"CityBee": Degvielas cenu pieaugumam uz koplietošanas auto tirgu ir divejāda ietekme

Kā koplietošanas automašīnu tirgu ietekmē augošās degvielas cenas?

Protams, ka ietekme ir nopietna, turklāt redzams, ka degvielas cenu kāpums turpinās.

Ietekmi uz nozari var sadalīt divās daļās. Pirmā ir tiešā ietekme, jo mums lielākās izmaksas saistās tieši ar degvielu. Tās cenas kāpums ir nopietni palielinājis mūsu izdevumus. Savukārt otra daļa ir ietekme uz mūsu klientiem. Arī viņu izdevumi aug, un mēs redzam, ka tādēļ arvien vairāk tiek apsvērta auto koplietošana, un tā ir starptautiski redzama tendence.

Degvielas izmaksu dēļ mēs esam izvēlējušies nevis palielināt tarifu par auto izmantošanas laiku vai nobraukto ceļu, bet esam ieviesuši nelielu maksu par braukšanas uzsākšanu - 0,5 eiro. Tas mums palīdz nosegt pieaugušās izmaksas. Tajā pašā laikā mēs esam samazinājuši laika maksu par divu Latvijā visvairāk izmantoto auto modeļu "Volkswagen T-Cross" un "Nissan Juke" lietošanu. Līdz ar to mēs izmaksu pieaugumu cenšamies sabalansēt ar to, lai koplietošanas auto būtu pieejami.

Ir kāds degvielas cenu līmenis, pie kura jums būs jāceļ arī laika un nobraukuma tarifi?

Mēs sekojam līdzi izmaiņām un, protams, to gribam darīt pēc iespējas vēlāk, lai klienti to nejustu. Bet, ja cenas kļūs ekstrēmas, tad uz to būs jāskatās. Vienlaikus mūsu mērķis ir šo pakalpojumu nodrošināt pēc iespējas vairāk cilvēku, jo, kā jau minēju, tad redzams ir arī tas, ka tieši izmaksu dēļ cilvēki arvien vairāk ir gatavi atteikties no saviem privātajiem auto. Galu galā mēs visi zinām, ka privātās automašīnas brauc salīdzinoši maz - aizved savu saimnieku uz darbu vai citu galamērķi un atlikušo dienas daļu lielākoties stāv. Savukārt koplietošanas auto šajā laikā var veikt vēl vairākus braucienus. Tāpat nav jāuztraucas par auto uzturēšanu, degvielu, stāvvietu apmaksu u.tml.

Par cik jums pēdējā laikā ir audzis pieprasījums pēc koplietošanas mašīnām?

Baltijā tas ir tuvu 15%. Vienlaikus te ir jāņem vērā, ka, laikam kļūstot siltākam, braucienu skaits ik gadus pieaug arī tādēļ, ka vairāk notiek atpūtas izbraucienu, un mūsu reģionā šī sezonalitāte ir izteikta. Tāpat zināma daļa pieauguma ir jāsaista ar to, ka ir atcelti pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi un arī tādēļ cilvēki ir atsākuši vairāk pārvietoties. Taču nenoliedzami, ka pēdējā mēneša laikā pieprasījuma kāpums ir saistīts tieši ar šoku par degvielas cenām. Ir skaidrs, ka mēs visi cenšamies samazināt savas ikdienas izmaksas. Tādēļ mēs ieviesām arī jaunus auto modeļus, piemēram, "Citroen c3", kurš ir mikroauto kategorijā, un ir redzams, ka tas jau uzreiz ir ļoti populārs.

Tāpat ir redzams, ka palielinājies ir pieprasījums pēc mikroautobusiem kravu pārvadāšanai.

Kādas ir jūsu prognozes par šo vasaru? No vienas puses, ir redzams, ka ielas ir pilnas ar mašīnām, kas nozīmē, ka cilvēki šausminās par degvielas cenām, bet turpina braukt ar saviem auto. No otras puses, vai, augot inflācijai, kādā brīdī iedzīvotāji vispār nesāks ļoti rēķināt, kur un vai vispār viņiem ir vērts braukt?

Es domāju, ka no visiem braucieniem iedzīvotāji neatteiksies.

Jā, es kā ikdienas braucējs redzu, ka Rīgā ir ļoti daudz mašīnu un ļoti daudz sastrēgumu. Ar koplietošanas auto izmantošanu mēs auto skaitu, kas ir pilsētā, varam samazināt. Viena koplietošanas automašīna var aizvietot līdz pat 12 privātās mašīnas pilsētas centrā. Tādēļ mēs ceram, ka pieprasījums pēc auto koplietošanas pieaugs, jo, kā jau minēju, tas ļauj arī samazināt ar personīgās automašīnas uzturēšanu saistītos izdevumus.

Vienlaikus pandēmijas laikā ir izveidojušās problēmas autoražošanā. Vai jūs vispār pašlaik varat nopirkt tik daudz automašīnu, cik gribat?

Jauno auto pieejamības problēma parādījās pēc pandēmijas sākuma, un mēs šos divus gadus izmantojām, lai pētītu, kā nodrošināt mums nepieciešamo auto daudzumu, un pašlaik mums ir vajadzīgais automašīnu skaits. Protams, situācija ir sarežģīta. Iespējams, tieši tādēļ arī mūsu autoparks ir ar vairāk modeļu, nekā bija iepriekš, jo bieži ir jāskatās, kas tirgū vispār ir pieejams, un tad jāvērtē, vai šie modeļi ir piemēroti mums, nevis otrādāk. Pašlaik mūsu autoparkā vidējais automašīnu vecums ir 13 mēneši. Vēlāk mēs automašīnas pārdodam otreizējā tirgū, un man ir jāsaka, ka pašlaik arī tas ir ļoti aktīvs.

Cik automašīnu pašlaik ir "CityBee" autoparkā, un vai plānojat to paplašināt?

Pašlaik mums ir 700 automašīnas, un vasarā šis skaits pieaugs līdz 800. Tas ir līdzīgi tam, kā bija pagājušā gada vasarā. No tā 15-20% ir kravas mikroautobusi, bet pārējie ir dažādas klases pasažieru auto. Lielākā daļa automašīnu ir hibrīdi, bet arī automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem ir ar mazu motora tilpumu un videi draudzīgas.

Vai domājat par elektroauto ieviešanu?

"CityBee" ar elektroauto pašlaik ir pieredze Lietuvā, kur ir ap 30 pasažieru elektroauto un kravas busu. Latvijā mēs elektroauto pagaidām neesam ieviesuši, jo šeit vēl nav tik attīstītas uzlādes infrastruktūras, lai uz to varētu paļauties. Tāpat pie mums pagaidām nav tādu atbalsta mehānismu uzņēmumiem kā Lietuvā, kas sekmētu elektroauto iegādi. Taču kopējā grupas plānā ir paredzēts, ka līdz 2026.gadam vismaz puse no "CityBee" autoparka reģionā būs elektroauto.

Nav arī noslēpums, ka bez atbalsta mehānismiem elektroauto cena ir daudz augstāka nekā iekšdedzes dzinēju automašīnām. Vai tas automātiski nenozīmēs augstākus koplietošanas tarifus?

Viss ir atkarīgs no tā, kā attīstīsies situācija autotirgū, jo arī tur notiek straujas izmaiņas. Ja vēl pirms dažiem gadiem bija pieejami tikai daži elektroauto modeļi, tad tagad tādi ir teju visiem autoražotājiem. Tādēļ to, kādas būs cenas, pašlaik ir ļoti grūti prognozēt.

Kur pašlaik jūsu auto Latvijā var atstāt - tikai Rīgā?

Vislielākā koplietošanas auto izmantošanas aktivitāte, protams, ir Rīgā. Bet nu jau gandrīz divus gadus mēs esam arī Liepājā, gadu - Siguldā, un pirms dažiem mēnešiem sākām strādāt arī Jelgavā un Olainē. Šī gada plānos ir vēl vismaz viena vai divas pilsētas.

Kā, piemēram, ar Latvijas otru lielāko pilsētu Daugavpili?

Mēs cenšamies strādāt tā, lai ir zināms secīgums arī no pakalpojumu nodrošināšanas puses. Piemēram, ja ir jārisina kādas problēmas, lai tas ir zināmā sasniedzamības attālumā. Taču, protams, mēs skatāmies arī uz tālākām pilsētām. Mums ir arī kampaņa, kuras laikā cilvēki var balsot par nākamo pilsētu, kurā būs pieejamas "CityBee" automašīnas, - Ogre, Ventspils vai Valmiera. Tāpat sadarbojamies ar pašvaldībām. Attīstības plāni Latvijā mums noteikti ir.

Finanšu rezultāti liecina, ka "CityBee Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,4 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma zaudējumi pieauga par 32,4% - līdz 629 640 eiro. Kā vērtējat aizvadīto gadu?

Apgrozījuma pieaugums ir saistīts ar to, ka dubultojās braucienu skaits, jo mēs arī ļoti nopietni Latvijā palielinājām autoparku. Zaudējumus savukārt var saistīt ar pandēmijas laiku un tā laikā ieviestajiem ierobežojumiem. Vislielākā ietekme bija tad, kad bija mājsēdes un komandantstundas. Kopumā rezultāti ir labāki, nekā mēs bijām prognozējuši.

Kādi ir plāni šogad, vai tomēr pašlaik ir pārāk daudz nezināmā?

Mūsu mērķis ir nemainīgs - noturēt līderpozīciju Baltijā un Latvijā ar lielāko autoparku un visvairāk lietotāju. Tāpat mērķis ir strādāt ar peļņu.

Cik lielu daļu jūsu apgrozījumā veido kravas un cik pasažieru automašīnu izmantošana?

Tas ir ļoti līdzīgi autoparkam - ap 15-20% apgrozījuma veido kravas mikroautobusu koplietošanas pakalpojumi, bet pārējo pasažieru automašīnas. Interesanti ir tas, ka arī kravas mikroautobusu izmantošanai ir sava sezonalitāte. Piemēram, ļoti aktīvi tie tiek izmantoti Ziemassvētku eglīšu piegādēm. Vasarā mums ir līgumi ar uzņēmumiem, kuri pilsētās izvadā mikromobilitātes rīkus. Savukārt pavasaros aktuāla tēma ir pavasara tīrīšana un pārcelšanās uz vasarnīcām.

Vai ir atšķirības starp Baltijas valstīm?

Ja runājam tieši par "CityBee", tad vislielākais autoparks ir Lietuvā, kur uzņēmums strādā jau 10 gadus. Latvijā mēs esam trešo gadu un kopā ar Igauniju atrodamies vēl attīstības fāzē. Tādēļ mēs šeit turpināsim investēt un audzēt autoparku. Jau minēju, ka ir parādījies "Citroen", bet jaunums ir arī BMW, pēc kuriem uzreiz bija liels pieprasījums.

Ja runājam par atšķirībām tieši automašīnu izmantošanā, tad Lietuvā vidējais brauciens ir nedaudz garāks kā Latvijā un Igaunijā. Tomēr citas atšķirības nav redzamas.

Kāda ir braukšanas kultūra?

Mēs tai ļoti uzmanīgi sekojam. Pagājušajā gadā piedalījāmies arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas kampaņā par drošu braukšanu un sadarbību turpināsim arī šogad, jo mums ir svarīgi ne tikai tas, lai mūsu lietotāji atbildīgi izturētos uz ceļa, bet arī tas, lai augtu arī kopējais drošības līmenis. Nesen arī ieviesām automatizētu zvanu uz klienta tālruni, ja viņš pārsniedz noteiktu ātrumu. Jau ir nosūtīti vairāki simti zvanu un īsziņu, un efektu mēs redzam - ātrums, tādu saņemot, tiešām tiek samazināts.

Kas ir tipiskākie pārkāpumi, kurus redzat?

Tā viennozīmīgi ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. Tomēr man uzreiz ir jānorāda, ka 99,7% braucienu ar "CityBee" automašīnām notiek bez jebkādiem starpgadījumiem.

Vai saskaraties ar attieksmi, ka tā jau nav mana mašīna, un tādēļ tās pēc braucieniem ir piegružotas vai kaut kā bojātas?

Ir arī tādi gadījumi, bet izteikti lielākā daļa no klientiem pret mašīnām izturas labi, jo princips ir: atstāj mašīnu tādu, kādu tu to vēlies saņemt! Klienti mums arī ziņo, ja redz kādus bojājumus, un mēs uz to nekavējoties reaģējam.

Vai redzat, ka ar jums pēc pandēmijas līgumus vairāk slēdz uzņēmumi, jo ir mainījies veids, kā mēs strādājam, visiem nav jābūt birojā, un, iespējams, virknē uzņēmumu zūd nepieciešamība pēc savu autoparku uzturēšanas?

Mēs redzam, ka šajā sektorā ir ļoti liels izaugsmes potenciāls. Pašlaik izteikti lielākā daļa koplietošanas automašīnu lietotāju ir privātpersonas, bet mēs tiešām redzam, ka var attīstīties arī biznesa klientu segments. Pašlaik uzņēmumi lielākoties slēdz līgumus par kravas mikroautobusu izmantošanu, bet potenciāls ir arī pasažieru auto segmentā.

Cik gariem braucieniem lielākoties pašlaik izmanto koplietošanas mašīnas?

Lielākoties tās tiek izmantotas, lai pilsētā nokļūtu no viena punkta uz otru punktu, tādēļ galvenokārt mašīnu izmantošana nepārsniedz vienu dienu. Taču ir klienti, kas tās ņem arī uz vairākām dienām. Tāpat ar tām var aizbraukt arī uz Igauniju vai Lietuvu un atstāt tur.

Cik daudz ir šādu braucienu starp Baltijas valstīm?

Katru nedēļu ir vismaz padsmit šādu braucienu. Tostarp viens no populārākajiem galamērķiem kaimiņvalstu klientiem ir Rīgas lidosta. Tāpat mēs redzam, ka no Latvijas brauc uz Viļņas lidostu. Mēs arī ļoti nopietni attīstām iespēju izmantot stāvvietas koplietošanas mašīnām pie lidostas, jo tās ļoti bieži ir laba alternatīva taksometriem.

Sākotnēji "CityBee" Rīgā piedāvāja arī elektrisko skrejriteņu nomu. Kādēļ to pārtraucāt?

Mēs izlēmām koncentrēties uz mūsu pamatdarbības jomu, kas ir automašīnas. To mēs turpināsim attīstīt, tādēļ mūsu plānos nav atgriešanās pie skrejriteņiem.

Tomēr vai vasarā elektriskie skrejriteņi jums nerada konkurenci, jo, piemēram, atšķirībā no mašīnām tiem nav jāstāv sastrēgumos?

Šāds aspekts, protams, ir. Tajā pašā laikā ar skrejriteni tu nevari aizvest kumodi vai galdu. Katram braukšanas rīkam ir savs uzdevums.

Mēs esam arī Latvijas mobilitātes asociācijā un diezgan cieši strādājam kopā arī ar uzņēmumiem, kas piedāvā mikromobilitātes risinājumus. Gan mūsu, gan viņu mērķis ir viens un tas pats - padarīt pilsētas cilvēkiem draudzīgākas.

Kāds pašlaik ir auto koplietošanas tirgus Latvijā? Vai tas ir pietiekami piepildīts, vai arī vieta ir vēl kādiem jauniem spēlētājiem?

Mēs uz Latviju skatāmies kā uz vietu, kur vēl ir vieta attīstībai. Pašlaik Latvijā ir trīs auto koplietošanas pakalpojumu sniedzēji. Iespējams, būs vēl. Konkurence, ja tā ir godīga, vienmēr ir laba un veicina attīstību.

Kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm?

Latvijā vieta tālākai attīstībai noteikti ir lielāka. Turklāt tas attiecas gan uz to, cik bieži cilvēki pašlaik izmanto koplietošanas automašīnas, gan uz sadarbību ar valsti un pašvaldībām. Arī tur vēl ir garš ceļš ejams. Pašlaik auto koplietošana kā tāda normatīvajos aktos pat nav definēta. Līdz ar to, piemēram, Rīgā par autostāvvietām koplietošanas auto ir jāmaksā tikpat, cik par citām automašīnām. Ja skatāmies uz citām valstīm un pilsētām, tad tomēr vajadzētu sākt saprast, ka koplietošanas automašīnas nav tādas pašas kā kāda privāta automašīna, jo tās veicina sastrēgumu mazināšanos un pilsētu atslogošanu no transporta. Tas pats attiecas uz mobilitātes punktiem. Tomēr pēdējā laikā Rīgas dome daudz aktīvāk sadarbojas ar Latvijas mobilitātes asociāciju, tādēļ ir arī kaut kāda kustība. Arī Satiksmes ministrijā ir izveidota darba grupa par ilgtspējīgu mobilitāti.

Tomēr īsā atbilde ir - mēs vēl neesam tādā līmenī, kādā transporta koplietošana ir attīstījusies Rietumeiropā.

Kādas investīcijas plānojat šogad un vidējā termiņā? Vai būs jauni pakalpojumi?

Mēs attīstīsim autoparku, un, kā jau es minēju, tad šovasar tas tiks palielināts par vismaz 100 automašīnām.

Kas attiecas uz jauniem pakalpojumiem, tad ziemas laikā mēs ieviesām auto piegādi. Klientiem ir iespēja pieteikt, kad un kur viņi vēlas, lai viņiem piegādā konkrētu auto modeli. Tas ir kļuvis diezgan populāri, tādēļ mēs turpināsim to attīstīt, paplašinot zonas, kurās var veikt piegādes.

Lietuvā ir ieviests arī auto abonēšanas pakalpojums, kur var izvēlēties automašīnu ilgtermiņa īrei. No koplietošanas tas atšķiras ar to, ka uz šo laiku konkrēto automašīnu lieto tikai viens klients. Tas ir līdzīgi operatīvajam līzingam, bet ērtāk. Nākamā valsts, kur šis pakalpojums būs pieejams, ir Igaunija, bet pēc tam domāsim par Latviju.