Mūsdienu mīlestības stāsts: igauņu pieklājīgie roboti iekaro Lielbritānijas iedzīvotāju sirdis

Ambera Keisa ir cilvēku un robota mijiedarbības speciāliste. Viņa pēta, kā tehnoloģijas maina mūsu ikdienas dzīvi. Filmās roboti vienmēr atveidoti kā cilvēku eksistenci apdraudoši. Taču reālajā dzīvē mēs pieredzam robotus, kuri strādā cilvēku labā - piegādā produktus, veic vienkāršas apkalpošanas darbības un tamlīdzīgi, stāsta Keisa.

Lielbritānijas pilsētiņā Miltonkeinsā piegādes roboti ir ikdiena. Tie brīvi pārvietojas pa pilsētas ielām, un citreiz pat iekļūst dažādās likstās - roboti iebrauc kāda bedrē vai iesprūst krūmos, tad roboti garāmejošajiem cilvēkiem lūdz palīdzību. Garāmgājēji labprāt to arī sniedz, un priecājas par robotu manierēm - tie vienmēr pasaka “paldies”. 

Keisa uzskata, ka tieši šie gadījumi, kad robots prasa garāmgājēju palīdzību, ir būtiska cilvēku un robotu attiecību sastāvdaļa. 

“Mums patīk roboti, kuriem mēs esam vajadzīgi, kuriem nepieciešama mūsu palīdzība. Un, kad mēs sniedzam palīdzību robotam, mums rodas ar tiem īpaša saikne,” skaidro Keisa.

Viņa gan kritiski vērtē Igaunijā ražotos “Starship Technologies” piegādes robotus, kas pārvietojas pa Miltonkeinsas ietvēm. 

Roboti darbojas uz baterijām, tos var izsaukt, pateicoties aplikācijai, kā arī robotiem ir iebūvēts skaļrunis. Tas ļauj attālināti operatoram uzrunāt cilvēkus, kuri novēroti, pateicoties iebūvētajām videokamerām. Taču viņa uzskata, ka tehnoloģijas arsenāls netiek pareizi izmantots. “Es domāju, ka viņi automatizē nepareizās tehnoloģiskās daļas,” viņa uzsver.

Neskatoties uz Keisas tehnoloģiskajām iebildēm, viņa atzīst, ka “Starship” komanda šķietami vairāk domā par dizainu nekā citi robotu ražotāji. 

Interesanti, ka robotu labais dizains arī labi sasaucas ar sabiedrību. 

“Viņi piesaistīja manu uzmanību, tie ir tik savdabīgi un oriģināli,” tā Viktorija Batervorta, kura pārvācās uz Miltonkeinsu robotu dēļ. Viņa gan piebilst, ka, protams, bijuši arī daudzi citi iemesli, taču roboti ieņēma nozīmīgu vietu viņas dzīvē. Roboti savā ziņā ļāva Betervortai rūpēties par savu suni, neizejot no mājām, lai iepirktos: “Viņi bija īsta Dieva dāvana, kad mans suns bija slims.” Betervorta BBC stāsta, ka robotus neuzlūko kā parasti filmās tos parāda - bīstamus, uz iznīcību tendētus un ļaunus. Viņa pilsētiņas piegādes robotus redz kā mazus un jaukus tēlus, kas ikdienas pastaigas pa pilsētu padara krāsainākas. 

Edijs Kērtiss, “Starship” Apvienotās Karalises operāciju vadītājs ir atbildīgs par 180 robotiem Miltonkeinsā. 

Viņš stāsta, ka katrs robots darbojas savā “apziņas burbulī”, kas ļauj cilvēkus pabrīdināt par savu klātbūtni un pateikties, kad viņiem palīdz tik laukā no nelaimes. 

“Roboti veidoti tā, lai tie būtu gudri, nevis agresīvi,” viņš piebilst, ka robotu maigā izturēšanās ir vairāk nekā nejauša. “Tas atmaksājas,” saka Kērtiss. 

Viņš stāsta, ka cilvēki uzreiz steigsies palīgā robotam, ja redzēs, ka tam grūti iet ar kādas ielas pārvarēšanu vai tas būs iestrēdzis nobirušās lapās. Robots pavisam noteikti pateiksies cilvēkam par palīdzību, viņš stāsta. 

“Starship” dzimtajā Igaunijā gājēji steidzas palīgā robotiem, kad tie Tallinas ielās negurstoši cienās ar sniegu un ledu. Arī robotu dzimtenē, igauņi priecājas par pieklājīgajiem robotiem.

Tallinas uzņēmējs Ādams Rangs BBC atzīst, ka viņu pašu sajūsmina roboti, taču viņa divgadīgais dēls nav par tiem īpaši lielā sajūsmā. “Es viņam uz tiem rādu, bet viņam ir pilnīgi vienalga. Viņu vairāk interesē autobusi. Domāju, ka tas parāda to, cik normāli tie ir cilvēkiem, kas dzimuši tagad. Savukārt mēs visu savu mūžu esam gaidījuši robotus, kurus esam redzējuši zinātniskajā fantastikā,” viņš stāsta. 

Viņš piebilst, ka autovadītāji Tallinā ir pieraduši apstāties pie gājēju pārejām, lai ļautu robotiem pārbraukt pāri ielai, lai gan Igaunijas satiksmes noteikumos robotiem nav gājēju piešķirtas tiesības. Viņš uzskata, ka daļēji mūsu pieķeršanās robotiem izriet no vilšānās par absolīto nākotni, kas nav piepildījusies. “Daudzi zinātniskās fantastikas pareģojumi nepiepildījās. Taču roboti dod mums nākotni, kas mums tika solīta,” stāsta Rangs. 

Atgriežoties Miltonkeinsā, piektdienas vakarā roboti stāv rindā pie “Moores Fish & Chips”. Līdzīpašnieks Džonijs Pareira skaidro, kāpēc šis tradicionālo un augsto tehnoloģiju sajaukums ir izrādījies populārs viņa pastāvīgo klientu vidū. 

“Vecākiem patīk ģimenei pasūtīt robotu piegādātas zivis un čipsus, tas ir populārs ēdiens bērnu vidū. Domāju, ka tas noteikti ir palīdzējis biznesam. Interesanti ir pamanīt, kad ārā sēdošie klienti ir jauniņie Miltonkeinsā - viņi skatās uz robotiem! Cilvēki, kuri šeit dzīvo, ir pie tiem pieraduši.”

Līdzīgi kā ēdienu kurjeri Latvijā, piegādes roboti Miltonkeinsā stāv rindā un gaida, kad kāds veiks pasūtījumu, lai to varētu nogādāt pasūtītājam.