Noderīgi zināt: kur paliek nauda par marķētajām pudelēm, ja tās nenodod?
Šī gada 1. augustā beidzas pārejas periods, kurā Latvijā vēl varēja iegādāties dzērienus bez depozīta marķējuma. No nākamā mēneša veikalu plauktos paliks tikai iepakojumi ar speciālu marķējumu, ko iegādājoties maksāsiet depozīta maksu.
Svarīgi zināt, ka šādi papildus samaksātā nauda paliks sistēmā, ja pudeli tā arī nenodosiet.
Iepakojuma depozīta sistēma Latvijā valstī darbojas jau gandrīz sešus mēnešus.
Katru dienu latvieši nodod aptuveni miljonu depozīta taras vienību. Kopumā līdz šim nodoti jau vairāk nekā 67 miljoni vienību, vēsta portāls Rus.lsm.lv.
Iedzīvotāju iespaidi par sistēmu, kā zināms, ir dažādi: daži saka, ka viss strādā lieliski, bet daži - apgalvo, ka viņiem nereti atsevišķus iepakojumus nekādi nesanāk nodot, pat ja ir vajadzīgās uzlīmes.
Latvijā atklāj sen gaidīto depozīta sistēmu
Šodien vairākās vietās Latvijā notiek svinīgais dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas atklāšanas pasākums, informē sistēmas ieviesēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" pārstāvji.
Katru dienu vidēji ar pirmo mēģinājumu netiek pieņemti aptuveni 6% pudeļu.
Tomēr tas nenozīmē, ka tās vispār neizdodas nodot - daudzas nonāk taromātā pēc otrā, trešā piegājiena.
Kompānijas "Depozīta iepakojuma operators" (tā atbild par sistēmas darbību) valdes vadītājs Miks Stūrītis min galvenos iemeslus, kāpēc automāts var nepieņemt taru: starp tiem ir - bojāta iepakojuma forma (t.i., pudele samīcīta) un mēģinājumi to iegrūst pārāk dziļi.
Ja tirgotājs nav laikus veicis automāta tīrīšanu, tas piesārņojuma dēļ var nestrādāt kā vajag.
Gadās arī tā, ka ražotāji steigušies un laiduši tirgū nereģistrētu iepakojumu. Kompānija lūdz iedzīvotājus ziņot par šādiem gadījumiem.
Tāpat daudzi iedzīvotāji atzīst, ka pudeles vienkārši nenodod.
Kam tad tiek nauda no nenodotas taras?
Pēc Mika Stūrīša teiktā - līdzekļi paliek depozīta sistēmā: “Sistēmai ir trīs galvenie finansējuma avoti. Pirmkārt, tie ir līdzekļi no sistēmā savāktā materiāla pārdošanas. Otrkārt, ražotāju un importētāju maksājumi. Trešais ir depozīta maksa par neizdoto iepakojumu. Gribu atgādināt, ka sistēma ir bezpeļņas. Proti, operators nevar darīt ar peļņu neko citu kā vien ieguldīt to atpakaļ sistēmā.”
Skolēnu ekskursija depozīta iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrā
SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” aicina Latvijas skolas pieteikties bezmaksas ekskursijām depozīta iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrā, lai iepazīstinātu skolēnus ar ...
Šobrīd līgumu par dalību depozīta sistēmā noslēguši 227 ražotāji, bet vēl pieci atrodas tā parakstīšanas procesā.
Turklāt 32 kompānijas, kas noslēgušas līgumu, nav reģistrējušas nevienu depozīta iepakojumu.
Tas Valsts vides dienestam (VVD) rada bažas, ka no 1. augusta veikalu plauktos joprojām atradīsies produkcija bez depozīta zīmēm.
Tāpat atsevišķi ražotāji un tirgotāji nemaz līdz šim nav iesaistīti depozīta sistēmā.
“Identificēti 12 tirgotāji, kuri šobrīd nav noslēguši līgumu par dalību depozīta sistēmā un attiecīgā iepakojuma pieņemšanu tirdzniecības vietā. Viens no lielākajiem tīkliem, kas depozītu sistēmā nepiedalās, ir veikalu tīkls "Beta". Protams, mēs strādājam ar šādiem tirgotājiem un galējais mērs šeit ir sankcijas," informē VVD atkritumu aprites departamenta vadītājs Atis Treijs.
Pēc viņa teiktā, šobrīd kopējā tirgotāju soda nauda par nepiedalīšanos depozīta sistēmā ir nedaudz vairāk nekā 10 000 eiro.
Latvijas lielo tirdzniecības tīklu pārstāvji — “Lidl”, “Maxima” un “Rimi” — norāda, ka to plauktos joprojām ir palicis neliels daudzums pudeļu bez depozīta zīmēm, taču no 1. augusta tās pilnībā aizstās produkcija ar atbilstošu marķējumu.
"Maxima" nepieņem produkciju tarā bez depozīta zīmēm jau no 1. maija.
Līdz pārejas perioda beigām, kurā var tirgot iepakojumu bez depozīta zīmēm, paliek mazāk par divām nedēļām.
Jau no 1. augusta VVD sāks veikt pārbaudes pie ražotājiem, lai pārliecinātos, vai tie pareizi veic iepakojuma uzskaiti un sniedz korektus datus.
Pēc Depozīta sistēmas operatora datiem, 95% dzērienu, kas atrodami veikalu plauktos, jau ir atbilstošs marķējums.
Turklāt taras depozīta sistēmas operators jau ir atklājis vairākus krāpšanas gadījumus ar viltotām depozīta zīmēm.
Tara obligāti jāpieņem uzņēmējiem, kuru tirdzniecības zāles platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus, ja tie izvietoti valsts nozīmes pilsētās.
Un 60 kvadrātmetri un vairāk — citās administratīvajās teritorijās.
Plānots, ka līdz pārejas perioda beigām 31. jūlijā kopējais depozīta punktu skaits pārsniegs 1500.
