Pircējus ķer uz muļķi: Ķīnā ražotu tējkannu tirgo un reklamē kā Ukrainas preci

“Cēlu jūtu vadīta 220.lv nopirku it kā Ukrainā ražotu tējkannu. Kad tā pienāca, atklājās, ka nav nekāds “Made in Ukraine”. Pircējus ķer uz šā brīža trendu. Ļoti neglīti! Izrādījās, ka tā ražota Ķīnā, līdz ar to pircēji negribot atbalsta Kremļa draugus nevis Ukrainu.

Uz keramiskās tējkannas “Maestro MR-066” ir uzlīme „Made in P.R.C.” (PRC nozīmē, ka produkts ražots Ķīnas Tautas Republikā). Esmu ļoti vīlusies!”

“Likums un Taisnība” pārliecinājās, ka veikala mājaslapā vēl maija sākumā pie šīs preces bija norāde “Prece ir ražota Ukrainā”. Pēc tam, kad “Likums un Taisnība” sāka interesēties, cik patiesa ir šī norāde, no reklāmas drīz vien pazuda piebilde Ukrainas karoga krāsās. Pašlaik šī tējkanna jau tiek pārdota kā “vienkārša” prece bez ražotājvalsts norādes (tiek norādīta tikai preču zīme).

“Likums un Taisnība” skaidro, vai šādas “Ukrainas viltus preces” piedāvājums nav pircēju maldināšana, un vai pircējam ir iespēja to atgriezt veikalā. Kas tirgotājam draud par šādu rīcību?

Patērētāju sargi: “To var saistīt ar patērēju maldināšanu”

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vecākā eksperte Eva Eglīte “Likumam un Taisnībai” teica:

“Ja informācija par to, ka prece ir ražota Ukrainā, neatbilst patiesībai, tad šādu situāciju var saistīt ar patērētāju maldināšanu, jo, balstoties uz šādu informāciju, patērētājs var pieņemt lēmumu par preces iegādi, kaut gan citādi to nebūtu darījis. Tomēr jāņem vērā, ka nav skaidri noteiktu kritēriju, kas uzskatāma par preces ražošanas valsti, piemēram, gadījumos, kad sastāvdaļu izcelsme ir atšķirīga no valsts, kurā tiek veikta pēdējā būtiskā apstrāde.
  
Ja patērētājam ir pamatota informācija, ka informācija ir nepatiesa, patērētājs varētu rakstveidā vērsties pie pārdevēja, tai skaitā informējot arī konkrēto tirdzniecības platformu 220.lv, lūdzot pirkuma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu, taču, ja pārdevējs šo lūgumu atsaka, tad strīds būtu risināms tiesā. Vienlaikus šādā situācijā patērētājs varētu vērsties PTAC, lūdzot palīdzību šī strīda risināšanā.
  
Konkrēto informāciju (par tējkannu “Maestro”) PTAC pieņem zināšanai un izvērtēs tās izmantošanu turpmāko uzraudzības pasākumu plānošanai."

220.lv: “Šāds gadījums noticis pirmo reizi”

Savukārt 220.lv marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols “Likumam un Taisnībai” atzina, ka viņu praksē šāds ir pirmais gadījums:

“220.lv tīmekļa vietnē pieejamā sadaļa “Preces no Ukrainas” tika izveidota ar mērķi, lai jebkādā veidā paustu atbalstu Ukrainas uzņēmējiem, neatkarīgi no tā, vai uzņēmējs ražo preci uz vietas Ukrainā, vai sadarbojoties ar partneriem citās valstīs, šajā gadījumā - Ķīnas Tautas Republiku. Jāuzsver, ka preces, kas šajā sadaļā ir pieejamas, tiek piegādātas no Ukrainas uzņēmējiem, un tas ir galvenais rādītājs, pēc kura vadāmies, norādot marķējumu “Prece ir ražota Ukrainā”.
 
Ja saņemtā prece pircēju neapmierina, to ir iespējams atgriezt, īpaši gadījumā, ja preces apraksts ir bijis kļūdains vai neatbilstošs.

Ja pircējam ir bažas par iegādāto preci no mūsu divu miljonu preču lielā sortimenta, vienmēr esam atvērti saziņai. To nodrošina mūsu klientu serviss, kas ir pieejams 24 stundas konsultācijai pa tālruni.
 
Jāuzsver, ka 220.lv darbojas visās trīs Baltijas valstīs, taču šāds gadījums, ka iegādātā prece nāk no Ukrainas, bet ir ražota citā valstī, ir noticis pirmo reizi.”

Sodi par pircēju maldināšanu bargi

Latvijas tiesību akti paredz, ka reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, un sods par likuma pārkāpumu var būt bargs. Soda apmēru, izvērtējot katru gadījumu individuāli, nosaka uzraudzības iestāde (PTAC vai Veselības inspekcija). Aprakstītajā gadījumā, protams, sods nebūtu tas maksimālais, jo pārkāpums ir vērtējams kā salīdzinoši “sīks”.

Uz reklāmām, kas adresētas pircējiem, attiecas Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Tā mērķis ir patērētāju atturēt no tādu lēmumu pieņemšanas vai rīcības, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis - lai, izmantojot maldus, viltības un nepatiesību, komersants patērētājam neliktu nopirkt tā piedāvāto preci vai pakalpojumu.

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 9. pants par maldinošām darbībām uzskata komercpraksi, ja “tās ietvaros tiek sniegta nepatiesa informācija vai šī informācija jebkādā veidā, tostarp vispārējās pasniegšanas ziņā, maldina vai varētu maldināt vidusmēra patērētāju pat tad, ja faktiski ir pareiza".

Šī paša likuma 15.2 pants “Soda naudas piemērošana un piespiedu izpildes noteikumi” nosaka: “Uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz desmit procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Soda naudas apmērs ir nosakāms samērīgs ar izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai.”