Kas jāzina ikvienam, lai noslēgtu drošu darījumu

Uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi tik neparedzama un mainīga, ka uzņēmējam ir nepieciešams būt elastīgam un spēt pielāgoties visām situācijām. Tomēr ir pamatnostādnes, ar kuru palīdzību drošu darījumu noslēgšana mūsdienu biznesa vidē, pat jebkuros mainīgos apstākļos, ir iespējama.

Par to, kam ir jāpievērš uzmanība, pirms noslēgt darījumu ar potenciālo partneri, kam pievērst īpašu uzmanību pirms līguma parakstīšanas, kādi ir ieteicamie līguma punkti, stāsta Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs un šķīrējtiesnesis.

Tā kā ik dienas savā darbā sastopaties ar strīdus gadījumiem gan juridisku, gan fizisku personu starpā, jums ir pieredze un varat ieteikt, ar ko būtu jāsāk, pirms slēgt darījumu ar potenciālo sadarbības partneri?

Pirms slēgt darījumu, it īpaši ar pēcapmaksu, rekomendēju veltīt 15 minūtes un pārbaudīt visu publiski pieejamo informāciju par jūsu potenciālo darījuma partneri. Darījuma veiksmīga noslēgšana vistiešāk ir saistīta ar partnera reputāciju un uzticamību.

Veicot savlaicīgu analīzi, palielināsiet iespēju, ka partneris pildīs saistības un samazināsiet iespēju, ka jums tiks pievērsta uzmanība no nodokļu inspekcijas puses, no pēkšņām pārbaudēm un nodokļu pieprasījumiem.

Vai praksē ir kādas ieteicamas darbības, kuras neprasa papildu resursus un pasargās darījuma slēdzēju no finansiāliem zaudējumiem vai nevajadzīgiem tiesvedību procesiem?

Iesākumā, protams, ir ieteicams salīdzināt saņemtos darījuma partnera reģistrācijas datus vai datus, kuri noradīti līguma projektā, ar tiem datiem, kas pieejami Uzņēmumu reģistrā. Bieži gadās, ka dati ir norādīti kļūdaini. Tāpat pārbaudiet darījuma partnera pamatdarbības veidu, kuru tas ir norādījis Valsts ieņēmumu dienestā.

Nesakritības norādītajā saimnieciskajā darbībā, salīdzinot ar aktuālo darījuma raksturu, var novest pie papildu jautājumiem no nodokļu inspekcijas puses. Pievērsiet uzmanību uzņēmuma pamatkapitāla lielumam. Uzņēmums atbild par savām saistībām ar sava pamatkapitāla lielumu. Ja darījumu partnera pamatkapitāla lielums ir neliels, tas ir iemesls aizdomāties, vai nepieciešams lūgt priekšapmaksu un atliktais maksājums nav pieļaujams.

Kā pārbaudīt personu, kura pārstāv potenciālo sadarbības partneri? Ir kādi konkrēti nosacījumi, kam būtu jāpievērš uzmanība?

Juridiskas personas pārstāvis darījumos ar trešajām personām var būt tikai uzņēmuma valdes loceklis vai tā pilnvarota persona. Vienošanās būs spēkā, ja to parakstīs paraksttiesīga persona. Pārbaudiet uzņēmuma pārstāvi Uzņēmumu reģistra mājaslapā. Ja līgumu paraksta pilnvarota persona, noteikti paņemiet pilnvaras oriģinālu, kurā ir atspoguļotas pilnvarotās personas tiesības slēgt darījumus uzņēmuma vārdā.

Pārstāvēt uzņēmumu valdes loceklis var gan vienpersoniski, gan kopā ar kādu. Ja pārstāvības tiesības ir kopā ar kādu, darījuma partneri pārstāv vairāki pārstāvji, divi vai vairāk. Līgums būs spēkā, ja no darījuma partnera puses to būs parakstījuši visi noradītie pārstāvji vai viens valdes loceklis uz pilnvaras pamata, ko izsnieguši pārējie valdes locekļi.

Vai ir vēl kāda informācija, bez augstāk minētās, kuru ieteiktu pārbaudīt pirms darījuma noslēgšanas?

Pārbaudiet kompānijas dibinātājus, bieži vien tas var sniegt papildu datus un palīdzēt lēmuma pieņemšanā. Ja uzņēmums ir PVN maksātājs,  pārbaudiet darījuma partneri PVN maksātāju datu bāzē. Darījuma slēgšanas laikā un rēķinu izrakstīšanā tā ir ļoti svarīga darbība. Bieži vien tiek atklāts, ka darījuma partneris nav PVN maksātājs vai tā PVN maksātāja statuss ir anulēts.

Būtiski ir noskaidrot darījuma partnera nodokļu parādus. Tāpat ir svarīgi pārbaudīt sadarbības partnerim izsniegtās licences, sevišķi ja darbības veids darījuma partnerim ir saistīts ar akcīzes precēm (alkohols, tabakas izstrādājumi, naftas produkti).

Vai augstāk minēto informāciju var saņemt un apskatīt tikai valsts iestādēs un to publiski pieejamajos resursos, vai tomēr ir pieejami arī kādi citi resursi šādas informācijas saņemšanai?

Šobrīd atvērtie interneta avoti var sniegt ļoti daudz. Pārbaudiet informāciju, kuru saņemat no interneta, bet ņemiet vērā, ka tā var būt neuzticama, vienpusīga vai nepatiesa. Pārbaudiet to papildus. Un tomēr iesaku izmantot tādus resursus, kuros sniegtā informācija ir ticama un pārbaudāma, īpaši tad, kad jūs pārdodat savam potenciālajam partnerim preci vai sniedzat pakalpojumu ar pēcapmaksu.

Ja partneris ir pārbaudīts un šķietami tīrs, kam pievērst īpašu uzmanību pirms līguma parakstīšanas?

Bieži vien sadarbības partneri, gan tie, kas pārliecinājušies par potenciālā partnera reputāciju, gan tie, kas jau ilgstoši strādā ar saviem partneriem, automātiski paraksta līgumus, paļaujoties uz sava partnera godaprātu. Tomēr, atsaucoties uz tiesvedības praksi, ieteikšu – neattiecieties pret līgumu formāli. Rūpīga līguma analīze nodrošina jums līguma saistību izpildi un drošu darījumu attiecību izveidošanu ar potenciālo partneri. Parakstīt līgumu bez tā izlasīšanas ir augstākā nolaidība un bīstama kļūda. Neskatoties uz to, uzņēmēji turpina to pieļaut. 15 minūtes patērētā laika pasargā no sava kapitāla un laika zaudēšanas.

Kāda informācija pārbaudāma pirms līguma parakstīšanas?

Pirmais un nozīmīgākais ir pušu rekvizītu, kas tiek atspoguļoti līguma preambulā un pēdējā līguma daļā, pārbaude. Salīdziniet aktuālos reģistrācijas datus (nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese), kas norādīti līgumā, ar Uzņēmumu reģistra datiem. Diezgan bieži rekvizītos ir pārrakstīšanās un citas kļūdas, pārbaudiet tiešo atbilstību, ņemot vērā visas rakstīšanas īpatnības (zīmes, burti, atstarpes).

Personai, kura paraksta līgumu, ir jābūt uzņēmuma valdes loceklim ar tiesībām vienpersoniski parakstīt līgumu saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem. Ja persona paraksta līgumu, pamatojoties uz pilnvaru, tad pilnvarai jābūt uzņēmuma valdes locekļa parakstītai.

Pārbaudiet pilnvaras saturu, termiņu un personas pilnvaras. Pilnvaras oriģināls vai tā pareizi apliecināta kopija jāglabā kopā ar jūsu līguma eksemplāru. Parakstiem uz līguma jābūt veiktiem ar roku. Tāpat līgums var būt abpusēji parakstīts no abām pusēm ar drošu elektronisko parakstu. Zīmogs līgumā nav obligāts.

Bez jau minētās informācijas, vai līgumā būtu ieteicami kādi būtiski līguma noteikumi?

Pievērsiet uzmanību formulētajam līguma priekšmetam, līguma termiņam, pušu saistībām un saistību izpildes termiņam. Tāpat pārbaudiet līgumā aprakstīto darījuma summu, par kuru jūs vienojāties, nodublējiet to vārdos. Izlasiet par tās izmaksas kārtību un noteikumiem. Pārliecinieties, vai šis punkts atbilst tam, par ko jūs ar partneri vienojāties. Īpašu uzmanību pievērsiet formulējumam par atbildības noteikšanu saistībā ar līguma neizpildi vai nepareizu tā izpildi.

Atcerieties, ja līgumā tiek izmantots termins sods vai līgumsods, kopējais soda apmērs, kuru jums ir tiesības pieprasīt – 10% no līguma summas apmēra, neņemot vērā kavēto dienu skaitu. Ja būs norādīts termins nokavējuma procenti, kopējais soda apmērs, kuru jūs varēsiet pieprasīt – 100% no līguma summas apmēra.

Vai papildus, slēdzot līgumu, ir iespējams nodrošināties vai paredzēt, ka no negodprātīga partnera būs iespējams prasīt līgumā atrunāto atbildību?

Līgumā jūs vienojaties par nosacījumiem un atbildību, kuru uzņemas līguma slēdzējas puses. Neaizmirstiet par to, ka līgumā var būt pievienots noteikums par fiziskas personas atbildību, kura paraksta līgumu. Galvojums ir papildu nodrošinājums saistību izpildei. Gadījumā, ja uzņēmums bankrotē vai neveic līguma maksājumu citu iemeslu dēļ, par uzņēmuma saistībām atbild fiziskā persona (galvotājs).

Vai strīdu izskatīšanu arī ir ieteicams paredzēt pirms līguma slēgšanas, iekļaujot to līgumā?

Praksē ir pierasts, ka, nodibinot līgumiskās attiecības, līguma puses vienojas par strīda izskatīšanas kārtību. Tomēr pastāv arī tādi līgumi, kuros puses nav atrunājušas procedūru, kā rīkosies strīdus gadījumā. Šķiet pavisam vienkārši – kādēļ gan atrunāt strīdu izskatīšanu, ja līgumslēdzēja puse neparedz strīdus gadījumus. Un ja tādi arī radīsies, tad likums paredz, ka droši varēs vērsties valsts tiesā.

Tomēr vēršu uzmanību, ka tiesu praksē arvien vairāk ir gadījumu, kad līguma partneris atrod veidus, kā izvairīties no līguma saistību izpildes, proti, reģistrē savu deklarēto vai juridisko adresi ārvalstīs. Strīds tad būs risināms saskaņā ar atbildētāja valsts valodu un likumdošanu, kas nozīmē, ka ne tikai būs nepieciešama tulka palīdzība, bet arī konsultācija pie speciālista, kurš pārvalda konkrētās valsts likumdošanu parādu piedziņas jomā.

Tāpēc līgumā var norādīt kombinēto atrunu par strīdus izskatīšanas vietu un paredzēt, ka strīds var tikt izskatīts gan valsts tiesā, gan šķīrējtiesā, norādot konkrētu šķīrējtiesas nosaukumu, kas palielinās jūsu iespējas atgūt parādu.

Ņemot vērā, ka ļoti daudzi uzņēmumi ir sākuši praktizēt komunikāciju un pašu līguma slēgšanu elektroniski, vai tas kādā veidā ietekmē darījumus un pēcāk to izpildi?

Arvien vairāk biznesa pasaulē kā komunikācijas līdzeklis starp partneriem tiek izmantots elektroniskais pasts. Un tiesu praksē nereti sastopos ar gadījumiem, kad kādai no pusēm, pierādot savu taisnību, trūkst pierādījumu, un tas ir tāpēc, ka norādīto telefonu sarunas, īsziņas, tiešsaistes tīkla lietotņu sarakstes (piemēram, "WhatsApp"), elektroniski sūtītas vēstules otra puse var apstrīdēt un šķīrējtiesa tās var neņemt vērā kā pierādījumu.

Lai nodrošinātu sevi un savu uzņēmumu, ja starp partneriem rodas domstarpības tiesvedības gadījumā tiesā, līgumā ir jānorāda konkrēts e-pasts, ar kura palīdzību tiks veikta saziņa starp partneriem. Tāpat papildus varat norādīt noteiktos saziņas kanālus, iekavās obligāti norādiet konkrētas e-pasta adreses, konkrētus telefona numurus komunikācijai, piemēram, "WhatsApp" vai "Viber". Komunicējiet, izmantojot tikai to e-pasta adresi, kas ir norādīta līgumā kā saziņas adrese.  Ir gadījumi, kad, piemēram, persona lūdz jums sūtīt rēķinus vai citu informāciju uz citu e-pasta adresi.

Lai nodrošinātos, ka strīda gadījumā partneris neceļ iebildumus, sakot, ka dotā adrese nav atrunāta līgumā, ieteicams būtu šo e-pastu ar norādi par turpmāku sūtīšanu saglabāt un pievienot partnera failam, kā arī, sūtot dokumentus uz noradīto jauno e-pasta adresi, pievienot CC: līgumā norādīto e-pasta adresi.

Тā pasargāsiet sevi no liekas skaidrošanās, kura e-pasta adrese tad izmantojama. Tāpat, ja saziņa ar partneri noris pa telefonu, pēc telefona zvana nosūtiet uz e-pastu, kas norādīts līgumā, vēstuli, kurā, atsaucoties uz telefona zvanu, norādiet informāciju, par kuru jūs vienojāties. Panāciet to, lai partneris atbild ar apstiprinājumu. Šādi nostiprināsiet veikto telefona sarunu un mutvārdu vienošanos dokumentāli. Ja nav dokumentāla apstiprinājuma, tad strīda gadījumā būs jūsu teiktais pret partnera teikto, tāpēc jebkuram mutvārdu apgalvojumam ir nepieciešams dokumentāls apstiprinājums.

Ņemot vērā pēdējo gadu notikumus, vai ir nepieciešams līgumā iekļaut arī vienošanos par to, kā rīkoties, ja iestājas kādi no līguma slēdzēja puses neatkarīgi apstākļi?

Ņemot vērā mainīgos apstākļus gan valsts iekšienē, gan arī ārvalstīs, rekomendēju rūpīgi atrunāt un aprakstīt līgumā, kas jūsu gadījumā pēc līguma nosacījumu izpildīšanas ir šie no jums neatkarīgie apstākļi, kas uzņēmējdarbības vidē tiek saukti par nepārvaramo varu ("Force Majeure"). Nepārvarama vara – tie ir neparedzami apstākļi, kas ir neatkarīgi no pušu gribas, kas atbrīvo puses no atbildības. Tā kā dažādās nozarēs ārkārtas stāvokļa apstākļi var atšķirties, tos labāk aprakstīt un atrunāt.

Un, ja gadījumā ir kādi apstākļi, vai līguma slēdzējas puses var tā vienkārši atkāpties no saistību izpildes, vienpusēji izbeigt līgumu?

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu pusei nav tiesību atkāpties no līguma vienpusējā kārtībā vai vienpersoniski lauzt līgumu, ja otra puse nepilda savas saistības.

Neskatoties uz to, tai ir jāpilda savas ar līgumu noslēgtās saistības. Tāpēc, ja jūs vēlaties nodrošināt šādas tiesības un paredzēt vienpusēju atteikšanos no līguma otras puses saistību neizpildes gadījumā, jums tas atsevišķi jāparedz līgumā.

Kā to var izdarīt, proti, paredzēt līgumā?

Jebkuru līgumu noslēdz, pusēm vienojoties. Tas pats ir attiecināms uz līguma laušanu vai tā grozījumiem. Nepieciešamība pirms termiņa izbeigt līgumu var rasties dažādu iemeslu dēļ – sadarbības partneris nepilda līgumu vai līguma izpildījums ir neatbilstošs līguma prasībām, tāpat iemesli var būt saistīti arī ar paša komersanta darbību vai izmaiņām tirgū.

Tiesu praksē ir gadījumi, kad līguma slēdzēja puse saskaras ar līguma saistību neizpildi no otras līguma slēdzēja puses un cietušās puses iespējas tiek ierobežotas ar tiesībām pieprasīt zaudējumu atlīdzību un saņemt likumā vai līgumā noteikto atlīdzību par saistību izpildes nokavējumu (piemēram, nokavējuma procenti, līgumsods u.tml.).  Drošākais veids, kā būt pārliecinātiem par šādu situāciju veiksmīgu atrisināšanu, ir savlaicīgi iekļaut sadarbības līgumos punktu, kurā līguma slēdzējas puses vienojas par konkrētiem gadījumiem, kad ir pieļaujama līguma vienpusēja laušana, kādas soda sankcijas piemērojamas.

Un ko tad iesākt situācijās, kad līgums ir noslēgts, bet partneris nesteidzas izpildīt pielīgtās saistības?

Ne vienmēr rēķinu apmaksas kavējums ir tāpēc, ka partnerim trūkst naudas. Tiesu praksē ir gadījumi, kad atklājas, ka saistību izpildes kavējums rodas darbinieku aizmāršības dēļ vai tāpēc, ka šobrīd partneris ir aizņemts ar viņam svarīgākām lietām nekā rēķinu apmaksa. Tas, ko noteikti ieteiktu darīt, ir atgādināt par sevi – komunicēt zvanu, e-pastu un vēstuļu veidā.

Un ja sarunas par parāda atmaksu katru reizi beidzas ar solījumiem atmaksāt parādu rīt, ko iesākt tad?

Tad laikus pāriet uz aktīvāku rīcību. Ja jūs nerūpēsieties par sava kapitāla atgūšanu, tad varat gaidīt pat gadiem un tā arī nesagaidīt līguma saistību izpildi.  Ir saprotams, ka nevēlaties sabojāt savas attiecības ar darījuma partneri, taču partnera rīcība attiecībā pret jums šādos gadījumos nav korekta. Ir jāpilda uzņemtās vienošanās. Ja parādnieks kūtri veic parāda apmaksu, nosūtiet tam stingrāku atgādinājumu par parādu un tā apjomu un sekām, kādas tam var rasties, ja nepildīs savas saistības.

Un ja pēc tā parādnieks arī nereaģē, tad nākamais solis ir prasība tiesā?

Ja parādnieks norādītajā termiņā pēc atgādinājuma, brīdinājuma vai pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas nav samaksājis parādu, loģiskākais būtu uzsākt parāda piedziņas procesu un dokumentus nodot advokātam, lai sagatavotu prasības pieteikumu un iesniegtu prasību tiesā vai šķīrējtiesā. Ja parādnieks ir godprātīgs, tad pēc stingrāka paziņojuma saņemšanas tas meklēs komunikāciju ar jums un risinājumu, kā izpildīt savas saistības, vienoties par parāda atmaksu kaut daļēji.

Savukārt, ja sadarbības partneris ir negodprātīgs, tad tas vienkārši ignorēs visus jūsu ziņojumus un meklēs veidus, kā novilcināt parāda atgriešanu. Izvērtējiet, vai dotais prasījums būs vienkāršs vai sarežģīts, vai spēsiet patstāvīgi un diplomātiski pārstāvēt sevi šķīrējtiesvedības procesā.

Šķīrējtiesvedības praksē ir gadījumi, kad jebkāda pozitīva vienošanās starp pusēm nav iespējama tikai tāpēc, ka kāda no pusēm nespēj valdīt savas personīgās emocijas un loģisks iznākums nav iespējams, jo netiek risināti pamatjautājumi, bet gan personīgā attieksme pret konkrēto situāciju. Šādos gadījumos labāk noalgot pārstāvi, kurš jūsu vietā vedīs parādu piedziņas lietu, pārstāvēs jūs un jūsu uzņēmumu. Šis pārstāvis var būt gan vienkārši uzņēmuma pilnvarota persona, kas ir kompetenta pārstāvēt jūsu uzņēmumu, gan jurists vai advokāts.

Kādu strīdu izskatīšana ir šķīrējtiesu kompetencē? Vai šķīrējtiesā var iesniegt jebkāda veida prasību, vai pastāv ierobežojumi?

Vispārēji šķīrējtiesu izskatīšanai ir pakļauti gandrīz visu veidu strīdi, kam pamatā ir līgumattiecības. Līgums, kurā ietverta klauzula par strīda risināšanu šķīrējtiesā, ir obligāts priekšnosacījums tam, lai strīdu varētu risināt šķīrējtiesā.

Proti, lai būtu iespējams sniegt lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, starp pusēm ir nepieciešama rakstiska vienošanās, izteikta vai nu atsevišķā šķīrējtiesas līgumā, vai ar punktu (šķīrējtiesas atrunu) līgumā/pavadzīmē. Ir svarīgi arī tas, lai dokumentu parakstītu persona, kurai ir paraksta tiesības.

Ir iespējams noteikt, ka strīdus izšķir tikai šķīrējtiesā, bet, ierakstot vārdu vai, ir iespējams pieteicējam saglabāt tiesāšanās iespēju arī valsts tiesā. Tiesu praksē ir izplatīti tāda tipa līgumi, kuros ir minētas abas iespējas, piemēram, “Rīgas šķīrējtiesā vai Latvijas Republikas tiesā”.

Kā šķīrējtiesas process atšķiras no strīda izskatīšanas valsts tiesā?

Būtisku atšķirību nav. Tāpat kā valsts tiesā puses tiek uzaicinātas uz tiesas sēdi, un katra puse var pieaicināt savu pārstāvi. Uz pilnvaras pamata tiesas sēdē var piedalīties arī tikai pārstāvis. Vienīgā atšķirība ar valsts tiesu ir tāda, ka šķīrējtiesas process notiek ne tik oficiālā gaisotnē, netiek sekoti un ievēroti strikti procedūras šabloni. Strīda izšķiršana notiek brīvā formā, procesa dalībniekiem sēžot tuvu viens otram, sarunājoties ar tiesnesi, tiesnesim uzdodot jautājumus vienai un otrai pusei. Šķīrējtiesa norit sarunu procesā, mēģinot jebkurā procesa stadijā puses samierināt.

Ja rodas jautājumi, varat zvanīt uz Rīgas šķīrējtiesas konsultatīvo tālruni 67365100, 25156055 vai rakstīt uz e-pastu info@court.lv.