IT nozare un cilvēki ar invaliditāti: neizmantotais Latvijas darba tirgus potenciāls

IT sektorā pieprasījums pēc darbaspēka daudzkārt pārsniedz piedāvājumu: saskaņā ar personālatlases uzņēmuma CV Market datiem 2022. gada februārī IT sektorā bija aktuālas gandrīz 2200 vakances, ierindojot to starp piecām nozarēm ar lielāko darbaspēka trūkumu.  Labklājības ministrijas dati rāda, ka Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 52 000 bezdarbnieku, no tiem ap 9600 – ar invaliditāti. Kaut arī atsevišķu personu nodarbinātības iespējas ir atkarīgas no invaliditātes grupas un traucējumu veida, vairākums šo cilvēku, saņemot minimālu atbalstu un palīdzību, ir spējīgi veikt profesionālos pienākumus. Kā diskusijā norādīja biedrības “Tepat un kopā” pārstāve Dace Ikauniece. neizmantots potenciāls ir, piemēram, cilvēki ar augsti attīstīta autiskā spektra traucējumiem – Aspergera sindromu, kas bieži vien ir intelektuāli ļoti apdāvināti tieši IT jomā. Kā cilvēkus ar invaliditāti vairāk iesaistīt IT jomā, paplašinot viņu iespējas iekļauties darba tirgū un risinot nozares izaicinājumus, diskutēja nevalstisko organizāciju un ministriju pārstāvji.

VARAM Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks norāda – kaut arī ministrijas un nevalstiskās organizācijas ir ieviesušas virkni risinājumu, kas ļauj cilvēkiem ar invaliditāti apgūt digitālās prasmes, statistika rāda, ka digitālajā jomā trūkst radītspējīgu cilvēku, un paliek atklāts jautājums, kā cilvēki ar invaliditāti varētu piedalīties digitālās telpas veidošanā. Lai šo problēmu risinātu pārskatāmā laika periodā, VARAM sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Nodarbinātības valsts aģentūru plāno izstrādāt mācību programmu pašapkalpošanās prasmju veicināšanai. Šī programma būs īpaši pielāgota arī cilvēkiem ar invaliditāti, un pēc tās apgūšanas cilvēki tiks novirzīti padziļinātu prasmju pilnveidošanai, kas veicinās arī iekļaušanos darba tirgū.

Kā vairākkārt pauda diskusijas dalībnieki, lielākie izaicinājumi un ierobežojošie faktori cilvēku ar invaliditāti ienākšanai IT jomā ir pielāgotas tehnikas, programmatūras un atbilstošu apmācību nepieejamība, kā arī atbalsta punktu trūkums, kas liedz pēc mācību beigšanas regulāri darboties ar jauniegūtajām prasmēm un zināšanām.

“Ļoti svarīgi būtu valstiskā mērogā noteikt par prioritāti digitālo prasmju paaugstināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Viņu prasmes, kas ar atsevišķiem ārkārtīgi labiem izņēmumiem 10 baļļu sistēmā ir vērtējamas vidēji ar 2 vai 3, pārsvarā aprobežojas ar Facebook vai Inbox lietošanu, bet savas sociālās situācijas uzlabošanai prasmju trūkst. Vienlaikus digitalizācija turpina attīstīties, ienāk jauni pieejamības risinājumi, tāpēc digitālās prasmes nākotnē būs ne tikai noderīgas, bet arī eksistenciāli nepieciešamas,” uzsvēra Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

“Cilvēkiem ar invaliditāti trūkst līdzekļu darbam piemērotas tehnikas iegādei un pilnvērtīgu zināšanu par atbilstošām programmām. Tas, ko cilvēkiem iemāca kursos, ir pamatlīmenis – izveidot e-pastu, Facebook kontu, ieiet Latvija.lv, un tās jau ir labas prasmes. Diemžēl apmācības padziļinātā līmenī un pielāgota tehnika visbiežāk nav pieejamas. Vienlaikus nevajadzētu cilvēkiem ar invaliditāti piedāvāt īpašas apmācības – tas neveicina iekļaušanu, daudz auglīgākas būtu pielāgotas vispārējās apmācības,” norādīja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas (SUSTENTO) politikas veidotāja Iveta Neimane.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka mūsu sabiedrībā valdošais stereotips liek uztvert digitālās prasmes kā kaut ko sarežģītu. Organizācijas Riga TechGirls mērķis ir iedrošināt IT jomā mazāk pārstāvētas sabiedrības grupas, pirmkārt jau meitenes un sievietes, kas sevi bieži neredz šajā jomā, veicinot iekļaujošu vidi, kas ir svarīga ne tikai valstij un sabiedrībai, bet arī pašai IT nozarei.

“Ir svarīgi domāt, kā uzņēmumi var veidot iekļaujošāku vidi un apmācīt cilvēkus, lai ikviens šajās apmācībās varētu piedalīties. IT joma ne vienmēr ir saistīta ar programmēšanu, augstāko matemātiku un skaitļiem, tas ir ļoti plašs spektrs. Piemēram, būtisku pienesumu cilvēki ar invaliditāti var sniegt, apvienojot savu pieredzi ar IT jomas speciālistu prasmēm, lai kopā radītu risinājumus – digitālas inovācijas, ko varbūt varētu izmantot visā pasaulē. Par dažādajām IT iespējām stāstām arī bezmaksas apmācībās “Iepazīsti tehnoloģijas”, kurām vēl šodien ir iespējams pieteikties ikvienam interesentam,” aicināja Riga TechGirls izpilddirektore, mentore Anna Andersone.

Viens no šķēršļiem, kas liedz apgūt jaunas digitālās prasmes, bieži vien ir nepietiekamas valodu zināšanas, jo latviski diemžēl ir maz pieejamu, kvalitatīvu apmācību. Tomēr liela nozīme ir arī citu cilvēku atbalstam un iekļaušanai kopumā, jo digitālo prasmju mērķis nav ierobežot cilvēku četrās sienās, kur viņš spēj eksistēt pilnīgā vientulībā, bet gan uzlabot viņa dzīves kvalitāti un ļaut darīt to pašu, ko dara pārējā sabiedrība.

Diskusijā izskanēja arī atziņa, ka bieži vien, veidojot iekļaušanas pasākumus, netiek ņemts vērā – visiem cilvēkiem ar invaliditāti neder universāla pieeja, tāpēc ir vajadzīgi dažādi risinājumi. “Tie vairāk nekā 9000 cilvēku ar invaliditāti, kas šobrīd ir reģistrēti bezdarbnieki, nav homogēna grupa. Apmēram pusei no viņiem ir zemas vai nepietiekamas digitālās prasmes, lai varētu konkurēt darba tirgū. Bet Nodarbinātības valsts aģentūrai ir ļoti plašs apmācību programmu piedāvājums, un tiek piedāvāta virkne dažādu risinājumu, kā pārkvalificēties un iekļauties darba tirgū. Būtisks atbalsts ir karjeras konsultanti, jo šiem cilvēkiem pirms iesaistīšanās apmācību programmās ir ļoti svarīgs iedrošinājums, atbrīvošanās no iesīkstējušiem stereotipiem, un šajā jomā mums noteikti pietiks darāmā vairākiem gadiem,” teica Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.