Kas ir jaunais lielveikalu tīkls “Spar”, kas cīnīsies par Latvijas pircēju
Paredzēts, ka šovasar Latvijā durvis vērs pirmās starptautiskās veikalu ķēdes “Spar” tirgotavas, kas nu sasparojušās cīnīties par mūsu pircējiem. Jauns.lv skaidro, kas ir šī Latvijā vēl noslēpumainā, bet pasaulē pazīstamā veikalu ķēde. Izrādās, ka “Spar Latvija” galvgalī ir cilvēki, kuri savulaik strādāja tagad jau konkurējošo uzņēmumu labā, piemēram, “Maxima” un “Mego”. Tāpat “Spar Latvija” pārvaldītāju nosaukums asociējas ar pirms pārdesmit gadiem Latvijā bankrotējušu veikalu tīklu.
Jauns.lv ielūkojās arī “Spar” veikalu tīklos mums tuvējā Polijā un noskaidroja, cik tur maksā dažādi produkti.
“Spar” Latvijā dibina mazumtirdzniecībā gadu gadiem strādājoši uzņēmēji
“Spar” veikalus Latvijā dibina uzņēmēji, kuri mazumtirdzniecības nozarē gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir apēduši ne vienu vien pudu sāls, savulaik strādājot arī pie saviem pašreiz sīvākajiem konkurentiem. Tiešā nozīmē tādēļ, ka vienā adresē ar “Spar Latvija” biroju Pārdaugavā, Buļļu ielā 47a, reģistrēta arī Latvijas sāls tirdzniecības kompānija.
Savukārt “Spar” veikalu tīkla attīstītājs Latvijā ir SIA “Prodimpekss Loģistikas Grupa”, kuras nosaukums saistās ar gadsimtu mijā Latvijā bankrotējušo pārtikas veikalu ķēdi “Prodimpekss”, kuras kantoris arī atradās Buļļu ielā.
“Spar Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers savulaik bijis gan “Maxima Latvija”, gan putnu fabrikas “Ķekava” valdes priekšsēdētājs.
Toties “Prodimpekss loģistikas grupas” (SIA “S&P Logistics”, kas attīsta “Spar” tīklu Latvijā) 50% akciju īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Aleksandrs Svarevskis, kurš 2004. gadā sāka vadīt veikalu kooperāciju “Balstor”, kurā līdz ar virkni reģionu tirgotāju iekļāvās arī viens no valstī lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem “Mego”.
Tāpat starp “Spar Latvija” pārvaldītājiem - mazākuma akcionāriem ir vairāki uzņēmēji, kuri ir alkoholisko dzērienu lielveikala “Spirits&Wine” saimnieki - Oļegs Lūkins, Dainis Šulcs, Andris Lūkins un Gints Caune.
“Spar” nozīmē “Egle”
Uzņēmums “Spar” tika dibināts 1932. gadā Dienvidholandes pilsētā Zegvārtā (Nīderlande), bet 1953. gadā Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā tika atvērts “International Spar” birojs, lai kontrolētu un tālāk attīstītu veikalu ķēdi gan Eiropā, gan citos kontinentos. “Spar” veikalu piederība var būt atšķirīga – tie var piederēt gan pašai “Spar” ķēdei, gan franšīzes ņēmējiem.
“Spar” simbols ir egle, jo holandiešu valodā “spar” nozīmē egle. Bet veikalu ķēdes abreviatrūras burti ņemti no izteiciena “Door Eendrachtig Samenwerken Profiteren Allen Regelmatig” (“Visi mēs uzvaram no sadarbības”) pēdējo četru vārdu pirmajiem burtiem. Šis sauklis nozīmē to, ka mazumtirgotājiem jāapvienojas jeb jākooperējas, lai izdevīgi un par pircējiem pieņemamu cenu pārdotu preci.
Pašreiz visā pasaulē strādā vairāk nekā 13 500 “Spar” veikali 48 pasaules valstīs ar teju 40 miljardu apgrozījumu gadā: ne tikai Eiropā, bet arī tādās valstīs kā Austrālijā, Omānā, Saūda Arābijā, Katarā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Malāvijā, Nigērijā, Dienvidāfrikā, Botsvānā, Namībijā, Zimbabvē, Zambijā, Mozambikā, Indijā, Kamerūnā un citās.
Cenas “Spar” veikalā Polijā
Pagaidām “Spar Latvija” vēl nav atklājusi, kur tieši atvērsies pirmie ķēdes veikali, bet Konkurences padome jau paziņojusi, ka tās ienākšana mūsu valstī vērtējama pozitīvi. Padomes pārstāve Anna Karolīna Šaule uzsvēra, ka, pirmkārt, patērētājiem tiks veicinātas papildu izvēles iespējas, kas var palielināt konkurences spiedienu uz tirgus dalībniekiem, tai skaitā attiecībā uz cenām arī parējos mazumtirdzniecības veikalu tīklos, otrkārt, piegādātājiem būs papildu vietas, kur pārdot saražoto produkciju.
Neviens gan pašlaik nav atklājis, kāda būs “Spar” tirgoto preču cena, salīdzinājumā ar citām Latvijas veikalu ķēdēm. Tiek vienīgi uzsvērts, ka apmēram piektdaļa preču tiks marķēta ar “Spar” preču zīmi.
Jauns.lv ielūkojas mums tuvējās Polijas “Spar” veikala plauktos un norakstīja vairākas akcijas cenas, tās no zlotiem pārrēķinot eiro. Protams, ka loģistikas un nodokļu atšķirības dēļ Latvijas “Spar” veikalos cenas atšķirsies, bet salīdzināt varam. Lūk, kādas cenas bija Polijas “Spar” veikalos:
* konservēti gurķi (0,9 kg) – 0,96 eiro;
* papīra dvieļu rullis – 1,92 eiro;
* alus “Perla” (0,5 l) – 0,58 eiro;
* apelsīnu sula (1 l) – 0,75 eiro;
* negāzēts minerālūdens (1,5 l) – 0,40 eiro;
* čipši (140 gr) – 0,92 eiro;
* citroni (1 kg) – 1,07 eiro;
* vīnogas (1 kg) - 2,35 eiro;
* grila desiņas (1 kg) - 5,73 eiro;
* 10 olas – 1,43 eiro;
* mandarīni - 0,85 eiro.
Jāpiebilst, ka atkarībā no veikalu lielumu un to atrašanās vietas “Spar” veikali darbojas četros formātos: “Spar”, “Spar Express”, “Eurospar” un “Interspar”.
