Latvijas Bankas prezidents: Krievijas energoresursu imports ES jau pārskatāmā nākotnē būs daudz mazāks
Krievijas energoresursu imports Eiropas Savienībā (ES) jau pārskatāmā nākotnē būs daudz mazāks nekā vēl pirms mēneša, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
"Kas attiecas uz enerģētiku, tad pašlaik ir sākums jaunam posmam, ja tā var teikt - "jaunam normālajam". Īstermiņā energoresursu cenas būs augstas un svārstības neprognozējamas, bet mūsu galvenie uzdevumi ir uzlabot energoefektivitāti, jo šīs lietas iepriekšējos gados ir iekavētas, kā arī veidot atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas. Pašlaik mēs par Krievijas energoresursiem vienkārši maksājam. Izveidojot atjaunojamās enerģijas bāzi, mēs varam arī pelnīt," uzsvēra Kazāks.
Attiecībā uz ES līderu nespēju vienoties par sankciju piemērošanu Krievijas energoresursiem, no kuriem Eiropa ir salīdzinoši atkarīga, Kazāks gan minēja, ka tas var būt arī tikai un vienīgi laika jautājums.
"Jāuzsver viena lieta - Rietumu pasaule šo karu uztver nevis kā Ukrainas problēmu, nevis kā Krievijas kaimiņvalstu problēmu, bet kā visas Eiropas un pasaules problēmu.
Saliedētība ir ļoti liela. Jā, ne vienmēr iecerētās sankcijas tiek ieviestas uzreiz, bet tas notiek. ASV zināmas sankcijas pret Krievijas energoresursiem jau ir ieviesušas, ir sekojušas arī citas valstis. Ja skatāmies uz ES, tad šajā brīdī tādu kopīgu sankciju nav, bet neaizmirsīsim, ka gāzes vads "Nord Stream 2" ir slēgts, neaizmirsīsim, ka ES ir apņēmusies strauji īstenot ambiciozus mērķus, lai mazinātu savu atkarību no Krievijas energoresursiem un tos aizstātu ar citiem resursiem. Līdz ar to, pat ja pašlaik nav tiešu ES sankciju pret Krieviju energoresursu jomā, rīcība ir nepārprotama - mazināt atkarību no Krievijas, jau drīzumā pirkt no tās krietni mazāk un radīt atjaunojamo enerģiju tepat uz vietas," uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.
Viņš atgādināja, ka tas ļoti labi saskan arī ar ES zaļo kursu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.
Kazāks atzina, ka periods, kurā notiks pāreja uz pašas ES ražotiem energoresursiem, būs grūts un atsevišķos gadījumos arī dārgs.
Tomēr, piemēram, Baltijas valstīs jau ir virkne elementu, kuri nākamo gadu laikā var būtiski palīdzēt, tostarp sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā un Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
"Tāpat lielākās pārmaiņas var radīt mūsu pašu uzņēmumi un iedzīvotāji, tādēļ sākam ar savu paradumu maiņu. Skatāmies, kā mēs varam būt energoefektīvāki, nosiltinām mājas, nededzinām gaismu bez vajadzības un līdzīgas lietas. Tas nebūs vienkārši, bet es mudinātu skatīties uz to kā uz iespēju, nevis kā uz dramatisku zaudējumu," sacīja Kazāks.
