Laika trūkums nav atruna! 5 noderīgi padomi skriešanas iesācējiem
Ja tiktu apkopoti statistikas dati par to, kurš sporta veids ir visbiežāk uzsāktais un neturpinātais, tad ļoti iespējams, ka skriešana būtu topa augšā. Gan ikgadējās apņemšanās pirms vasaras sezonas, gan mazāka mēroga regulāras apņemšanās rezultējas ar vienu – “sākšu skriet”, taču nereti šīs apņemšanās apsīkst jau drīz vien pēc pirmajiem treniņiem. Laika un zināšanu trūkums, nepareiza pieeja un arī labi pazīstamais slinkums ir vieni no iemesliem, kāpēc skriešana nekļūst par regulāru ieradumu. Lai sagaidītu vasaru ar pilnu apņemšanās sparu, pāris vienkārši un vērtīgi padomi iesācējiem ļaus vieglāk ikdienā integrēt regulārus skriešanas treniņus.
Nr. 1: Apzināties savu fizisko sagatavotību
Vislielākā motivācija ir pašā sākumā, kad spēks un vēlme izspiest no sevis maksimumu ņem virsroku. Taču vērtīgāk ir treniņus uzsākt mēreni, pakāpeniski palielinot slodzi un noskrieto distanci.
Dažādi veselības parametri un ķermeņa fiziskā sagatavotība var būtiski ietekmēt skriešanas attālumu, ātrumu un cilvēka izjūtas skriešanas laikā. Lai mājas apstākļos pārliecinātos par saviem veselības rādītājiem un piemērotāko slodzi konkrētajā dienā, talkā var nākt viedpulkstenis ar sirdsdarbības ātruma uzraudzības funkciju.
“Gan ikdienā, gan īpaši treniņu laikā ir svarīgi uzraudzīt veselības rādītājus, lai nepārslogotu savu ķermeni. Piemēram, Huawei GT Runner viedpulkstenis ar TruSeen 5.0+ tehnoloģiju nodrošina precīzu sirdsdarbības ātruma uzraudzību visu diennakti. Pirms treniņu uzsākšanas ir svarīgi pārliecināties par sirdsdarbības ātrumu miera stāvokli, lai izprastu precīzu ātruma intervālu, kādā sirdij ir jādarbojas skriešanas laikā, tādējādi nepārslogojot to un iegūstot labāko treniņa rezultātu. Apzinot šos rādītājus, viedpulkstenis skriešanas laikā uzrauga šos rādītājus un brīdina ierīces valkātāju par pārāk lielu slodzi sirdij, ierosinot samazināt tempu,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.
Nr. 2: Atbilstošs aprīkojums
Būtībā, lai skrietu, primāri ir nepieciešami labi sporta apavi, kuros pēdas jutīsies komfortabli un neradīs berzi vai spiedīgas sajūtas skriešanas laikā. Taču ir vērts investēt arī ātri žūstoša materiāla sporta tērpā, lai treniņa intensīvākajos brīžos, nerastos sviedru izraisīts kairinājums, kas varētu radīt vēlmi treniņu pārtraukt. Tāpat arī jāizvērtē laikapstākļiem atbilstošs apģērbs – vēju un lietu necaurlaidīgs apģērbs nokrišņiem bagātos laikapstākļos un cepure karstajās dienās.
Arī viedpulkstenis ir laba investīcija gan iesācējiem sportā, gan jau pieredzējušies sportistiem. “Iesācējiem noteikti papildu motivāciju sniegs iespēja aplūkot treniņa rezultātus – cik liela distance noskrieta, cik kalorijas sadedzinātas un vidējais skriešanas ātrums, tādējādi ērti sekojot līdzi treniņu progresam,” uzsver eksperts.
Nr.3: Mērķtiecīgi, bet nepārslogojot ķermeni
Ķermeņa iesildīšana pirms treniņa un atsildīšana pēc treniņa ir vienas no svarīgākajām darbībām. Uzsākot skriet bez iesildīšanās vingrinājumiem, var pārsteigt skrējēju ar pēkšņiem kāju krampjiem vai asām sāpēm sānos, tādējādi ierobežojot sniegumu treniņa laikā. Iesildīšanās vingrinājumi neaizņem daudz laika un pietiks ar 5-10 minūtēm lēna skrējiena vai ātras iešanas, lai iesildītu muskuļus un sagatavotu ķermeni treniņam.
“Ja nav pārliecības par to, kādi vingrinājumi būs piemērotākie, GT Runner viedpulkstenis piedāvā plašu treniņu un vingrinājumu klāstu, lai iesildītu pareizās muskuļu grupas, kā arī lai izstaipītu noslogotākās muskuļu grupas pēc treniņa, tādējādi samazinot muskuļu sāpes nākamajā dienā un paātrinot ķermeņa atjaunošanās laiku,” norāda M. Tillers.
Nr. 4: Katram sava skriešanas metode
Viena no populārākajām iesācēju skriešanas metodēm ir skriešana ar intervāliem jeb vienu minūti skriet un vienu minūti iet, pakāpeniski palielinot laika intervālu, kas pavadīts skrienot. Šādā veidā tiks pakāpeniski palielināta skrējēja izturība un samazināts stress locītavām, pakāpeniski pielāgojot vēlamo un izturamo slodzi.
Skriešanas laikā ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī. Ja ir jūtams bezspēks un vēlme apstāties, tad tā arī ir jādara, turpinot iet uz priekšu samazinātā tempā. Šāda pieeja ļaus ķermenim pakāpeniski pierast pie neierastas slodzes, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus ilgtermiņā. Tāpat izturību treniņu laikā var ietekmēt arī dažādi citi rādītāji, kā nogurums, nepietiekams miegs naktī, traumas vai arī uzturs, kurus pārraudzīt var palīdzēt viedpulkstenī piedāvātās veselības monitoringa funkcijas.
Nr. 5: Panākumu atslēga slēpjas regularitātē
Kā ar jebkuru citu fizisku treniņu, rezultāti ir redzami tikai ilgtermiņā, tāpēc regulāri treniņi ir būtiski redzamiem sasniegumiem. Sākumā pietiks ar 1-2 īsiem treniņiem nedēļā, lai pieradinātu ķermeni pie jaunās slodzes, vēlāk palielinot treniņu slodzi un biežumu.
“Lai ērti izsekotu līdzi treniņu regularitātei, GT Runner viedpulkstenis piedāvā zinātniski pamatotus treniņu datus un ieteikumus, izmantojot ierīces valkātāja tā brīža skriešanas spēju un treniņu izturības pamatdatus. Aprēķinot skriešanas sniegumu kombinācijā ar aktuālo noguruma līmeni, atjaunošanās laiku un sirdsdarbības rādītājiem, viedpulkstenis piedāvās optimālo laiku kārtējam treniņam, tādējādi sastādot valkātājam ērtu un atbilstošu treniņu plānu,” skaidro eksperts.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Huawei
