Būvniecības izmaksu pieauguma dēļ apturēti Sarkandaugavas pārvada būvdarbi
Sarkandaugavas satiksmes pārvada būvdarbi ir apturēti, un tos plānots atsākt tad, kad tiks panākta vienošanās ar pasūtītāju - Rīgas domes Satiksmes departamentu - par līgumcenas pārskatīšanu būvizstrādājumu izmaksu pieauguma dēļ, pavēstīja būvdarbu veicēja - pilnsabiedrības "Personu apvienība OTC" - pārstāvji.
Pilnsabiedrību veido būvuzņēmums AS "LNK Industries", ceļu būves firma SIA "Binders" un SIA "LT Betons" (iepriekšējais nosaukums - "Latvijas tilti"). Būvuzņēmēji vairākkārt esot vērsušies pie pasūtītāja ar aicinājumu pārskatīt līgumcenu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet pagaidām tas nav noticis.
Kamēr vienošanās par sadārdzinājuma kompensāciju nav panākta, Rīgas domes Satiksmes departaments objektā esot pagarinājis ziemā noteikto tehnoloģisko pārtraukumu, un būvdarbi nav atsākti.
Būvnieku pārstāvji aģentūrai LETA neatklāja, par cik lielu pārvada būvniecības izmaksu sadārdzinājumu ir runa.
Būvnieku pārstāvji norāda, ka būvizstrādājumu izmaksas ir būtiski pieaugušas pēc Krievija iebrukuma Ukrainā un tam sekojušajām starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Atsevišķās būvizstrādājumu kategorijās cenas kāpušas pat vairākkārt, ir arī tādi materiāli, kuru pieejamība ir ļoti apgrūtināta, piemēram, dzelzs un tērauda izstrādājumi.
"LNK Industries" valdes loceklis Kaspars Ratkevičs uzsver, ka gan Publisko iepirkumu likums, gan Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas dod tiesības un iespējas pasūtītājiem segt faktisko sadārdzinājumu. Tomēr Rīgas domes Satiksmes departaments, kā apgalvo Ratkevičs, patlaban nepielieto mehānismus, kas paredzēti normatīvajos aktos, bet vēlas pārnest lielāko sadārdzinājuma daļu uz būvnieka pleciem. Ratkevičs uzsver, ka šāda rīcība novedīs daudzus būvniecības uzņēmumus līdz maksātnespējai, kas savukārt apgrūtinās būvdarbu procesus pilsētā kopumā.
Pilnsabiedrība esot saņēmusi paziņojumus no visiem būtiskāko darbu veikšanā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem un piegādātājiem, ka, ievērojot ārkārtas apstākļu izraisīto straujo cenu sadārdzinājumu un neparedzamo ekonomisko situāciju, tie nav spējīgi izpildīt uzņemtās saistības par iepriekš nolīgtajām cenām.
Attiecīgi turpmāko darbu veikšana objektā un saistību izpilde saskaņā ar esošo līguma cenu un izpildes termiņiem nav iespējama, norāda pilnsabiedrības pārstāvji.
Viņi skaidro, ka situāciju ar Sarkandaugavas pārvadu vēl vairāk apgrūtina tas, ka būvdarbu gaita tika ietekmēta vēl 2020. gadā, kad pasūtītājs vairāk nekā par pusgadu esot kavējis darbu uzsākšanu. Tā rezultātā darbi, kurus būvnieki plānoja veikt 2020. gada sezonā, tika pārcelti uz 2021. gadu, kad jau notika būvizmaksu pieaugums Covid-19 pandēmijas seku iespaidā.
Tādejādi uz 2021. gada sezonu pārceltos darbus būvniekiem jau bijis jāveic par lielākām cenām, nekā paredzēts, sagatavojot iepirkuma piedāvājumu. Nepastāvot pasūtītāja pieļautajam darbu sākšanas kavējumam, objekts būtu nodots ekspluatācijā vēl pagājušajā darbu veikšanas sezonā un sadārdzinājuma jautājums nebūtu aktuāls, norāda būvnieku pārstāvji.
Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes departaments noslēdzis 42,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar apvienību "OTC" par jauna satiksmes pārvada būvniecību Sarkandaugavā.
Līgums paredz veikt 1. kārtas būvniecību satiksmes pārvadam pāri Saulkrastu virziena dzelzceļa sliežu ceļiem. Būvprojekts paredz transporta risinājumus autotransportam, kājāmgājējiem un velobraucējiem, kā arī tiks izbūvēti krustojumi un piebraucamie ceļi.
Plānots, ka pārvada izbūve atrisinās dzelzceļa pārbrauktuves Tilta ielā satiksmes sablīvējumus, atvieglojot satiksmi Sarkandaugavā un tādējādi būtiski paaugstinot satiksmes drošību, norāda pašvaldībā.
Sarkandaugavas pārvada izbūves mērķis ir sakārtot ielu tīklu šajā apkārtnē, kas uzņem galveno tranzīta plūsmu maršrutā no Brīvības ielas līdz Viestura prospektam uz Rīgas ostu. Pārvadu plānots izbūvēt līdz 2023. gada beigām.
Līguma summa bez pievienotā vērtības nodokļa ir 35,11 miljoni eiro. 27 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, vienu miljonu eiro - no valsts budžeta, bet pārējo - no pašvaldības līdzekļiem.