Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

"Dobeles dzirnavnieks": pārtikas ražotāji šobrīd piedzīvo vēl nebijušu izejvielu cenu pieaugumu

Bizness un ekonomika
11. maijā 05:18 2022. gada 11. maijā 05:18
  LETA
Pārtikas ražotāji šobrīd piedzīvo vēl nebijušu izejvielu cenu pieaugumu, kam Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir vēl pielējis eļļu ugunij, intervijā aģentūrai LETA atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš uzsvēra, ka graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā, kas atsauksies arī uz produkcijas cenām veikalu plauktos, un, diemžēl, šobrīd nav signālu, ka situācija varētu mainīties.

Pavasarī paziņojāt par Lietuvas "Baltic Mill" (kurā ietilpst arī “Rīgas dzirnavnieks”) iegādi, un pirms pāris nedēļām Latvijas Konkurences padome deva atļauju darījumam. Kas šobrīd notiek, jo acīmredzot vēl jāsagaida arī pārējo Baltijas valstu konkurences uzraugu lēmumi?

Jā, lai darījums varētu notikt, mums ir jāsagaida atļaujas gan no Igaunijas, gan Lietuvas Konkurences padomēm. Šobrīd mums atliek vien gaidīt.

Vai ir kādas indikācijas, kad gaidāmi lēmumi?

Protams, mēs ceram šos lēmumus saņemt pēc iespējas ātrāk. Visticamāk, tas notiks tuvākā mēneša divu laikā.

Pieņemot, ka arī šie lēmumi būs pozitīvi, kas notiks pēc tam?

Mēs nezinām, kādi būs lēmumi, tomēr, protams, ceram, ka pozitīvi. Ņemot vērā, ka darījums vēl ir procesā, es detalizēti negribētu stāstīt par tālākiem plāniem un detaļām. To mēs varēsim darīt un darīsim, kad saņemsim konkurences uzraugu lēmumus. Šobrīd to darīt nebūtu īsti korekti.

No Latvijas KP lēmuma var izdarīt secinājumus, ka atļauja apvienoties dota, jo "Rīgas dzirnavnieks" atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās. Vai finansiālās problēmas bija galvenais iemesls, kādēļ pagājušā gada pavasarī sākāt domāt par konkurenta iegādi?

Galvenais iemesls, kādēļ mēs īstenojam šo darījumu un plānojam “Baltic Mill” iegādi - tas sniegtu mums papildus pieejamo kapacitāti un iespēju strādāt ar jauniem eksporta tirgiem. Tādejādi mēs nostiprinātos arī Lietuvas tirgū kā vietējais spēlētājs, jo šobrīd mēs esam spēcīgi Latvijas un Igaunijas tirgū kā mūsu mājas tirgū, bet ne Lietuvā. Šis darījumus stiprinātu mūsu pozīcijas visos trijos Baltijas valstu tirgus un dotu papildus atspēriena punktu turpināt audzēt eksporta un biznesa apjomus. Mēs redzam arī potenciālu tālākām investīcijām jaunās grupas ietvaros, paplašinot ražošanu un produktu klāstu.

Vai, ja tagad būtu jāpieņem lēmums par “Baltic Mill” iegādi, ņemot vērā karu Ukrainā un tam sekojošās izmaiņas pārtikas, graudu tirgū pasaulē, tas būtu tāds pats?

Jāsaka, ka šī brīža situācija, kurā esam, neredzam tādus iemeslus vai šķēršļus, lai neīstenotu darījumu.

Kā kopumā raksturotu pašreizējo situāciju graudu tirgū?

Kā jau tas ir izskanējis vairākkārtīgi, mēs šobrīd, jau kopš pagājušā gada ražas sākuma, saskaramies ar nemitīgu cenu paaugstinājumu graudiem. Krievijas izraisītais karš Ukrainā tam visam ir pielējis vēl eļļu ugunij. Kopš februāra beigām esam pieredzējuši vēl nebijuši izejvielu cenu pieaugumu. Kviešu cena šobrīd ir divas reizes augstāka nekā gadu atpakaļ, kas ir ļoti liels un nepieredzēts cenu kāpums. Graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā. Diemžēl, mēs šobrīd neredzam signālus, ka situācija varētu mainīties, jo kopumā tirgus ir ļoti jūtīgs. Cenas aug arī energoresursiem, naftai, gāzei un pārējām izejvielām.

Līdz ar karu šobrīd no starptautiskā tirgus ir izslēgti aptuveni 30% no eksporta apjomiem, ko iepriekš veidoja Krievija un Ukraina.

Tas ir ļoti liels apjoms. Ir ļoti maz šodien zināms, kā tas viss attīstīsies tālāk un kāda būs patiesā ietekme uz katru no uzņēmumiem. Skatoties uz ražas sezonu, kas mums ir priekšā, nekādas pozitīvas tendences mēs neredzam un arī nesagaidīsim.

Jāsaka, ka ražotājiem kopumā šis ir ļoti izaicinošs laiks, ne tikai graudaugu produkcijas ražotājiem. Ražotāji saskaras ar bezprecedenta izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, loģistikas pakalpojumu izmaksas strauji kāpj. Ražotājus kopumā sagaida ļoti izaicinošs gads.

Graudu cenas noteikti nesamazināsies?

Jā, šobrīd nav nekādas indikācijas, lai tās samazinātos. Ir skaidrs, ka Krievijas tirgus ir bloķēts un izolēts, savukārt Ukrainas tirgū ir loģistikas problēmas un pārējās problēmas, ko izraisa karadarbība. Ukraiņi ir arī publiski lūguši palīdzību iepriekšējā gada ražas izvešanai no valsts, jo tur joprojām atrodas liels apjoms graudu, kas bija paredzēti eksportam. Šobrīd tas nav iespējams. Tie uzņēmumi, kas bija saslēguši līgumus par ukraiņu graudu iegādi izdara lielu spiedienu uz tirgu un pieprasījumu, jo ir spiesti meklēt graudus citās eksportējošās valstīs.

Cik daudz iepriekš jūs iepirkāt no Ukrainas?

Latvijā mēs graudus izaudzējam daudz vairāk nekā patērējam un pārstrādājam. Esam neto eksportētājvalsts. Būtībā mums nav nepieciešams iepirkt graudus no Ukrainas vai Krievijas. Tādā ziņā es visus gribētu nomierināt un apgāzt nepatieso informāciju, ka Latvija lielā apjomā graudus iepērk no Krievijas. Tās ir blēņas, jo mēs neesam atkarīgi no citu valstu graudiem. Ja raugāmies uz statistikas datiem par importētajiem graudiem, tad pretī ir jāliek arī dati par graudu eksportu, jo Latvija vienmēr ir arī darbojusies kā loģistikas ķēde graudu plūsmām. Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas graudi caur mūsu ostām vienmēr ir vesti tālāk. Nereti šie tirgotāji ir uzņēmumi, kas reģistrēti Latvijā un viņu nopirktie graudi uzrādās mūsu statistikā. Taču tas nenozīmē, ka mūsu patēriņš ir atkarīgs no importa graudiem.

Protams, ir atsevišķas izejvielas, ko importējām un izmantojam lopbarības ražošanā, piemēram, kukurūzas graudi, saulespuķu spraukumi, rapšu rauši. Šobrīd ir skaidrs, ka turpmāk šo izejvielu imports nebūs iespējams un tādēļ lopkopjiem un lopbarības ražotājiem ir mājasdarbs maksimāli pārorientēt savas barības receptes, pielāgot tām izejvielām, kas mums ir pieejamas. Ir Krievijas, Baltkrievijas tirgiem alternatīva – Ukraina, Kazahstāna, taču, protams, ir vairāki izaicinājumi saistībā ar loģistiku. Nav skaidrības, vai šīs piegādes šobrīd ir iespējamas un tie ir paaugstināta riska darījumi.

Graudus mēs spējam izaudzēt pietiekami, bet vai nav bažas, ka tos eksportēs, jo citi vienkārši par tiem maksās vairāk?

Tā ir situācija ar ko mums ir jārēķinās. Pieprasījums šajā sezonā ir augsts un, visticamāk, vēl pieaugs. Tas nozīmē, ka mums kā vietējam pārstrādātājam būs jākonkurē ar eksporta pieprasījumu. Tas tā ir darbojies arī līdz šim un nav jauna situācija. Tādēļ vēlreiz uzsvēršu, ka graudu pieejamība Baltijas līmenī ir, taču mēs noteikti izjūtam un izjutīsim cenu pieauguma spiedienu.

Vai ar Latvijas zemniekiem esat jau sākuši runāt par jaunās ražas iepirkumu?

Jā, mūsu sadarbības principi ar Latvijas zemniekiem ir tādi, ka viņiem jebkurā mirklī, arī pirms ražas sezonas ir iespējams nofiksēt graudiem cenu. Ja zemniekus apmierina esošā biržas cena, tad to nofiksē un ir iespējams jau tagad pārdot daļu no jaunās ražas. To daļa zemnieku arī izmanto. Ir mums līgumi noslēgti arī par jauno ražu, taču, jāsaka, ka šogad aktivitāte nav tik liela kā citus gadus. Tas ir loģiski, jo visi jau redz, kas notiek tirgū un neskaidrības ir ļoti daudz. Tāpat, protams, vēl nevar novērtēt to, kā ir pārziemojuši ziemāji. Mēs šobrīd redzam piesardzību no zemnieku puses.

Kā šis rekord augstais graudu cenu līmenis, turklāt vēl arī energoresursu sadārdzinājums, atsaucas uz produkcijas cenām?

Protams, neviens no ražotājiem nespēj absorbēt šādu izmaksu pieaugumu, tādēļ ir spiests mainīt savas produkcijas cenas. Piemēram, ja runājam par miltiem, tad graudu cena miltu pašizmaksā veido 80%. Ir skaidrs, ja graudu cena ir pieaugusi divas reizes, tad tas pavisam tiešā veidā ietekmē miltu gala cenu. Tieši tik skaudri tas ir.

Ņemot vērā vispārējo neskaidrību, neziņu, kas notiks jau rīt, mēs šobrīd atturamies izteikt jebkādas prognozes par tālāko produktu cenu izmaiņām. Šobrīd neviens nevar pateikt, kad karš beigsies, kā tas izvērtīsies, kādi būs laikapstākļi šajā graudu sezonā. Turklāt jāņem vērā arī laikapstākļi lielajās graudu audzēšanas valstīs, vai nebūs kādas dabas stihijas. Jācer, ka viss būs veiksmīgi.

Vai realitāte ir tāda, ka par maizi maksāsim divas reizes dārgāk?

Es tik skaļus vārdus negribētu teikt, ka tieši divas reizes dārgāk. Neesmu veicis šādus aprēķinus. Ja skatāmies uz miltu cenu, tad tā nav divas reizes dārgāka, taču daudz no tā neatpaliek. Ražojot maizi, milti ir viena no galvenajām izejvielām, arī dārgā gāze ir liela sadaļa maizes ražošanā. Gāzes cena ir pieaugusi piecas un vairāk reizes. Ļoti iespējams, ka mēs redzēsim jūsu minēto maizes cenu pieaugumu.

Energoresursu cenu kāpums šobrīd ir liela sāpe visiem ražotājiem. Vai valdības jau pieņemtie lēmumi par OIK samazināšanu un sadales pakalpojumu maksas daļēju segšanu ir liels atbalsts?

Protams, ka ir līdzējis. Jebkura veida atbalsts ražotājiem ir svarīgs un palīdz. Elektroenerģijas cenu pieaugumu mēs izjūtam ļoti būtiski, jo šo izmaksu pozīcija mums ir palielinājusies divas reizes. Atbrīvojums no OIK maksājuma un sadales pakalpojumiem bija atsvars, ja šāda atbalsta nebūtu, izmaksas pieaugtu vēl dramatiskāk. Tas bija pozitīvs solis, taču aicinātu domāt uz priekšu, kas notiks, kad šis atbalsts beigsies. Martā elektrības vidējā cena bija 166 eiro par megavatstundu, bet gadu atpakaļ mēs maksājām 44 eiro. Pieaugums ir gandrīz četras reizes, turklāt mēs nezinām, kas mūs sagaida nākamajos mēnešos. Valsts atbalsts beidzās 1.aprīlī un, protams, mēs būtu ļoti priecīgi par atbalsta turpināšanu.

Esat liels eksportējošais uzņēmums, cik daudz no kopējās produkcijas tiek pārdota ārpus Latvijas?

Kopumā eksportējam 65-70% no apgrozījuma, bet atsevišķās produktu grupās, piemēram, makaronos, eksporta apjomi sasniedz pat 90% no kopējās pārdošanas, arī pārslas, miltus eksportējam apmēram 50%.

Kāda kopumā ir situācija eksporta tirgos?

Šobrīd eksporta tirgos ir interesanta un saspringta situācija, protams, saistībā ar karu Ukrainā. Mēs redzam, ka kopumā pieprasījums ir pieaudzis un pasūtījumu apjoms martā eksporta tirgos, tāpat arī Baltijas tirgū, ir pieaudzis pat divas un trīs reizes. Līdz galam ir grūti izprast iemeslu tam. Pieļauju, ka daļēja ietekme ir humānās pakas Ukrainai un arī iedzīvotāji aktīvāk veidoja ilglietojamas pārtikas uzkrājumus mājās. Visticamāk, pieprasījums eksporta tirgos turpinās pieaugt, jo nesen Kazahstāna pieņēma lēmumu par miltu un kviešu eksporta liegumu līdz 15.jūnijam. Kazahstana ir viena no lielākajām kviešu graudu un miltu eksportētājvalstīm un pamatā viņi apgādā savas kaimiņvalstis. Tas pavisam noteikti nozīmēs to, ka drīzumā sajutīsim spiedienu uz pieprasījumu, jo Kazahstānas kaimiņvalstis būs spiestas meklēt alternatīvus tirgus.

Tas jau nav slikti jums kā eksportētājam.

Kā uz to skatās. Protams, ražotājiem, kuriem ir daudz brīvas ražošanas jaudas, tas nāk par labu. Taču ir jautājums, vai šis papildus spiediens neturpināsies arī uz cenām.

Eksportā arī Eiropā, Skandināvijā pieprasījums ir palielinājies. Domāju, ka tas ir saistīts gan ar palīdzības akcijām Ukrainai, kā arī iedzīvotāju veidotajiem pārtikas uzkrājumiem.

Kas ir jūsu lielākie eksporta tirgi?

Mēs aktīvi eksportējam uz apmēram 60 līdz 70 pasaules valstīm. Eiropā lielākie tirgi ir Skandināvijas valstis, Vācija, Polija, Čehija, savukārt no trešajām valstīm tie ir Āzijas un Āfrikas valstu tirgi. Āzijā mēs aktīvi tirgojam Japānā, Dienvidkorejā, bet Āfrikā mums ir veiksmīga sadarbība ar Dienvidāfriku.

Saistībā ar graudu cenu kāpumu par Āfriku izteiktas drūmas prognozes, ka tā nespēs konkurēt cenu ziņā par graudiem un var draudēt bads.

Āfrikas jeb pareizāk importētājvalstīm, kas nespēj labību izaudzēt pašas un ir atkarīgas no graudu importa, šī jaunā situācija noteikti būs izaicinājums. Ir daudz nezināmo tirgū, kurš ar ko sadarbosies, vai kāda no Āfrikas valstīm sadarbosies ar Krieviju un pirks no viņiem graudus.. Ir daudz nezināmo un grūti prognozēt. Bet, jā pieprasījums no Āfrikas valstīm noteikti pieaugs.

Cik daudz produkcijas ražojat zem privāto preču zīmēm?

Eksportam mazumtirdzniecības segmentā paredzētā produkcija tiešām lielākoties tiek ražota ar klientu preču zīmēm. Taču eksporta lielāko apjomu veido produkcija industriālajam segmentam - uzņēmumiem, kas mūsu produkciju jau tālāk izmanto savu produktu ražošanai. Latvijā produkti lielākoties tiek tirgoti ar mūsu pašu zīmolu. Ja eksporta tirgos gribi doties ar savu preču zīmi, tad tās, protams, ir lielas mārketinga izmaksas un ir ļoti daudz jāiegulda šajā tirgū.

Esat viens no uzņēmumiem, ar kuru Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) noslēdzis nepilnus 8,3 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas paku piegādi mazaizsargātajiem. Līgums slēgts gada sākumā, kad vēl nekas neliecināja par dramatisku pārtikas cenu kāpumu. Vai spēsiet pildīt uzņemtās saistības un vai nebūs šīs sadārdzinājums jāsedz no uzņēmuma līdzekļiem?

Jā, līgumu mēs parakstījām pagājušā gada nogalē par paku piegādi. Mēs esam tie, kas šo līgumu izpilda, pakas sastāv no daudziem produktiem, arī gaļas, zivju konserviem, piena produktiem utt. Pašreizējās cenas vairs nesedz pakas izmaksu, jo pieteikšanās konkursam notika pagājušā gada vasarā, kad bija pavisam citi cenu līmeņi un situācija. Papildus tam, šobrīd redzam, ka pieprasījums pēc pakām ir būtiski pieaudzis un tas ir daudz lielāks nekā sākotnēji prognozēts. Tas ir arī saistīts ar Ukrainas bēgļiem, jo tās tiek piešķirtas arī viņiem. Taču, neskatoties ne uz ko, līgumā paredzēto paku apjomu esam gatavi nodrošināt, bet atbildīgajām iestādēm ir jāsāk domāt par situāciju pēc apjoma izpildes. Izsniegto paku skaits tiks sasniegts ātrāk nekā paredzēts līgumā. Esam uzsākuši sarunas ar pasūtītāju un ceram uz kādu risinājumu.

Pagājušā gada vasarā atklājāt divas jaunas ražotnes - bioloģisko graudaugu pārslu un inovatīvu pastas ražotni, kurās investēti 35 miljoni eiro. Kā tas kopumā ietekmējis ražošanas, eksporta apjomus?

Esam ļoti priecīgi, ka šīs divas jaunās ražotnes mums ir, jo ar tām spējam nodrošināt pieaugošo pasūtījuma apjomu diezgan veiksmīgi. Abas šīs ražotnes no marta sākuma jau strādā tuvu maksimālai jaudai. Ja nebūtu šīs ražotnes, tad pārslu un makaronu segmentā mēs nespētu izpildīt pasūtījumus.

Makaronu segmentā mums ir trīs ražotnes – divas īsas makaronu formas ražotnes un spageti ražotne – kopumā šo ražotņu jauda ir līdz 12 tonnām gatavās produkcijas stundā, savukārt pārslām mums ir divas ražotnes, bioloģisko un konvencionālo graudu pārslu ražošanai, tās spēj saražot apmēram līdz 10 tonnām stundā gatavās produkcijas. Parasto kviešu dzirnavas spēj pārstrādāt 420 tonnas graudu diennaktī, savukārt cieto kviešu dzirnavu jauda ir apmēram 170 tonnas diennaktī.

Jaudas nepietrūks līdz ar straujo pieprasījuma kāpumu?

Šobrīd mēs vēl tiekam galā.

Pēc “Baltic Mill” darījumā spēsiet ražošanas jaudas vēl kāpināt?

Jā, mēs redzam potenciālu jaunajām ražotnēm un spēsim palielināt apjomus. Protams, ir saistītie apstākļi. Ar ražošanu mēs tiekam galā, taču ir arī pakārtotas lietas, no kurām esam atkarīgi. Kad produkts ir saražots, tas ir jāsafasē un, pieaugot fasēšanas jaudām, ir jāspēj nodrošināt iepakojums. Tādēļ mēs aktīvi strādājam ar iepakojuma piegādātājiem, jo apjomi jau pieaug ne tikai mums, bet nozarei kopumā visā Eiropā. Palielinoties pieprasījumam pēc iepakojuma palielinās arī piegādes laiks. Tie ir izaicinājumi.

Kādi ir šā gada investīciju plāni? Vai tuvākajos gados ir plānoti kādi vērienīgāki investīciju projekti, neskaitot “Baltic Mills” darījumu?

Jā, par “Baltic Mills” darījumu pirms tā noslēgšanās negribētu plašāk stāstīt, taču mums ir investīciju plāni, kas nav no tā atkarīgi. Mēs plānojam palielināt graudu uzglabāšanas jaudas un uzbūvēt papildu graudu uzglabāšanas tvertnes. Šo projektu plānojam uzsākt šogad un pabeigt līdz nākamā gada ražai. Galvenā ideja ir, lai pieaugot graudu pārstrādei, mums būtu nepieciešamais izejvielu apjoms. Mēs gribētu lielāko daļu izejvielu apjomu pieņemt un sagādāt ražas laikā, kas dotu mums stabilitāti, ka izejvielas mums ir pieejamas visa gada garumā. Lai vai kas notiktu. Atceramies Covid krīzes sākumu, kad veikalos pastiprināti izpirka pārtiku. Tagad karš tepat kaimiņos. Mēs gribam būt gatavi šādām situācijām. Tāda veida investīcijas nodrošinās mums to, ka izejviela vienmēr ir pieejama un tas ļauj izvairīties no tāda veida satricinājumiem.

Cik investīcijas plānots ieguldīt?

Šī projekta trešajā kārtā kopējais investīciju apjoms sasniegs deviņus miljonus eiro. Papildus mēs plānojam uzbūvēt apmēram 80 000 tonnu uzglabāšanas jaudu.

Kāda kopumā ir situācija darba spēka jomā, jo uzņēmumi ir atkal sākuši sūdzēties par darba tirgus pārkaršanu. Vai nav problēmas ar darbinieku piesaisti?

Kopējā situācija ir skarusi arī mūs, pēdējos divus gadus mums ir stabili 20-30 vakances ražošanā – produktu fasēšana, kraušana utt. Ir grūtības piesaistīt darbaspēku, atsaucība ir zema un problemātiska. Tāda tā ir joprojām, lai arī ir nelielas izmaiņas. Mūs katru gadu ietekmē vasaras sezona, kad atsākas aktivitāte būvniecībā, ceļu būvē, tad darbaspēka problēmu izjūtam viskrasāk. Ziemas periods tādā ziņā ir mierīgāks, vasaras periodā vakances ir vairāk. Kā būs šosezon ir grūti prognozēt, cerams situācija normalizēsies. Arī mūsu uzņēmums ir aktīvi iesaistījies Ukrainas bēgļu uzņemšanas, izmitināšanas, palīdzēšanas programmā un esam pieņēmuši darbā 12 bēgļus. Tas ir abpusējs izdevīgums, jo mēs palīdzam un nodrošinām darbu.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; okupanti mēģina iekļūt ukraiņu spēku aizmugurē un izjaukt apgādes ceļus 35
Britnija Spīrsa neatmet cerību vēlreiz kļūt par māti
Princis Harijs pirms došanās pie karalienes Elizabetes II nolīdzis sev Maikla Džeksona bijušo miesassargu
Pievienot komentāru