"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs: svarīgākais pašlaik ir energodrošība. Pārējam risinājumi tiks atrasti

Pašlaik daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta Latvijas enerģētiskajai drošībai un valdība "Latvenergo" deva uzdevumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (LNG), ko papildus iesūknēt Inčukalna gāzes krātuvē. Kā ar šo uzdevumu veicās?

Var teikt, ka uzdevums ir paplašinājies, jo mēs pašlaik uz to skatāmies ne tikai kā uz īstermiņa, bet arī kā ilgtermiņa jautājumu. Ir jāsaprot, ka pastāv arī risks, ka "Gazprom" vienkārši var atslēgt gāzes piegādes vai uz tām var attiecināt sankcijas. Tādēļ mums ir jāsāk domāt arī par scenārijiem, ko mēs darīsim, ja rodas šāda situācija, un notiek darbs arī pie ilgtermiņa plāna.

Pieļauju, ka līdzīgā situācijā ir diezgan daudzi Eiropā, tādēļ kāda pašlaik ir LNG pieejamība un arī cenas?

Cenas ir tās pašas ierastās TTF (Nīderlandes "Title Transfer Facility" birža - red.) dabasgāzes cenas, līdz ar to nav lielas atšķirības starp parastajām dabasgāzes piegādēm un LNG piegādēm. Tirgū ir arī pieejami dažādi risinājumi, dažādas valstis, kas piegādā LNG, - Norvēģija, Katara, ASV -, tādēļ konkurence ir.

Vienlaikus ir domājams, ka šajā situācijā noteikti ilgtermiņā taps arī kopējs Eiropas plāns, jo ir skaidrs, ka kapacitātes visiem nepietiks. Piemēram, Vācijā vispār nav pieslēgumu, kuros gazificēt LNG. Tādēļ, visticamāk, viņi pārskatīs to situāciju, kas viņiem ir ar atomstacijām un oglēm, lai šajā krīzes situācijā varētu turpināt tās izmantot.

Tomēr līdz šīs apkures sezonas beigām Latvijā gāzes gan siltuma, gan elektrības ražošanai pietiek?

Jā, viennozīmīgi.

Ar ko mums ir jārēķinās pēc tam? Jau teicāt, ka jūs jau tagad strādājat arī pie ilgtermiņa plāna. Piemēram, kas būs ar cenām?

LNG piegādēm ar kuģiem cenas veidojas mēneša laikā. Tas nav kā tā saucamajiem "spot" darījumiem, kad cena tiek fiksēta vienā dienā. Līdz ar to vēl būs jāskatās, kā šīs cenas mainīsies. Šobrīd, protams, situācija ir diezgan mainīga. Ja pirms tam gāzes piegādēm cena bija 80 eiro par megavatstundu, tad tagad TTF cena strauji kāpj.

Kas notiks, tuvojoties nākamajai apkures sezonai, pašlaik nav paredzams?

Šobrīd nekas nav paredzams pat dienu uz priekšu. Protams, tas ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju un lēmumiem, kas tiek pieņemti. Ir iespējami ļoti dažādi pavērsieni.

Šis laiks vispār ir aktualizējis jautājumu par Latvijas un Eiropas enerģētisko neatkarību. Vai mums ir aplēses, cik ilgs laiks Latvijai būtu nepieciešams, lai mēs izbūvētu jaunas ģenerācijas jaudas un nebūtu vairs tik atkarīgi no Krievijas gāzes piegādēm?

Ir divi dažādi scenāriji - līdz kara sākšanai Ukrainā un pēc tam.

Eiropa bija uzņēmusi kursu uz pāreju uz zaļo enerģiju, un tajā bija iezīmēta ļoti strauja pāreja no oglēm un gāzes uz atjaunojamo enerģiju. Iespējams, šajā ceļa kartē tagad būs izmaiņas, un tas nenotiks tik strauji.

Baltijā tādēļ, ka slēdza Ignalinas atomelektrostaciju (AES) un neuzbūvēja jaunu, faktiski ir 50% energoražošanas jaudu deficīts. Lielākais deficīts ir Lietuvā, jo viņiem Ignalinas AES bija energosistēmas balsts. Eiropā situācija atšķiras, jo, ja turpina izmantot ogles, tad citās valstīs deficīts tik liels nemaz nav.

Līdz ar to mūsu starpsavienojumi var nodrošināt arī iztrūkuma kompensēšanu.

Tomēr ogļu izmaksas ir ļoti lielas, un no tām ražotajai elektroenerģijai ir visaugstākā cena. Tādēļ, ja mēs vēlamies izbēgt no cenu svārstībām un šīm augstajām cenām, mums šobrīd vajag kāpināt mūsu pašu elektroenerģijas izstrādi.

Normālos apstākļos mums bija plāns vēja parkus attīstīt kādu sešu septiņu gadu laikā, jo ir arī ietekmes uz vidi novērtējums, kurš ir jāveic vismaz divus gadus, plānošana un citi darbi. Iespējams, ka šobrīd mēs kopā ar valdību centīsimies meklēt risinājumus, lai likumīgi paātrinātu šos procesus.

"Latvenergo" ir arī divas lielas termoelektrocentrāles (TEC), kurās ir ieguldītas lielas investīcijas un kuras darbojas ar gāzi. Teorētiski TEC ir iespējams izmantot citus resursus, vai arī sliktākajā gadījumā Krievijas gāzes vietā to darbināšanai būs jāpērk LNG?

Mēs strādājam pie tā, lai mūsu TEC nākotnē varētu darbināt, iespējams, ar ūdeņradi.

Uz ko Latvijai vispār būtu jāliek uzsvars, attīstot jaunās ģenerēšanas jaudas?

Mēs pašlaik attīstības plānus veidojam, nebalstoties uz kaut kādām subsīdijām, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un tamlīdzīgām atbalsta formām, un tīri tehnoloģiski šobrīd sauszemes vēja parki ir tas, kas ir izdevīgākais. Mums ir plānots līdz 2030.gadam attīstīt sauszemes vēja parkus ar vismaz 1000 megavatu jaudu. Tā būs viena no pamata jaudām, jo jārēķinās ar to, ka saules paneļu jaudas efektivitāte mūsu platuma grādos ir apmēram 11%, un tādēļ lielākais uzsvars būs jāliek uz vēju. Tomēr nākotnē mēs skatāmies arī uz saules enerģiju, jo tieši vasara ir laiks, kad nav pietiekamas ūdens pieteces mūsu hidroelektrostacijās (HES) un saules enerģija arī var būt viens no balansējošiem mehānismiem.

Taču, ja atgriežamies pie vēja parkiem, tad šī tehnoloģija jau ir tik tālu attīstījusies, ka mēs to varam virzīt uz priekšu bez jebkādiem papildu atbalsta mehānismiem. Ir plānots, ka mēs sasniegsim 2,5-3 teravatstundu enerģijas izstrādi, kas pilnībā nosegs elektroenerģijas deficītu, kas Latvijai šobrīd ir.

Vai vēl ir iespējams kaut ko darīt HES?

Pie šī projekta "Latvenergo" jau ir strādājis un strādā. Šogad ir palikušas vēl pēdējās rekonstrukcijas un enerģijas izstrādes efektivitāte ir uzlabota par 10%, kas ir gandrīz līdzvērtīgs tam, ja mēs būtu atvēruši, piemēram, vēl vienu jaunu agregātu Pļaviņu HES. Šis darbs ir paveikts. Esošajās HES ir investēta nauda, lai tās turpinātu strādāt vēl 30-40 gadus, un efektivitāte ir uzlabota par 10%.

Valdība arī uzdeva "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežiem" (LVM) izveidot kopuzņēmumu vēja parku attīstīšanai. Cik tālu jūs esat ar šo uzdevumu?

Mēs tam bijām gatavojušies jau iepriekš, tādēļ diezgan nopietnas iestrādes jau ir veiktas. Pašlaik ar LVM mēs strādājam pie šī kopuzņēmuma izveides un mums ir laika grafiks, kādā mēs virzīsimies uz priekšu, lai kopuzņēmumu izveidotu un strukturizētu precīzāk visus darbus. Visticamāk, ka gada vidū mēs būsim gatavi sākt.

Cik daudz vēja parku varētu tapt uz valsts meža zemes, un kāds ir laika grafiks?

Mēs strādājam pie vairākiem projektiem, ne tikai pie kopuzņēmuma ar LVM. Kā jau es minēju, tad kopējā iecerētā jauda ir vismaz 1000 megavati, kas ļautu mums saražot 2,5-3 teravatstundas enerģijas. Pašlaik mēs ražojam aptuveni četras līdz četras ar pus teravatstundas un tas ir diezgan nopietns papildinājums. Tas iekļaus gan kopuzņēmumu ar LVM, gan arī citus projektus, pie kuriem strādājam.

Vai jūs jau varat nosaukt vietas, kur atradīsies vēja parki?

Daudz kas būs atkarīgs no ietekmes uz vidi novērtējuma jeb tā, ko mums vispār atļauj daba. Tur ir jāņem vērā gan aizsargājamās sugas, gan biotopi, kurus var ietekmēt. To mēs, protams, ļoti rūpīgi vērtēsim. Otra lieta - mēs arī testējam vēju, jo ne visās vietās vējš ir pietiekams. Tādēļ šodien precīzi pateikt, kurās vietās tiks būvēti parki, nav iespējams. Taču tieši tāpēc mēs pašlaik strādājam pie vairākiem projektiem, lai beigās atlikums būtu tāds, ko varam izmantot.

Cik lielas investīcijas tam ir paredzētas, ja to jau var pateikt?

Es arī gribētu minēt, ka tas ir ļoti nozīmīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, jo ļoti liela daļa no šīs naudas būs būvniecībai. Vēja parkiem ir nepieciešami labi ceļi, infrastruktūra, tādēļ liela daļa šīs naudas nonāks pie Latvijas būvniekiem. Papildus tam mēs mēģināsim piesaistīt augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri varētu iesaistīties šajā procesā un kļūt par daļu no šī projekta gan būvniecības, gan pēc tam apkalpošanas stadijā. Piemēram, vēja ģeneratoru apkopi un tīrīšanu varētu veikt ar droniem. Tādēļ es domāju, šis būs ļoti nozīmīgs projekts ne tikai "Latvenergo", bet arī tautsaimniecībai kopumā. Tāpat mēs atbalstīsim pašvaldības, pēc tirgus principiem maksāsim par zemi. Kopējais ieguvums sabiedrībai būs maksimāli iespējamais.

Kad varētu sākties būvniecība un kad pirmie vēja parki varētu sākt strādāt?

Viena projekta, kas nav saistīts ar LVM, būvniecība varētu sākties drīz - 2023. gadā.

Projektiem, kas saistās ar LVM, tas ietekmes uz vidi novērtējuma dēļ nevar būt ātrāk kā pēc diviem gadiem. Tātad šajā gadījumā mēs skatāmies uz 2024.-25.gada sākumu.

Kur atradīsies jūsu pieminētais pirmais projekts?

Vietu vēl neminēšu. Lai veiksmīgi uzbūvētu vēja parku, ir ļoti daudz komponenšu, kurām ir jāsakrīt, ieskaitot arī zemju īpašniekus, pašvaldības. Mēs strādājam pie vairākiem projektiem, un šajā stadijā tas vēl ir komercnoslēpums. Tikko mēs skaidri visu zināsim, informēsim sabiedrību.

Šie visi ir vēja parki, kas atradīsies uz sauszemes. Vai ir arī ieceres par būvniecību jūrā?

Mēs skatāmies arī šajā virzienā. Te ir jāsaprot, ka vēja parki, kuri atrodas uz sauszemes, jau šobrīd sevi komerciāli var atpelnīt. Tiem nav vajadzīgas nekādas subsīdijas. Ja mēs šodien celtu atkrastes vēja parku, tad šobrīd vēl šī tehnoloģija ir subsidējama. Mūsu plāns paredz, ka atkrastes vēja parki ir tuvāk 2027. vai 2028.gadam ar aprēķinu, ka tad šīs tehnoloģijas būs pietiekami attīstījušās, lai arī jūras vēja parki būtu komerciāli pašpietiekami. Kā jau es minēju, mēs vairs neskatāmies uz projektiem, kas nebūtu pamatoti arī no komerciālā viedokļa.

Valdība nesen skatīja jautājumu par "Elwind" vēja parku, kurš tieši varētu atrasties jūrā. Jūs tajā piedalāties? Par šo projektu būs atklāts konkurss?

Būs atklāts konkurss. Protams, ka mēs par šo projektu interesējamies kā jebkurš no potenciālajiem pretendentiem.

Vai tas nozīmē, ka jūs ar saviem vēja parku projektiem jūrā pagaidīsiet, kas notiek ar "Elwind", un tikai tad lemsiet par to īstenošanu?

Nē. Jūras parki ir vēl sarežģītāki par sauszemes vēja parkiem, un to īstenošana ir ar vismaz 10 gadu perspektīvu. Tādēļ mēs pie tiem ļoti nopietni strādājam un darām daudz, lai sagatavotos. Pat, ja mēs pēc gada vai diviem uzvaram konkursā par "Elwind" projekta īstenošanu, tad līdz projekta realizācijai tāpat paies diezgan ilgs laiks, jo šīs tehnoloģijas ir ļoti sarežģītas.

Jums pēc stāšanās amatā ir iznākušas pamatīgas ugunskristības, bet, atgriežoties pie tā, ka esat jaunais "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, kādas ir jūsu galvenās prioritātes un vai plānojat virzīt izmaiņas uzņēmumā?

Ja līdz šim "Latvenergo" bija uzņēmumus, kas ļoti rūpējās par esošajām jaudām, par to efektivitāti un energoapgādes drošību, bet diezgan maz eksperimentēja ar jaunām tehnoloģijām un neiesaistījās arī vēja un saules parku būvniecībā, tad šobrīd esam nosprauduši ļoti agresīvus mērķus nākotnei, kas pēc 2030.gada jau sniedzās arī dažādās ūdeņraža tehnoloģijās vai modulārajās atomelektrostacijās.

Līdz ar to mēs skatāmies uz visiem virzieniem, un pētniecības stadijā atrodas ļoti dažādas lietas, kas saistītas ar energoapgādi. Turklāt, tikko kā būs radītas būtiskas atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas, protams, būs lieli jautājumi arī par enerģijas uzkrāšanu, kas iekļauj baterijas un citus risinājumus. Pie tā tiek ļoti nopietni strādāts, jo vēja un saules parki ļoti strauji attīstās, bet ir jādomā, ko darīt ar lieko enerģiju, kad, piemēram, spēcīgi pūš vējš un parki ģenerē vairāk enerģijas, nekā tiek pieprasīts. Šobrīd ļoti aktīvi visa pasaule pēta, kā šo lieko enerģiju saglabāt, pārvērst ūdeņradī vai uzglabāt litija baterijās. Iespējams, nākotnē būs vēl citi risinājumi. "Latvenergo" piedalās pētniecības procesos visos šajos virzienos.

Ja mēs runājam kaut vai par mazo ģenerāciju pašpatēriņam ar saules baterijām, tad mūsu tirgus daļa mājsaimniecību segmentā ir 25%, un mēs esam aktīvi arī Lietuvā un Igaunijā. Tostarp Lietuvā attīstām arī lielākus parkus, kas jau ir industriāli. Tas viss prasa arī izmaiņas kolektīvā, lai katrs varētu dot maksimālu pienesumu. Tas maina arī kultūru uzņēmumā, uzsvaru liekot uz komandas darbu un dažādu komandu attīstību.

Tātad, ja līdz šim "Latvenergo" asociējās ar HES un TEC, tad nākotnē tā aina varētu būt ļoti dažāda?

Jā, mēs gribam izveidot enerģijas ģenerācijas "miksu", kas saistās arī ar energoapgādes drošību. Tā tas pašlaik notiek arī daudzās citās valstīs, kur vairs nav viens vai divi enerģijas ģenerācijas avoti, bet ir jau četri pieci.

Mūsu gadījumā, piemēram, saules enerģija var palīdzēt nosegt enerģijas patēriņu vasaras periodā, kad ir maza enerģijas izstrāde HES. Vēja enerģiju var ražot visu gadu. Savukārt TEC ir stabilā enerģija, tā saucamā bāzes jauda, kuru mēs varam pieslēgt, lai kompensētu situāciju, ja enerģijas izstrāde no atjaunojamiem resursiem nav pietiekama. Mūsu HES ir atjaunīgo resursu pamats, kas nodrošina 30-40 procentus no mūsu enerģijas portfeļa.

Vai līdz ar to arī izdosies izpildīt zaļā kursa prasības?

Jā. Tādēļ arī ir lēmums iet kopā ar LVM uz lielākas jaudas parkiem, jo mums ir vajadzīga vismaz 800 megavatu atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudu izbūve, lai izpildītu šīs normas.

Ja atgriežamies pie tagadējās situācijas, tad šī ziema daudzus pārsteidza ar augstām enerģijas cenām. Vai klientu maksājumos jūs redzat problēmas, vai arī valsts atbalsts tomēr ir palīdzējis un parādi neveidojas?

Mums arī līdz valsts atbalsta piešķiršanai situācija ar klientiem bija salīdzinoši laba. "Latvenergo" arī pieņēma lēmumu, ka netiks piemēroti nekādi sodi par maksājumu kavējumiem, tiek veidoti parādu maksājumu grafiki, un ir iespēja pārslēgt līgumus no mainīgā uz fiksēto tarifu.

Kā šīs cenu svārstības ietekmēja "Latvenergo" darbības rezultātus?

Mēs nesen paziņojām savus pagājušā gada darbības rezultātus. Mums ir kritums peļņā attiecībā pret 2020.gadu, un iemesls ir saistīts ar to, ka ir diezgan daudz līgumu par fiksēto tarifu un "Latvenergo" šos līgumus turpināja pildīt, diezgan lielu ietekmi no cenu svārstībām paņemot uz sevi. Lielākā daļa mūsu klientu maksimālos elektrības cenas kāpumus, kas bija decembrī, nemaz neizjuta. Cenas tiešām nonāca jau līdz absurdam, kad par vienu megavatstundu bija jāmaksā 1000 eiro. Vislielākais trieciens bija tiem klientiem, kuriem tarifs bija saistīts ar izmaiņām elektroenerģijas biržā.

Tomēr, neraugoties uz visu, gadu esam pabeiguši ar 72 miljonu eiro peļņu, no kuras 70 miljoni eiro tiks izmaksāti dividendēs Latvijas valstij.

Ir diezgan skaidrs, ka kara dēļ Ukrainā enerģijas cenas arī turpmāk būs ļoti neparedzamas. Kāds ir jūsu vēstījums valdībai - arī turpmāk būs vajadzīga finansiālā palīdzība mājsaimniecībām, uzņēmumiem?

Tas ir liels jautājums, par kuru būs jādomā gada otrajā pusē. Situācija ir neprognozējama, un iespējamība, ka enerģijas cenas būs augstas, ir diezgan liela.

Krievija piegādā ļoti lielu gāzes apjomu Eiropai, un tagad diezgan ierobežotos apstākļos šī gāze būs jāpiegādā no citiem avotiem. Tomēr es pieļauju, ka būs arī Eiropas līmeņa risinājumi un tas nebūs tikai mūsu valdības jautājums, jo situācija būs saspringta visā Eiropā.

"Sadales tīkls" nesen teica, ka cenu pieauguma dēļ pērn diezgan daudz klientu mainīja elektroenerģijas tirgotājus. Kas notika pie jums, un kā ir mainījusies jūsu "Elektrum" tirgus daļa?

Šī klientu "staigāšana", protams, notiek, tomēr tā nebija tik liela, kā varētu būt. Pēdējie dati, kas ir mūsu rīcībā, arī liecina par to, ka mēs esam vēsturiski visaugstākajā līmenī ar atgūto klientu skaitu. Tas nozīmē, ka mūsu klients ir aizgājis pie konkurenta, bet pēc kāda laika atgriezies. Tādēļ jāsaka paldies klientiem par to, ka viņi ir novērtējuši mūsu servisu un atbildību pret sabiedrību. Pašlaik mūsu tirgus daļa ir 82% no klientu skaita mājsaimniecību segmentā un 73% juridiskām personām. Pilnas konkurences tirgū tas ir ļoti labs rādītājs.

Kā zināt, Lietuvā tirgus deregulācija notiek tikai tagad un ir tikai tās pirmais posms. Taču arī Lietuvā mēs esam diezgan veiksmīgi iekarojuši tirgus daļu starp klientiem, kas ir brīvajā tirgū. Augsto cenu dēļ otro deregulācijas fāzi lietuvieši atlika līdz šī gada vidum. Domāju, ka arī šajā fāzē "Latvenergo" būs nopietns spēlētājs un pacīnīsies par tirgus daļu arī Lietuvā.

Kādas pašlaik ir tirgus daļas Lietuvā un Igaunijā, un vai vēlaties tās palielināt?

Mēs sev limitus ne Lietuvā, ne Igaunijā sen neliekam. Lietuvā deregulētajā segmentā mums pašlaik ir 13% tirgus daļas mājsaimniecībām un aptuveni 30% juridiskajiem klientiem. Igaunijā tirgus daļa mums ir 7% mājsaimniecību un 16% biznesa klientu segmentā. Līdz ar to Baltijas līmenī mēs sevi uzskatām par tirgus līderi, jo kopumā Baltijā mums ir aptuveni 24% no tirdzniecības apjoma.

Par investīcijām. Jau minējāt ļoti ambiciozus projektus. Kāds ir jūsu plāns par to finansēšanu? Turpināsiet emitēt obligācijas? Mēģināsiet runāt ar īpašniekiem, ka ir vajadzīga akciju emisija biržā, kā to nesen izdarīja Igaunijas "Eesti Energia" meitasuzņēmums "Enefit Green"?

Šobrīd biržas variants netiek izskatīts un mēs strādājam pie zaļajām obligācijām. Vienu to laidienu šogad ir paredzēts dzēst, bet tiks emitēts jauns laidiens, un tādā veidā mēs nodrošināsim sev nepieciešamo naudas plūsmu pirmās piecgades plāniem, kas ir mūsu apstiprinātajā stratēģijā. Tam mums pietiks finansējuma.

Janvāra otrajā pusē "Latvenergo" noslēdza divus īstermiņa aizņēmumu līgumus kopsummā par 90 miljoniem eiro. Kādam mērķim tie bija?

Tie ir "overdrafti", un šo naudu var tērēt un var arī netērēt, tādēļ tie drīzāk ir kā rezerves līdzekļi. Viens no iemesliem ir tas, ka mums šogad ir jādzēš 100 miljonu eiro obligācijas, kuras bijām emitējuši. Posmam, kad mums vienas obligācijas ir jādzēš un jaunas jāizsludina, noder šāda veida instruments, kurš nodrošina nepieciešamo naudas plūsmu.

Kad jums ir plānota nākamā obligāciju emisija?

Precīzu laiku es neminēšu. Tas ir šogad.

Kādos projektos plānojat ieguldīt šogad, un vai tagadējā situācija to ir mainījusi?

Tieši otrādi. Iespējams, daudzi projekti notiks ātrāk, nekā tas bija līdz šim plānots normālos apstākļos. Tomēr šogad jebkurā gadījumā vēl ir attīstības posms un būvniecības fāze vēja parku projektos vēl nesāksies.

Paralēli tam mēs šogad pabeidzam HES rekonstrukciju. Papildus tam noteikti būs investīcijas saules parkos Lietuvā. Tāpat mēs piedāvājam mājsaimniecību projektiem paši ar savu finansējumu, lai varētu kalpot kā vienas pieturas aģentūra un nebūtu papildus jāiet pie bankām pēc finansējuma.

Lielās investīcijas sāksies nākamgad un aiznākamgad.

Taču, piemēram, projektos, ko īstenos jūsu un LVM kopuzņēmums, - no LVM puses tiks ieguldīta tikai zeme, vai arī jūs plānojat, ka LVM piedalīsies arī ar investīcijām naudas izteiksmē?

Procentuālā līdzdalība kopuzņēmumā vēl tiek apspriesta. Protams, ka LVM ir citi darbības mērķi un enerģētika nav viņu fokusā. Kā jau es teicu, mēs esam divi valsts uzņēmumi un centīsimies šo projektu paveikt maksimāli atbildīgi gan pret vidi, gan pret iedzīvotājiem. Tādēļ viss, kas attiecas uz meža un apkārtējās vides apsaimniekošanu, būs LVM pārziņā. Protams, ka atbilstoši savai līdzdalības proporcijai LVM investēs arī visā projektā.

"Latvenergo" ir sācis saules enerģijas parka attīstīšanu Lietuvā, kur tam ir pieejams valsts atbalsts. Tādēļ jautājums ir, vai jūsu plānos varētu būt arī šādi parki Latvijā un Igaunijā? Vai arī tas nav lietderīgi, kamēr nav valsts atbalsta?

Pamatā mēs šajā jomā šobrīd fokusējamies Lietuvā, jo tur tiešām valsts atbalsts strādā un interese no iedzīvotājiem ir ļoti liela. Var teikt, ka visu parku jauda, ko mēs izbūvējām, arī diezgan ātri tiek pārdota.

Kas attiecas uz Latviju, mēs esam pilnā gatavībā apkalpot visas mājsaimniecības. Mikroģenerācijā mums ir aptuveni 30% tirgus daļa Latvijā, un apjomi ar privātpersonām un juridiskām personām, kuras vēlas uzstādīt saules paneļus, šobrīd dubultojas. Tādēļ mēs fokusēsimies uz to, lai šo pieprasījumu varētu apmierināt. Kas attiecas uz lielākiem parkiem, tad mēs esam gatavības stadijā.

Vēl viena no zaļā kursa sadaļām ir izmaiņas transporta izmešu apjomos, un te liels uzsvars tiek likts uz elektroauto. Kā jums veicas ar uzlādes tīkla attīstību?

"Latvenergo" ir uzņēmies pioniera lomu, jo skaidrs, ka uzlādes stacijas pirmajos gados galīgi nav rentablas. Tomēr mēs esam apņēmušies būt līderi, lai Latvijā mēs varētu pāriet uz šo zaļo elektrotransportu, un šie projekti ir ar skatu nākotnē.

Pagājušajā gadā mēs atvērām 90 uzlādes vietas, šogad mēs plānojam to skaitu palielināt līdz 230. Turklāt tas ietver arī Lietuvu un Igauniju. Līdz ar to jau šobrīd ir daudz izdarīts, lai šis pakalpojums būtu ērts un ar dažādām norēķinu sistēmām. Tālākais ir atkarīgs no tā, cik daudz mūsu patērētāji iegādāsies elektroauto. Mēs esam gatavi nodrošināt uzlādes tīklu atbilstoši tam, kāds ir paredzamais elektroauto skaits.

Nesen Satiksmes ministrijā bija diskusija par kravas automašīnu uzlādes elektrotīkla attīstību. Vai jūs varētu iesaistīties arī šāda tīkla izveidē?

Mēs esam dinamiski un pētām visas attīstības iespējas. Tādēļ es neizslēdzu arī šāda projekta iespējamību, bet nekas konkrētāk par to nav lemts.