Pieaugušās cenas mazina sabiedrības pirktspēju, norāda Latvijas banku eksperti

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidroja, ka augstās cenas liks limitēt patēriņu vai atteikties no pakalpojumiem, lai izvairītos no parādu uzkrāšanās. Tas varētu būt izplatīts pat īstenojot atbalsta pasākumus, jo tie visu sadārdzinājumu nosegt nespēs.

"Primārs būs patēriņa apjoms, respektīvi, laikapstākļi vai Ķīnas ekonomikas apetīte, kas var situāciju koriģēt abos virzienos. Tāpēc var arī pieļaut, ka izveidojas samērā labvēlīga situācija, kas ļauj pārvarēt ziemas sezonu gana veiksmīgi. Taču uz to paļauties būtu vieglprātīgi un jāgatavojas sliktākajam, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem," sacīja Gaišputis.

Vienlaikus neviens nevar prognozēt ne cenu izmaiņu amplitūdu, ne laikapstākļus, tādēļ izstrādāts vairāku pakāpju rīcības plāns ļaus efektīvāk izmantot valsts līdzekļus. Jo ārkārtējākas izmaiņas būs, jo lielāks atbalsts no valsts puses ir attaisnojams. Nevar mājsaimniecības adaptēties tik strauji šādām situācijām, tāpat kā valsts nevar mākslīgi kompensēt sadārdzinājumu, pauda ekonomists.

"Energoresursu sadārdzinājums ir nozīmīgs faktors, kas virza inflācijas pieaugumu, kas jau ir apsteigusi algu kāpumu. Tas nozīmē, ka šogad pirktspēja kritīsies un ietekmēs patēriņu, kas bremzēs ekonomisko aktivitāti," atzīmēja Gaišputis.

"Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš apgalvoja, ka šis būs pirmais gads kopš 2009.gada, kad cenas augs ātrāk par ienākumiem un iedzīvotāju pirktspēja samazināsies. Tas, cik ļoti sabiedrība to izjutīs un kā tas ietekmēs ekonomiku, protams, būs atkarīgs no valsts atbalsta apjoma un daļai sabiedrības Covid-19 laikā ir izveidojušies papildu uzkrājumi, kas palīdzēs amortizēt cenu kāpumu.

"Taču rudenī un ziemas mēnešos būs izaicinoši. Samazinoties pirktspējai, cilvēkiem var nākties pārskatīt savus tēriņus un vietām tirdzniecībā vai pakalpojumos pieprasījums var mazināties. Arī ekonomikai kopumā ir grūti augt, ja pirktspēja mazinās un var radīt zināmas grūtības arī uzņēmējiem dažādās jomās," skaidroja Āboliņš.

Arī "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka inflācija jau ir apsteigusi algu izaugsmi un lielākoties arī pieaugumu dažādos pabalstos un pensijās. Tādējādi augošās cenas jau šodien mazina sabiedrības pirktspēju.

"Tai pat laikā iedzīvotāji turpina audzēt savus tēriņus, visticamāk, arvien vairāk uz iepriekšējo gadu uzkrājumu rēķina. Pavasara, vasaras laikā to darīt ir vienkāršāk, jo nav jāmaksā par apkuri, arī elektrību tērējam mazāk. Savukārt rudenī, kad šie tēriņi atkal atgriezīsies, situācija būs skaudrāka," pauda ekonomiste.

Kā ziņots, Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš martā lēstajiem 9,5% līdz 14,8%, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no martā lēstajiem 3,7% līdz 7%. Latvijas Bankā norāda, ka karadarbības Ukrainā nelabvēlīgā attīstība apgrūtina globālo resursu pieejamību un ilgāk uztur augstākas resursu cenas. Tas liek paaugstināt inflācijas prognozi.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam paaugstināta no martā lēstajiem 2,1% līdz 2,4% apmērā.

Latvijas Bankā atzīmē, ka 2024.gadam nākotnes darījumos gaidāmā energoresursu cenu krituma ietekmē, paredzot ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos, inflācija samazināsies līdz 2,4%.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvijas makroekonomiskās prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība.

Tāpat ziņots, ka patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.