Balvu novada domes vadītājs: Latgalē nav pieejams uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamais dzīvojamais fonds

Līdzīgi kā citviet Latvijā un Eiropā, arī Balvu novadā strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Vai ir kāds plāns, kā veicināt cilvēku atgriešanos novadā gan no citiem Latvijas reģioniem, gan arī no ārzemēm?

Diemžēl reģioni paliek tukšāki, taču iedzīvotāju skaits palielinās Pierīgā un Rīgā. Jauni cilvēki tomēr izvēlas dzīvot un savu dzīvi organizēt ap Rīgu. Kāpēc? Pašlaik, iegādājoties un būvējot nekustamo īpašumu Pierīgā, īpašumam ir cita tirgus vērtība attiecībā pret būvniecības izmaksām. Kā pašvaldības vadītājs esmu runājis ar vairākiem ministriem un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP) par to, ka Latgales reģionam ir nepieciešama atbalsta programma dzīvojamā fonda būvniecībai. Par to runāsim arī Latgales kongresā aprīļa beigās. Pašlaik redzamā tendence ir tāda, ka daudzi jaunieši, ģimenes atgriežas pie vecākiem, bet īrē dzīvokļus Rīgā un strādā attālināti. Tajā brīdī, kad jaunie cilvēki sasniedz pietiekamu kredītreitingu, lai varētu sākt būvēt māju, viņi visbiežāk izlemj to darīt Pierīgā, jo diemžēl mums Latvijā tagad ir tikai viena centrālā pilsēta, kur viss koncentrējas. Lietuvā un Igaunijā situācija ir labāka.

Nupat mums bija sapulce "Zoom" par Balvu novada pašvaldības aģentūras "San-tex" reorganizāciju par kapitālsabiedrību. Viens no iemesliem, kāpēc to vajadzētu reorganizēt, ir tas, lai mēs varētu siltināt dzīvojamo fondu Balvos. Otrs iemesls ir dzīvojamā fonda īres dzīvokļu remonts vai arī jaunu dzīvokļu būvniecība. Ļoti regulāri, katru otro nedēļu, pie mums vēršas jaunas ģimenes ar bērniem, kuras saka, ka vēlas uzlabot savu dzīvi un lūdz palīdzību izīrēt dzīvokli, bet mums nav viņiem ko iedot. Tādēļ arī uzskatām, ka nepieciešams uzlabot dzīvojamo fondu. Veiksim analīzi, kas notiek privāto dzīvokļu sektorā, kādas papildu aktivitātes nepieciešamas, lai cilvēkus motivētu izīrēt savus dzīvokļus. Iespējams, ka ir jāveido datubāze, kur redzami privātie dzīvokļi, kurus izīrē. Pašlaik izīrēt dzīvokli Balvos ir ļoti grūti, praktiski neiespējami. Arī tirgus cena par zemi Balvu pilsētai ir pieaugusi. Piemēram, Kupravā ir pieejami pašvaldības īres dzīvokļi par simbolisku īres maksu, līdz 10 centiem par kvadrātmetru, taču Balvos ir jāgaida rindā uz īres dzīvokli, turklāt tie ir ļoti sliktā stāvoklī. Mēs kopā ar uzņēmējiem risinām jautājumu par dzīvojamo fondu, pretējā gadījumā ir grūti attīstīt uzņēmējdarbību, jo darbiniekiem ir nepieciešama dzīvesvieta.

Vai Viļakā situācija ar dzīvojamo fondu ir līdzīga?

Jā, Viļakā situācija ir līdzīga. Pilsētā ir kādi trīs četri dzīvokļi, kas ir labiekārtoti, bet pārējie ir ar malkas apkuri. Piedāvājām īrniekiem arī iegādāties tos, liela daļa to izmantoja, bet pārsvarā tās ir novecojušas mājas. Esam Iekšlietu ministrijai piedāvājuši dienesta dzīvokļus Valsts robežsardzes darbiniekiem, policistiem. Pateicoties ceļa izdevumu kompensācijai, viņi ir maz ieinteresēti mainīt savu dzīvesvietu.

Manuprāt, cilvēkiem nav īsti pieredzes un zināšanu, kā izmantot savus nekustamos īpašumus, jo lielākajai daļai to īpašnieku, kuri nedzīvo savos dzīvokļos, tie ir tukši. Ja no iedzīvotājiem būs atsaucība, gribam noorganizēt semināru, par to, kā izīrēt savu dzīvokli.

Pašlaik ir uzņēmumi, kuri jau ir noskatījuši zemi, lai būvētu īres namus. Tāda iecere ir gan zemnieku saimniecībai, gan Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienībai.

Vairāki Balvu novadā strādājošie ģimenes ārsti ir sasnieguši pensijas vecumu vai arī ir pirmspensijas vecumā. Kādas ir pašvaldībai iespējas - ar dzīvojamo platību vai stipendijām - piesaistīt jaunus ģimenes ārstus, arī speciālistus slimnīcai?

Mēs izmantojam jebkurus veidus, lai piesaistītu ģimenes ārstus un speciālistus. Paldies ģimenes ārstei Līgai Kozlovskai, kura savā praksē uzņem rezidentus. Mēs kopā ar ārsti bijām augstskolā pie rezidentiem un centāmies viņus uzrunāt un pārliecināt nākt strādāt uz Balviem. Pašlaik ir piesaistīti vairāki rezidenti, kuri jau tuvākajā laikā sāks savu pamatdarbību. Covid-19 pandēmijas laikā uz ģimenes ārstu pleciem gulstas ļoti liela slodze, jo vienam Covid-19 pacientam ģimenes ārsts zvana 10 reizes. Ja ārstam ir 20 slimnieku, tie ir jau 200 zvanu. Pašlaik mums ir izdevies piesaistīt ģimenes ārstu Viļakā. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka samazinās arī iedzīvotāju skaits, jo daļa pacientu dzīvo ārzemēs vai Rīgā.

Pateicoties finansējumam degradēto teritoriju atjaunošanai, pēc vairākām desmitgadēm beidzot ir izdevies sakopt Balvu ezera krastmalu, kur līdz 1995.gadam strādāja Balvu gaļas kombināts. Labiekārtotā teritorija un ražošanas ēkas jau ir nodotas ekspluatācijā. Kādus uzņēmumus šai industriālā parka teritorijai ir izdevies piesaistīt?

Lielākajai daļai teritorijas jau ir nomnieks SIA "Balvi Wood", kas ir apņēmies izveidot kokapstrādes uzņēmumu, maksājot nomas maksu pašvaldībai 2900 eiro mēnesī, kā arī investēt uzņēmumā diezgan lielus līdzekļus. Vēl viena teritorija ir iznomāta nomniekam saules bateriju izvietošanai. Pašlaik meklējam nomnieku vēl vienam angāram. Ir vairāki uzņēmumi, kas ir izrādījuši interesi piedalīties izsolē. Jāatzīst, ka ir bijušas vairākas neveiksmīgas izsoles, kur uzņēmēji tirgojās ar mums par cenu, jo katrā nākamajā izsolē mums ir tiesības samazināt nomas maksu par 20%. Vēl ir viens angārs un divas teritorijas, kurām ir nepieciešams nomnieks.

Vēl šogad plānots uzbūvēt angārus uzņēmējdarbības attīstībai Partizānu ielā. Tāpat angāri ir nodoti ekspluatācijā Šķilbēnos, Krišjāņos, Baltinavā. Šogad mēs plānojam iesaistīties jaunos projektos, proti, Balvu ezera piekrastes uzlabošanā uzņēmējdarbības vajadzībām izklaides un tūrisma jomā. Pašlaik notiek Balvu muižas apbūves teritorijas vēsturiskā izpēte, lai mēs saprastu, ko un kā labāk darīt šajā teritorijā. Uzņēmējs ir iesniedzis projektu "Leader" programmai velo un laivu nomas punkta izveidei, ko pašvaldība ir atbalstījusi ar nodoma protokolu teritorijas nomai. Šā gada pašvaldības budžetā esam ieplānojuši līdzekļus projektēšanai. Plānojam piedalīties valsts investīciju programmā par Balvu ezera teritorijas pielāgošanu uzņēmējdarbības vajadzībām tūrisma, izklaides un atpūtas jomā.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, kad skolas vajadzībām pielāgoto Balvu muižas ēku atstāja skolēni, tā beidzot ir sastatņu ieskauta. Kāda būs šīs vēsturiskās ēkas nākotne?

Muižas ēkā pašlaik notiek remonts, piesaistot gan kredītresursus, gan arī pārrobežu programmas finansējumu. Līdz vasaras sākumam tiks izremontēts pagrabstāvs. Pašlaik pašvaldībā esam nolēmuši, ka pirmo un otro stāvu remontēsim un pielāgosim administratīvajām vajadzībām - vai tā būs Izglītības pārvalde vai kādas citas jomas darbiniekiem paredzētas telpas, par to vēl domāsim. Svarīgi, ka telpas būs publiskās pārvaldes vajadzībām.

Kāpēc pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldības funkciju nodrošināšanai ir nepieciešams vairāk telpu?

Pašvaldības administrācija un pārvalde, protams, ir centralizēta un atrodas Balvos. Balvu muižā jau iepriekš atradās daļa no administrācijas, kā arī darbojās mācību centrs. Pašlaik, ņemot vērā arī epidemioloģiskos nosacījumus, nevaram vienā lielā telpā izvietot piecus līdz desmit darbiniekus. Joprojām daudzi darbinieki arī slimo. Jāņem vērā arī tas, ka, no vienas puses, gribam samazināt valsts pārvaldes darbinieku skaitu, taču, no otras puses, palielinām birokrātiju. Ja iesaistāmies kādā Eiropas projektā, jārēķinās, ka būs nepieciešams jauns darbinieks, kas strādās, lai tiktu galā ar lielo atskaišu gūzmu.

Muiža pašlaik mums ir jāizmanto. Ja Balvos skatāmies uz Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru, kur salīdzinoši nelielās telpās strādā vairāku valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, vai to var nosaukt par modernu novada klientu apkalpošanas centru? Nē. Pašlaik redzam, ka pieci līdz desmit cilvēki pēc pakalpojuma stāv ārā rindā un tie nav jauni cilvēki, tā nav normāla situācija. Muižas telpās varētu atrasties arī Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs. Turklāt raugoties no Balvu pilsētas viedokļa, tā nav pludmales pilsēta, nav Kuldīga ar viduslaiku vēsturi. Balvu pilsētas vēstures liecības, kas ir saglabājušās, ir jāsaudzē, jāatjauno un jāapdzīvo.

Samazinoties iedzīvotāju skaitam, pašvaldībai nākas samazināt arī skolu skaitu, kas vietējiem iedzīvotājiem rada neapmierinātību. Jau pieņēmāt lēmumu par Žīguru pamatskolas pievienošanu Viduču pamatskolai. Vai tas ir vienīgais lēmums, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka pērn novadā ir piedzimuši bērni vien kādām piecām klasēm?

Liels izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas laiks, kas skolēnus ir pieradinājis dzīvot platformas "Zoom" vidē, un pašlaik parādās daudz skolu, kas piedāvā mācīties attālināti. Līdz šim ir jau pieņemti lēmumi par Bērzpils vidusskolas izglītības pakāpes maiņu no vidusskolas uz pamatskolu. Tāpat ir pieņemts lēmums, ka Tilžas vidusskolā būs pēdējais 12.klases izlaidums. Rugāju vidusskolā pašlaik ir gana stabils skolēnu skaits un arī labi mācību sasniegumi. Ir diskusijas par Viļakas Valsts Ģimnāziju un tās statusu, kur viens no lielākajiem kritērijiem ir izglītības kvalitāte un skolēnu skaits. Jāatzīst, ka skolēnu skaita kritēriju nekad nav izdevies izpildīt. Līdz šim esam spējuši pārliecināt Izglītības un zinātnes ministriju par to, ka skolēnu skaits nav saistīts ar izglītības kvalitāti. Diemžēl arī izglītības kvalitātes kritēriji nav tik labi, kā gribētos valsts ģimnāzijā. Baltinavas vidusskolai kā pierobežas skolai ir citi kritēriji, tādēļ ir iespējas saglabāt vidusskolas statusu. Balvu Valsts ģimnāzijai ir pietiekams skolēnu skaits. Tur ir labs, progresīvs skolotāju kolektīvs, kas zina, ko dara. Balvu Profesionālajai un vispārizglītojošai vidusskolai ir sava niša. Domāju, ka esošais skolu tīkls saglabāsies. Diskusija varbūt ir par to, cik lietderīgi ir ieguldīt naudu interaktīvajās tāfelēs. Mēs nevaram katrai skolai iegādāties pa vienai tāfelei, jo viena neko neatrisinās. Ja Izglītības pārvalde apkopos, cik un kādas tāfeles ir vajadzīgas, tad mēs meklēsim resursus to iegādei.

Vai par Eiropas Savienības struktūrfondu projekta līdzekļiem skolām netika iegādātas jaunākās informācijas tehnoloģijas?

Balvu Valsts ģimnāzijai tika iegādātas interaktīvās tāfeles. Skolotāji, kuri strādā arī citās skolās, direktoriem saka, ka šādas iekārtas ir nepieciešamas, jo ir pilnīgi citas mācību iespējas. Sākumskolām, bērnudārziem valsts mērogā nebija šādas atbalsta programmas tehnoloģiju iegādei. Mēs, protams, diskutējam ar izglītības un zinātnes ministri par fondu līdzekļiem, ko bija paredzēts ieguldīt tehnoloģijās, taču tur nebija normatīvo aktu, kas nosaka, kādās tehnoloģijās. Par interaktīvajām tāfelēm jāsaka, ka pašlaik, kad bērni ir telefonos, tāfeles, kur skolotājs raksta ar krītu, arī ir vajadzīgas.

Bet šajā un nākamajā mācību gadā nav nodoma, ka kādai skolai skolēnu skaits varētu būt tik kritiski zems, ka skola vairs nevar pastāvēt?

Nē, pašlaik nav tādu skolu. Laiku pa laikam ir diskusijas par skolu Vīksnā, kas jau ir Stacijas pamatskolas filiāle. Jāņem vērā, ka 1.-4.klašu skolēniem mācības ir jānodrošina iespējami tuvāk mājām. Savukārt Stacijas skolā tiek realizētas speciālās izglītības programmas, kam ir savs pieprasījums.

Vairākās novada domes sēdēs diskutējāt par ieceri pārņemt pašvaldības īpašumā valsts ceļus? Kāpēc tas jums būtu svarīgi?

Mums bija gara diskusija, kur vairāki deputāti norādīja, vai šis lēmums bija jāpieņem. Mēs esam izstrādājuši nolikumu par ceļu remontiem. Pašvaldībai ir izstrādāts algoritms, kā ceļus remontējam un uzturam, turklāt VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un Satiksmes ministrija pašvaldībai ir atsūtījusi ceļu sarakstu, ko viņi piedāvā pārņemt. Valsts mums piedāvāja pārņemt tos ceļus, kur ceļš ved uz mežu masīvu vai strupceļu. Ir atsevišķi ceļi, piemēram, Baltinava-Briežuciems, kuru valsts tuvāko 10 gadu laikā neplāno remontēt, taču tas ir ļoti svarīgs mūsu iedzīvotājiem, tādēļ uzskatām, ka mums tas ir jāpārņem. Mēs kā pašvaldība to varētu remontēt, izmantojot uzņēmējdarbības atbalsta projektu vai kādu citu fondu finansējumu. Tā ir zīme arī iedzīvotājiem, ka esam gatavi pārņemt šādus ceļus. Nav noslēpums, ka, runājot par skolām, mums nav plānots neko samazināt, bet iespēju robežās tomēr skatīsimies, kā tiks optimizēta valsts pārvalde. Ja uz bibliotēkas bāzes pagastā izveidos Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru, tad pagasta pārvalde nebūtu vajadzīga un izmaksas būtu mazākas.

Kāpēc Balvu novadā jau uzreiz pēc administratīvi teritoriālās reformas neveidojāt pagastu apvienības, kā to darīja daudzās citās pašvaldībās, bet saglabājat esošos pagastus?

Bija diskusija par to, ka varētu būt Lazdukalna un Rugāju pagastu apvienība, taču tika secināts, ka Lazdukalns tomēr ir liels pagasts, salīdzinot ar citiem pagastiem novadā, kuri ir mazāki. Šogad izvērtēsim pagastus un lemsim par turpmāko rīcību.

Pašlaik laiks nemierīgs, tādēļ kāda situācija novadā ir ar drošību?

Ar drošību ir tā, ka neviens cits kā mēs paši par to neparūpēsimies. Runājot par Covid-19 drošību, gribu pateikties Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, īpaši dakterei Sarmītei Pužulei, kura uzņēmās un ārstē mūsu iedzīvotājus no šīs slimības.

Runājot par policiju, protams, būtu labi, ja būtu vairāk pašvaldības policistu. Valsts policijai naktī ir tikai viena ekipāža, un, ja izsaukums ir Baltinavā, Egļuciemā, Tilžā, Rugājos vai Kubulos, tad pilsēta paliek pieskatīta tikai videokamerās. Tā reaģēšanas iespēja paliek tikai uz pašvaldības policiju. Protams, runājām arī ar Valsts robežsardzi, tomēr, ņemot vērā situāciju uz robežas ar bēgļiem, viņi pašlaik fokusējas uz robežas drošību.