Aplokšņu algu saņēmējiem draud grūti laiki
Jau tagad daudziem nākas saskarties ar visai pamatīgu banku kontroli, kuras pilda naudas atmazgāšanas apkarošanas instrukcijas. Tikmēr Finanšu ministrijā 3. martā notikusi Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēde, kurā izskatīti Ģenerālprokuratūras priekšlikumi par iespējamo tiesisko risinājumu cīņai ar nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome izveidota 2014. gada 16. septembrī ar speciāliem Ministru kabineta noteikumiem un darbojas kā institūcija, kuras uzdevums – koordinēt un uzraudzīt par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgās valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas.
Premjera vadībā
Padomi vada Ministru prezidents, tās sastāvā ir lielākā daļa valdības ministru, attiecīgo valsts tiesībsargājošo un uzraugošo iestāžu vadītāji, dažādas uzņēmēju un darbaspēka nevalstiskās organizācijas un eksperti.
Piemēram, iepriekšējā sēdē 2021. gada 23. septembrī, kuras protokols ir atrodams Finanšu ministrijas mājaslapā, piedalījušies gandrīz 40 dalībnieku, un šīs sēdes parasti notiek divas reizes gadā.
Apspriesta ēnu ekonomika, un Ekonomikas ministrijas pētījumā apgalvots, ka tā samazinājusies, bet ekonomista Arņa Saukas pētījumā secināts, ka tomēr ir pieaugusi, valsts ekonomikā sasniedzot 25 procentus. Secināts, ka nodokļu ieņēmumi no iekšzemes kopprodukta ir 30%, taču mērķis ir sasniegt Skandināvijas valstu līmeni – 40 līdz 45 procentus.
Sēdē piedalījās arī ģenerālprokurors Juris Stukāns, kurš ierosināja “ieviest finanšu institūtu, paredzot, ka, konstatējot personai izdevumu un ienākumu nesakritību, var veikt līdzekļu piedziņu administratīvā procesa ietvaros”.
Proti, rīkoties, kā šobrīd jau dara citas valstis, kurās, konstatējot izdevumu un ienākumu starpību, kas lielāka par 5000 eiro, personai ir pienākums pierādīt savu līdzekļu izcelsmes legalitāti. Vairāki sēdes dalībnieki, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, šo apgrieztās pierādīšanas principa ieviešanu arī atbalstīja.
Visticamāk tieši pēc šīs sēdes Stukāns saņēma rīkojumu gatavot attiecīgās izmaiņas likumdošanā, un pēdējā notikušajā sanāksmē tās arī prezentētas.
Ko paredz šie grozījumi
To, ka piedāvātie grozījumi sēdē ir skatīti, paziņojumā presei apstiprina arī Finanšu ministrija: “Saistībā ar Ģenerālprokuratūras iesniegtajiem priekšlikumiem par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu un par iespējamo tiesisko risinājumu cīņai ar nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem sanāksmes dalībnieki uzklausīja ģenerālprokurora, tieslietu ministra, Finanšu ministrijas, kā arī citu padomes locekļu viedokļus. Tika nolemts turpināt ekspertu darbu Tieslietu ministrijā izveidotajās darba grupās par administratīvā procesa, kriminālprocesa un civilprocesa jautājumiem, iesaistot arī nevalstiskos sadarbības partnerus.”
Godīgums būtu jāpierāda pašam
Ģenerālprokurora iesniegtie priekšlikumi paredz: “Konstatējot, ka personas mantas vērtība pārsniedz noteiktu vērtību, piemēram, 5000 eiro, kas neatbilst personas likumīgajiem ienākumiem, tiktu uzsākta finanšu izmeklēšana un personai rastos pienākums pierādīt mantas vai naudas izcelsmes likumību. Pamatojoties uz pierādījumu pārsvaru, civilprocesa kārtībā tiktu izlemts par mantas vai naudas līdzekļu likumību un konfiskāciju. Atšķirībā no kriminālprocesa pierādījumu nasta tiktu pārlikta uz mantas turētāju, un neatbilstības konstatēšana būtu pietiekams pamats mantas vai naudas līdzekļu konfiskācijai.”
Dzīvē tas var izskatīties visai vienkārši. Ja cilvēks, kurš saņem algu aploksnē un nemaksā nodokļus, veiks vērtīgu pirkumu, bet tas tiks reģistrēts kādā valsts datu bāzē (piemēram, automašīna vai nekustamais īpašums), tad par to neizbēgami uzzinās VID. Tad arī VID varēs sākt uzdot jautājumus par naudas avotiem, un personai būs jāpaskaidro to izcelsme.
Protams, ir iespēja formēt pirkumus uz citu personu vārda vai kārtot fiktīvus dāvinājumus vai aizņēmumus, taču tas ir riskanti un ne visiem ir tādas iespējas. Šāda metode pasaules praksē nav nekāds retums, un apgrieztās pierādīšanas princips darbojas ļoti daudzās valstīs. Jautājums tikai, vai ģenerālprokurora iecerētā 5000 eiro robeža nav pārāk zema. Tiesa gan, nav vēl zināms, vai šī robeža likumdošanā tāda arī paliks, jo gaidāmas vēl plašas un garas diskusijas.
Darba devēji iesaka novērst cēloņus
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kura arī ir Ēnu ekonomikas padomes sastāvā, Likumu un Taisnību informē: “Priekšlikums šobrīd vēl ir izskatīšanas stadijā, jo nepieciešama plašāka analīze un darbs pie detaļām, ko turpinās Tieslietu ministrija kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem.”
Meņģelsone norāda, ka jau šobrīd ir daudz instrumentu, kas var nodrošināt izsekojamību fizisko personu naudas apritei – obligātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa gada deklarāciju iesniegšana, banku uzraudzība un nepieciešamība ziņot par naudas pārskaitījumiem, ja rodas aizdomas par darījuma leģitimitāti.
Vienlaikus Darba devēju konfederācija uzsver, ka vispirms būtu jānovērš cēloņi, kas sekmē ēnu ekonomiku, piemēram, augstas darba nodokļu likmes, progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un diferencētais neapliekamais minimums.
No neoficiāliem avotiem Likumam un Taisnībai kļuvis zināms, ka Finanšu ministrijā valda uzskats – pret Krieviju vērsto sankciju dēļ to visai smagi izjutīs arī Latvijas valsts budžets, un nodokļu sekmīgai iekasēšanai būs jāpievērš īpaša uzmanība, tāpēc ģenerālprokurora priekšlikumi varētu gūt atbalstu.
