Latvijā ražoto degvīnu marķē ar etiķetēm tikai krievu valodā. Vai tā drīkst?
Ieejot jebkurā pārtikas veikalā vai dzērienu tirgotavā un palūkojoties uz degvīna plauktiem, acīs krīt Latvijā brūvētās vodkas pudeles, kuras marķētas ar uzrakstiem krievu valodā, bet paskaidrojums latviešu valodā sīkiem burtiem uzlipināts vien pudeles pakaļpusē. Žurnāls “Likums un Taisnība” skaidro, vai tas ir pieļaujams?
Veikalu plauktos sarindotas uzņēmuma “Berlat” degvīna pudeles ar lieliem, krāšņiem burtiem kirilicā kā, piemēram: “Водка Пшеничная” un “Водка для хороших друзей”. Latviešu alfabēta burti bieži vien jāmeklē ar lupu. Cilvēki, kuri nav draugos ar krievu valodu, par to, kas pudelēs iekšā, var nojaust tikai burtojot uzrakstu daudz sīkākiem burtiem latviešu valodā vai pēc krāsas.
Šāds marķējums būtu pieņemams importa dzērieniem, bet ne jau Latvijā ražotajiem. Vai tik tiešām Latvijas uzņēmumā nav neviena, kas spētu savu produkciju nosaukt skaidrā latviešu valodā?
„Likums un Taisnība” alkoholisko dzērienu ražotājam - “Berlat grupai” no Ādažiem jautāja, vai uzņēmums uzskata par pieņemamu to, ka Latvijas ražotājs, savu produkciju piedāvājot mūsu valsts mazumtirdzniecībā, to izrotā ar etiķeti krievu valodā, vai tas nav Valsts valodas likuma pārkāpums un patērētāju tiesību aizskārums.
Uz to „Berlat grupa” sniedza lakonisku atbildi: „Likums paredz, ka drīkst būt tāds burtu izvietojums svešvalodā, pats galvenais, ka tekstam ir tulkojums valsts valodā un ar lieliem burtiem norādīts alkohola veids un stiprums”.
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe gan tā nedomā:
„Valsts valodas likuma 21. panta otrā daļa noteic, ka Latvijā ražoto preču etiķetēs un marķējumā ietvertajai informācijai, lietošanas instrukcijām, uzrakstiem uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera jābūt valsts valodā. Ja līdztekus valsts valodai lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā. Šie noteikumi neattiecas uz eksportam paredzētajām precēm.
Valsts valodas likuma 21. panta otrā daļa ir norma, kas paredz vietējo preču ražotājiem pienākumu informāciju uz savas saražotās produkcijas nodrošināt primāri valsts valodā. Informācijas nesniegšana valsts valodā Latvijā ražoto preču etiķetēs, vai formas vai satura ziņā mazākas vai šaurākas informācijas sniegšana valsts valodā līdztekus svešvalodai, tiek uzskatīta par Valsts valodas likuma pārkāpumu un patērētāju tiesību aizskārumu.
Aplūkojot iesūtīto fotoattēlu, centrs konstatē, ka etiķetes galvenajā redzamības laukā informācija norādīta tikai svešvalodā, kas liecina par iespējamu Valsts valodas likuma 21. panta otrās daļas prasību pārkāpumu.”
Valsts valodas centrs uzsācis pārbaudi par „Berlat grupas” ražotā degvīna etiķešu atbilstību Valsts valodas likumam. „Atbilstoši savai kompetencei centrs veiks pārbaudi un īstenos nepieciešamās darbības, ja tiks konstatēts, ka nav ievēroti normatīvie akti valsts valodas lietošanas jomā,” „Likumam un Taisnībai” teica Rēķe.
Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 28. pants paredz sodu „par informācijas nesniegšanu valsts valodā Latvijā ražoto preču etiķetēs” - brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz 28 naudas soda vienībām, juridiskām personām - no 28 līdz 600 naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība – pieci eiro).
