Krievi vilto Latvijas šprotes: Maskavas veikalu plauktos to ir grēdu grēdām! VIDEO
Neraugoties uz Krievijas ieviesto embargo attiecībā uz pārtikas produkcijas ievešanu no Eiropas Savienības (ES), kas attiecas arī uz Latvijas šprotēm, izrādās, ka Maskavas veikalos var nopirkt vairāku veidu šprotu un brētliņu konservus, kurus rotā lielas etiķetes latviešu valodā “Šprotes eļļā” un “Brētliņas tomātu mērcē”. Jauns.lv skaidro, kas tie ir par dīvainiem konserviem.
Pēdējās dienās "YouTube" ievērību izpelnījies kāds videosižets no Maskavas pārtikas veikala “Diksi”:
Viltotās Latvijas šprotes Maskavas lielveikalā (no 01:22 minūtes):
Krievijas pārtikas uzraugs “Rosseļhoznadzor” jau kopš 2014. gada liek šķēršļus Latvijas zivju konservu ievešanai Krievijā, it sevišķi uzsverot, ka mūsu šprotēs esot pārāk augsts benzopirēna līmenis. Pēc Ukrainas kara sākuma, sankciju pastiprināšanās un starptautiskā saspīlējuma saasināšanās, Krievijas tirgus ES produkcijai praktiski ir slēgts. Ne tikai Eiropa uz Krieviju neved savas preces, bet arī pat Krievija, demonstrējot savu pašpārliecinātību, attiekusies no Eiropas precēm, ieviešot tā saucamo “importa aizvietošanas” politiku, tas ir – saviem pilsoņiem piedāvājot pašu valstī ražotus produktus. Tikai šī “importa aizvietošana”, it sevišķi attiecībā uz šprotēm, izrādījusies visnotaļ dīvaina.
Krievus piebaro ar viltus Latvijas šprotēm
Jau daudzas desmitgades kopš padomju laikiem visā plašajā bijušās Padomju Savienības telpā ir izslavēta Latvijas produkcija (te jāteic, ka no tā laika arī latviešiem ir iepatikušies vairāku “brālīgo republiku” gardumi, piemēram, gruzīnu minerālūdens, Moldovas vīni vai armēņu brendijs), no kuras postpadomju telpa joprojām nav atradinājusies. Un tas arī labi, jo šādai ēdmaņai vai dzērieniem nav nekādas vainas. Tikai krievu politiķi saskata teju vai indi kādreiz “brālīgo tautu” ražojumos, un ar dažādiem ieganstiem aizliedz to pārvešanu pāri Krievijas robežai.
Tomēr nekāds “Rosseļhoznadzor” no krievu apziņas nespēj izdzēst gastronomisko atmiņu un vēlmi uz galda likt oriģinālu produkciju, nevis lētu pakaļdarinājumu. Tādēļ arī Krievijas veikalu plaukti brīžiem vai lūst no konserviem ar uzrakstiem latviešu valodā – “šprotes eļļā” un “apceptas brētliņas”. Tikai izrādās, ka tā ir Krievijas zivjrūpnieku izsmalcināta blēdīšanās un pircēju mānīšana jeb iebarošana ar viltus Latvijas zivīm.
Tikko interneta videovietnē “YouTube” ievērību izpelnījies kāda pircēja Maskavas veikalā “Diksi” filmētais sižets, kurā redzams, ka veikala plauktā sarindotas vairāku veidu zivju konservu kārbas ar uzrakstiem latviešu valodā. Sižeta autors Dmitrijs Marts vienu pēc otras cilā šīs konservbundžas un neizpratnē jautā: “Vai tās tik tiešām ražotas Latvijā?”, nonākot pie secinājuma, ka nekādas sankcijas nestrādā un tās apietas ar līkumu. Tas tik tiešām rada izbrīnu, jo Krievijas politiskie pārtikas uzraugi būtu sacēluši pamatīgi jezgu, ja Maskavas veikalu plaukti lūztu no Latvijas šprotēm, un Kremļa propagandas TV kanāli rādītu, kā buldozeri ar kāpurķēdēm tās iemīca kādas izgāztuves zemē.
Vienlaikus jāuzsver, ka Latvijas zivjrūpnieki jau pirms dažiem gadiem atvadījušies no savu konservu piedāvāšanas Krievijas tirgum, un atraduši tiem jaunus noietu tirgus. Tagad, piemēram, Latvijas šprotu izcilo garšu atzinuši japāņi, kuri it nebūt neuztraucas par benzopirēna līmeni.
Paralēlās Latvijas brētliņas no Ļuberciem, bet šprotes no Kaļiņingradas
Tuvāk izpētot videosižetā redzamo it kā Latvijas šprotu konservbundžu etiķetes, atklājas, ka tām ar Latviju nav nekāda sakara. Konservi, kurus rotā lieli uzraksti latviešu valodā un uz vienas bundžas pat Rīgas skats, ir ražoti Krievijā. Tas arī norādīts daudz sīkākiem burtiem jau krievu valodā – “Krievijas produkts” un ar rūpnieka adresi.
Videosižetā atrādītos produktus ražo Kaļiņingradas apgabala konservu rūpnīca “Bars” (“БАРС”) un Maskavas apgabalā (Ļubercos) reģistrētā zivju konservu fabrika “Garšīgie konservi” (“Вкусные Консервы”). Jāteic, ka pēdējā internetā savā mājaslapā “Brētliņas tomātu mērcē” reklamē kā “importa aizvietotāju” un “Made in Russia”. Tikai reklāmas bildē redzams arī liels uzraksts latviešu valodā “Brētliņas apceptas”.
Acīmredzot, krievu zivjrūpnieki nespēj saražot tik kvalitatīvus konservus kā latvieši un mēģina pircējus savai produkcijai pievilināt vismaz ar uzrakstiem latviešu valodā. Varbūt tomēr kāds lētticīgs pircējs noticēs, ka konservbundža atceļojusi no Latvijas, un viņš pēc veca ieraduma neatturēsies no tās iegādes...
Krievijas “viltotie” Latvijas konservi Maskavas veikalā tiek tirgoti par šādām cenām: “apceptas brētliņas tomātu mērcē” – 89,99 rubļi (ap 1,36 eiro), “šprotes eļļā” – no 124,90 līdz 169,90 rubļiem (ap 1,89 – 2,57 eiro).
Valodniecisks mārketinga triks
Te jāpiebilst, ka Jauns.lv jau pirms diviem gadiem rakstīja, ka Krievijā dzīvojošais latviešu aktieris Andris Lielais “Facebook” pauda izbrīnu, ka Krievijas veikalos bija ieraudzījis vietējā ražojuma konservkārbas ar latviskiem uzrakstiem: “Ups! Uz šprotēm, kas ražotas Krievijā, ir uzraksti latviešu valodā un Rīgas skati. Nostaļģija?"
Pie šādām reklāmas viltībām ķeras ne tikai Krievijas ražotāji, bet arī mūsu pašmāju brūveri. Tā, piemēram, Jauns.lv jau rakstīja, ka kāds “uguns dziras” ražotājs Latvijā ražoto degvīnu marķēja ar etiķetēm tikai krievu valodā. Tā pircējam, iespējams, varētu rasties asociācijas ar īstu “krievu vodku”… Formāli ņemot, jau nevienam biznesmenim nevar aizliegt uz savas ražotās produkcijas tās nosaukumu rakstīt arī kādā svešvalodā, bet šajā gadījumā šo jau var uzskatīt kā pircēju maldināšanu, viņus pārliecinot par citu produkcijas izcelsmes valsti.
