā 100%, lai rūpētos par drošību. Tāpat man ir jāsaka, ka arī mūsu klienti tagad daudz vairāk domā par kiberdrošību. Pirms kāda laika drošības risinājumi drīzāk ietilpa kategorijā "jauki, ja tie ir", bet tā īsti tiem uzmanība netika pievērsta. Tagad tā ir kļuvusi par lietu, kurai ir jābūt, jo kiberuzbrukumi notiek ļoti dažādās formās un var ievērojami ietekmēt darbu. Par šādu lietu gan ir visai dīvaini lietot vārdu "priecīgi", bet mēs tiešām esam priecīgi, ka šī attieksme mainās. Tas spiež spert soļus, kuri nav sperti vai ir atlikti, jo, protams, ka tas prasa arī investīcijas. Taču, ja mēs to salāgojam ar potenciāliem zaudējumiem, kurus var nodarīt kiberuzbrukumi, tad tas ir vienkārši jādara.

Kā jūs pašlaik vērtētu konkurenci Latvijā starp mobilo sakaru kompānijām, un kā tā atšķiras no Lietuvas un Igaunijas?

Telekomunikācijas ir augstas konkurences bizness visās trīs valstīs. Tas ir labi, jo tas neļauj iemigt, spiež mūs darīt vairāk un latiņu paceļ augstu. Tas atspoguļojas mūsu investīcijās, piedāvātajos produktos.

Latvijā gan situācija ir nedaudz atšķirīga, jo Latvijā viens uzņēmums ir ar valsts kapitāla līdzdalību. Mums ir nācies novērot, ka dažos publiskos iepirkumos tas ir iemesls, kāpēc tiek kropļota konkurence. Latvijā tas vairāk krīt acīs, ja mēs salīdzinām situāciju, piemēram, Baltijas valstīs kopumā.

Vienlaikus, skatoties uz mūsu pakalpojumu portfeli, mums ir viss, lai konkurētu un būtu tajā veiksmīgi, jo šodien mobilo sakaru operators vairs nav uzņēmums, kurš nodrošina tikai balss un datu pakalpojumus mobilajiem telefoniem. Pakalpojumi ir kļuvuši daudz sarežģītāki un interesantāki.

Jūsu konkurenti - "Tele2" - pēdējos gados aktīvi diskutē par dažādu iepirkumu un konkursu nosacījumu godīgumu. "Bite Latvija" nesen iesniedza sūdzību par "Rīgas digitālās aģentūras" konkursu par mobilo telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu Rīgas pašvaldībai. Arī jūs kopumā redzat sistēmiskas problēmas ar iepirkumiem Latvijā? Vai runa ir par atsevišķiem gadījumiem?

Katrs iepirkums ir unikāls un ar saviem nosacījumiem, tādēļ, ja mēs analizējam gadījumu pēc gadījuma, secinājumi var būt atšķirīgi. Tomēr, ja mēs paskatāmies uz kopainu… Mēs šogad esam piedalījušies 18 iepirkumos, no kuriem dažos gadījumos mūs izslēdza vai izstājāmies, jo mēs neatbildām nosacījumiem, un 17 no šiem iepirkumiem ir uzvarējis viens uzņēmums. Un tad jūs paskatieties uz to, kāda ir šī uzņēmuma tirgus daļa, un tā nebūt nav līdzvērtīga tam, par ko varētu domāt pēc šāda rezultāta iepirkumos. Tādēļ es teikšu, ka šo procesu dēļ cieš gan pakalpojumu sniedzēji, gan potenciālie klienti.

"Bite Latvija" iepriekš iegādājās "Latnet", "Baltcom". Vai skatāties vēl uz kādu uzņēmumu iegādi?

Tas ir atkarīgs no ļoti daudzām lietām. Vai mēs saskatām sinerģiju ar šo biznesu? Vai šāds pakalpojums ir nepieciešams mūsu klientiem? Protams, arī cena nav pēdējais jautājums, par kuru domāt.

Pašlaik mēs esam pozīcijā, kad mums ir vairums no pakalpojumiem, kādi mums ir nepieciešami, lai apmierinātu klientu vajadzības. Tādēļ mums arī nav ārkārtējas nepieciešamības meklēt uzņēmumus, kurus vēl iegādāties. Taču šis ir dinamisks tirgus, un mēs to visu laiku monitorējam. Tādēļ, ja tirgū būs kāds interesants uzņēmums, kuram būtu laba sinerģija ar mūsu biznesu, tad, iespējams, mēs to izvērtētu. Taču pašlaik man nav šādu ziņu, ar ko dalīties.

Vai "Baltcom" turpināsiet saglabāt kā atsevišķu zīmolu?

Šobrīd izstrādājam stratēģiju "Baltcom" pakalpojumu sniegšanai "Bite" klientiem, iekļaujot gan optiskā interneta, gan TV pakalpojumus. Tāpēc man vēl nav skaidras atbildes uz šo jautājumu, jo tā radīsies no šīs jaunās stratēģijas. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka "Baltcom" klientiem gan šodien, gan arī turpmāk tiks nodrošināts kvalitatīvs serviss. Mēs to garantējam. Savukārt, kas attiecas uz zīmolu, tad redzēsim.

Jūs arī esat pauduši par investīcijām nākamās paaudzes televīzijā "Go3". Kādas perspektīvas jūs redzat video straumēšanas un TV pakalpojumiem?

Tas "Bite Grupas" portfelī ir ļoti svarīgs produkts, un grupa to veido kā nākamās paaudzes pakalpojumu. Proti, tiek izvērtēts ne tikai tas, kas pašlaik ir pieprasīts, bet kas būs aktuāli arī mūsu potenciālajiem klientiem nākotnē. Es arī teikšu, ka mēs pašlaik esam vienā no labākajām pozīcijām tirgū, ja runājam par saturu, kas ir pieejams. Grupa veido ļoti daudz vietējā satura. Tas ir dārgi, bet ir redzams, ka tas ir nepieciešams, tādēļ tiek ieguldīts tajā. "Go3" platformā ir aptuveni 100 vietējo seriālu, filmu un šovu, kas ir radīti tieši Baltijas tirgum. Savukārt, mums tas arī ļauj piesaistīt klientus, kuriem šis saturs ir interesants. Rezultātā "Go3" pašlaik "Bite" tīklā ir otrs lielākais video straumēšanas serviss pēc "YouTube". Tas liecina, ka grupa ir uz pareizā ceļa un tas būs arī viens no galvenajiem attīstības virzieniem nākamajos gados.

Turklāt lielu atšķirību šeit rada 5G tīkla attīstība. 4G tīklā bija mirkļi, kad mēs paši sevi bremzējām ar pakalpojumu pārdošanu, lai nepārslogotu esošo tīklu un nesamazinātu pakalpojumu kvalitāti. 5G šai barjerai ļauj kāpt pāri.

Kādi šogad ir prognozējamie "Bite Latvija" darbības rezultāti?

Vēl priekšā ir četri mēneši, un ir redzamas elektroenerģijas cenu un izmaksu pieauguma tendences ekonomikā, tādēļ pašlaik prognozēt rezultātus ir visai grūti. Mēs izdevumu daļā vairāk skatāmies uz reālistisko un pesimistisko scenāriju, nevis uz optimistisko. Tajā pašā laikā ir redzams, ka konstanti aug mūsu TV pakalpojumu klientu bāze, aug mūsu mājas interneta klientu bāze, tādēļ mēs sagaidām ienākumu kāpumu šiem produktiem. Vienlaikus ir ļoti grūti paredzēt tālāko attīstību, jo tagadējos apstākļos var būt arī cilvēki, kas iepauzēs ar jaunu pakalpojumu iegādi. Kas attiecas uz biznesa klientiem, tad mūs var ietekmēt, ja kādi investīciju projekti tiek atlikti, taču uzņēmējdarbības attīstību kopumā apturēt nevar. Tādēļ kopumā pašlaik ir ļoti grūti paredzēt, kādi būs darbības rezultāti šogad, jo ir pozīcijas, kur mēs sagaidām izaugsmi, bet ir iespējamas situācijas, kad šī izaugsme var izrādīties lēnāka nekā izdevumu kāpums. Tādēļ mēs neesam pārāk optimistiski, bet darīsim visu, lai mūsu darbības rezultāti ļautu turpināt investīcijas un īstenot attīstības plānus.