Piektdien reģistrēts šogad lielākais Latvijā no Krievijas dienā iesūknētās dabasgāzes apmērs
foto: Paula Čurkste/LETA
"Conexus Baltic Grid" Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
Bizness un ekonomika

Piektdien reģistrēts šogad lielākais Latvijā no Krievijas dienā iesūknētās dabasgāzes apmērs

Jauns.lv / LETA

Piektdienā, 22. jūlijā, reģistrēts lielākais Latvijā no Krievijas dienas laikā iesūknētās dabasgāzes apmērs šajā gadā, liecina informācija vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") mājaslapā.

 Piektdien Korneti jeb Izborskas ieejā faktiski izmantotas 81 803 megavatstundas (MWh) jaudas. Iepriekš lielākais izmantotās jaudas apmērs dienā bija ceturtdien, 21. jūlijā, - 69 147 MWh.

Virs 75 000 MWh izmantotā jauda ieejā fiksēta arī sestdien, 23. jūlijā, un svētdien, 24. jūlijā.

Vienlaikus šīs jaudas veido mazāku apmēru nekā pagājušajā gadā, kad, piemēram, 22. jūlijā no Krievijas ieplūdušās dabasgāzes faktiskais apmērs veidoja 133 437 MWh. Arī jūlijā kopumā Latvijā ienākušās dabasgāzes apmērs no Krievijas šogad ir samazinājies - šogad no 1. jūlija līdz 24. jūlijam tas veido 555 989 MWh, bet pērn šajā periodā - 3 015 557 MWh.

Kopumā no šā gada 1. janvāra līdz 24. jūlijam Korneti ieejā faktiski izmantotas dabasgāzes jaudas 3 293 542 MWh apmērā, kas ir par 73,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Jau ziņots, ka Saeima 14. jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu no 2023. gada 1. janvāra.

Valdība jau iepriekš konceptuāli vienojās par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.

Tāpat pieņemts regulējums specifiskiem gadījumiem par vienošanos ar citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, kādā veidā tiek nodrošināts aizliegums piegādāt dabasgāzi no Krievijas.

Šāds regulējums par vienošanos ar citas ES dalībvalsts regulatīvajām iestādēm attieksies uz gadījumiem, ja Latvijas vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators "Conexus" būs vienojies ar citas dalībvalsts attiecīgo operatoru par vienotās dabasgāzes pārvades sistēmas izveidi.

Latvija un ES par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes izmantošanas ļoti nopietni sāka domāt pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.