Atteikties no kūdras nebūtu prāta darbs
Latvijas Valsts meži (LVM) nodarbojas ne tikai ar mežizstrādi un to atjaunošanu – uzņēmumā ir arī struktūra, kas nodarbojas ar zemes dzīļu apgūšanu jeb derīgajiem izrakteņiem. LVM pārvaldībā ir desmitiem dažāda lieluma grants un smilšu ieguves vietas un milzīgas kūdras purvu platības. Tomēr Eiropas zaļais kurss var negatīvi skart tieši kūdras nozari, jo izpildot tā prasības, tās ieguve enerģētikai līdz 2030. gadam būtu pilnībā jāpārtrauc.
Līdz šim apzinātie kūdras krājumi Latvijā lēsti vairāk nekā pusotra miljarda tonnu apjomā, un tās vērtība ir aptuveni četri miljardi eiro – saglabājot pašreizējos ieguves tempus, pietiktu vismaz 300 gadiem. Jāņem arī vērā, ka kūdras krājumi katru gadu atjaunojas – kaut arī pieaugums ir aptuveni četri milimetri gadā, tomēr uz purvu kopējās platības mērogiem tie ir simtiem tonnu gadā.
Ko Latvijai nozīmē kūdra
LVM valdījumā ir vairāk nekā puse no visiem Latvijas purviem, no kuriem 16 800 hektāru iznomāts 30 komersantiem. Vidējais kūdras slāņa biezums ir no pusotra līdz trīs metriem, bet maksimāli var sasniegt teju 18 metrus.
Pateicoties kūdras ieguves specifikai – tā notiek tikai vasaras sezonā, kuras laikā tiek noņemta plāna kūdras kārta – viena ieguves vieta var darboties līdz pat 75 gadiem. Kūdras ieguve nekādā veidā nenotiek un netiek arī plānota aizsargājamās dabas teritorijās, tādās, kā, piemēram, Teiču rezervāts.
LVM purvos iegūto kūdru lielākoties izmanto kūdras substrāta ražošanai, ko galvenokārt eksportē. Latvijā ir atrodama gaišā un tumšā kūdra. Tumšo kūdru kādreiz vairāk izmantoja kā energoresursu, gaišo – lauksaimniecībā. Šobrīd Latvijā vairāk nekā 95% kūdras izmanto lauksaimniecībā un substrātu ražošanai.
Tomēr kūdras iegūšana nākotnē ir apdraudēta, jo Eiropas Savienība (ES), izpētot ogļskābās gāzes emisijas daudzumu no kūdrājiem, šo derīgo izrakteni novērtējusi par tikpat kaitīgu fosilo kurināmo kā ogles. Rezultātā ir prasība šo nozari līdz 2030. gadam ierobežot līdz minimumam – tajā pašā laikā ogļu iepirkumi un pielietošana Polijā un Vācijā tiek palielināta, un arī Igaunija pagaidām degslānekļa izmantošanu vēl neierobežo.
Ļoti svarīgi meža audzēšanai
Pērn kūdras eksporta apjoms sasniedza 233 miljonus eiro, nozarē sezonas laikā ir nodarbināti 2500 darbinieku, nodokļos samaksāti aptuveni 20 miljoni eiro gadā. Kūdras substrātu ļoti plaši izmanto dārzkopībā un siltumnīcās, Latvijas dārzkopji gadā patērē aptuveni 300 000 kubikmetru kūdras.
LVM Zemes dzīles direktore Kristīne Ansone stāsta: “Kūdra ir ļoti svarīgs elements arī mežu atjaunošanā – skuju koku stādus var izaudzēt tikai kūdras substrātā un citas alternatīvas vienkārši nav. Piemēram, LVM vienā kubikmetrā kūdras izaudzē 7500 priežu stādu, kas ir pietiekami 2,5 hektāru lielas teritorijas apmežošanai. Jāatzīmē, ka arī purvu teritorijas pēc kūdras iegūšanas rekultivē, atjaunojot purvu vai apstādot šo teritoriju ar jaunu mežu. Kūdra ir nozīmīgs dabas resurss lauksaimniecības attīstībai, jo esošās alternatīvas nenodrošina konkurētspējīgu lauksaimniecības produktu ražošanu, ir produkti, kurus kvalitatīvi nevar bez kūdras izaudzēt, piemēram, sēnes un kokaugu stādus. Līdz ar to, ja vēlamies audzēt kokus, atjaunot mežus un apzaļumot pilsētas, bez kūdras mums neiztikt, jo nekāda cita labāka alternatīva vēl nav izdomāta.”
Lauksaimniecības pētnieciskās iestādes gan strādā pie alternatīvu izgudrošanas – kūdru piedāvā aizvietot ar, piemēram, kokosriekstu šķiedru vai aitas vilnu, bet šīs izejvielas Latvijas kontekstā izskatās visai komiski.
Nedrīkst lemt sasteigti
Ansone teic: “Šobrīd kopā ar Zemkopības ministriju izstrādājam Zemkopības ministrijas valdījumā esošo zemes dzīļu resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānu, kas aptvers visu saimniecībā esošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanu. Tas ir nozīmīgi, jo valstij visaptveroši stratēģiskie plānošanas dokumenti par zemes dzīļu resursiem šobrīd nav. Ir tikai kūdras pamatnostādnes, kuras skatoties no Eiropas Zaļā kursa virzības, būtu jāpārskata.”
Ansone uzsver, ka noteikti nedrīkst pieņemt virspusējus, nepārdomātus politiskus lēmumus par kūdras izmantošanu vai tās aizliegšanu: “Kā īpaši nozīmīgu saskatu izpratnes veicināšanu par kūdras un derīgo izrakteņu izmantošanu un nozīmi tautsaimniecības attīstībā. Kūdra ir nozīmīgs resurss, ko efektīvi un racionāli apsaimniekojot šodien un nākotnē tautsaimniecība tikai iegūs un ir ļoti svarīgi, lai mēs kā valsts nezaudētu šajos Eiropas Zaļā kursa virzītajos pārmaiņu laikos.”
Apgādā arī ceļu būvniekus
Bez kūdras LVM nodrošina iespēju iegūt minerālos materiālus un to maisījumus vairāk kā 120 karjeros visā Latvijā. Visās derīgo izrakteņu ieguves vietās minerālo materiālu ieguve un to maisījumu ražošanas process ir atbilstošs būvizstrādājumu reglamentētās sfēras nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām, kas rada drošību LVM klientiem, ka derīgo izrakteņu ieguve un to pārstrāde tiek veikta atbildīgi un produkti ir atbilstoši nozares prasībām un standartiem.
Plašais ieguves vietu tīkls ļauj būt tuvāk dažādajām tirgus un klientu vajadzībām, tā uzņēmēju pusē samazinot būvniecības kopējās izmaksas.
Šogad, izmantojot LVM minerālos materiālus, tiek būvēti sabiedrībai nozīmīgi infrastruktūras objekti, kuru būvniecībā un būvizstrādājumu ražošanas procesā ir izmantoti vairāk nekā 895 000 kubikmetru no LVM karjeros iegūtā smilts un grants. Kā lielāko no būvniecības objektiem var minēt Ķekavas apvedceļa izbūvi.
Šo izrakteņu ieguvi plānots palielināt. “LVM minerālos materiālus izmantojam arī savu ceļu uzturēšanai un izbūvei. LVM autoceļu tīkls 2022. gadā veido 11 550 kilometru. Šogad plānota meža autoceļu pārbūve 88 kilometru un būve 261 kilometra apjomā. Prognozējot nākotnes pieprasījumu, šogad iecerēts atvērt septiņas jaunas ieguves vietas un rekultivēt četras izstrādātas ieguves vietas,” informē Ansone.
