Algu kāpums turpmāk var palēnināties, prognozē banku analītiķi
Algu kāpums turpmāk var palēnināties, tomēr tas neapstāsies, atzina banku analītiķi.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka pērn algu pieaugumu nodrošināja samaksas fonda pieaugums par 9%, savukārt algoto darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 18 600 jeb 2,6%. Vidējās algas pieaugums bija vērojams visās tautsaimniecības nozarēs.
Gašpuitis norāda, ka algu dinamikā ekonomikā notiekošais atspoguļojas ar zināmu laika aizturi un arī tad reakcija ir salīdzinoši piesardzīga. Šobrīd esot neiespējami prognozēt, cik veiksmīgi katra no nozarēm spēs pārvarēt radušos šķēršļus.
"Gada sākums ir laiks, kad ierasti tiek pārskatīti darba līgumi un arī atalgojums, un Ukrainā notiekošais var paspēt ienest savas korekcijas. Tādēļ var pieļaut, ka vidējais temps var nedaudz kristies. Tomēr algas ir ļoti jutīgs jautājums un, visticamāk, sarežģījumi ekonomikā atspoguļosies bezdarba datos, nevis algu pieauguma korekcijās," uzskata Gašpuitis.
No šāda aspekta darba tirgus, Gašpuita ieskatā, saglabās elastību un aktivitāti, izvairoties no kaut cik būtiskas atsilšanas.
Covid-19 ierobežojumi tiks mazināti un pastiprināsies pieprasījums pēc darbiniekiem pakalpojumu nozarēs.
Negatīvākās tendences varētu skart tranzīta sektoru, iespējams atsevišķus apstrādes rūpniecības sektorus, savukārt tūrisms jau ir situācijai pielāgojies un, līdzīgi kā citas nozares, nevarēs atļauties necelt, kur nu vēl mazināt algas. Tas pats attiecoties uz būvniecību.
Pārējās nozarēs notiekošais varētu nedaudz mazināt pārkaršanas riskus un spiedienu uz darba tirgu.
Tādēļ skatījums, ka algu kāpums tuvākajos divos gados būs vidēji 8%, saglabājas, kas šajos apstākļos varētu būt pietiekami, lai vidējā pirktspēja nepasliktinātos, prognozē Gašpuitis.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka pagājušajā gadā Covid-19 viļņi mētāja arī darba tirgu, tomēr dīkstāves un algu subsīdiju pabalsti ļāva ierobežot bezdarba pieaugumu. Lai arī kopējais bezdarba līmenis strauji nepieauga, bija vērojami strukturāli efekti - vairāk darbu zaudēja zemāk atalgoti nodarbinātie, bet pieauga to darbinieku īpatsvars, kas pelna salīdzinoši augstākas algas.
Opmane norāda, ka Latvijā 2021. gada sākumā līdz 500 eiro tika palielināta minimālā alga, šogad tā nav mainījusies. Savukārt, šogad minimālā alga palielināta Igaunijā (654 eiro) un Lietuvā (730 eiro). Lietuvā gan atšķirīgās nodokļu uzskaites dēļ neto minimālā alga ir zemāka nekā Igaunijā, tomēr augstāka nekā Latvijā.
"Varētu likties, ka minimālās algas palielināšana palīdzētu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, taču joprojām aktuāls ir jautājums par ēnu ekonomikas īpatsvaru, arī to, ka uzņēmumu spēja maksāt darbiniekiem dažādos Latvijas reģionos ir krasi atšķirīga," pauž Opmane.
Ekonomiste norāda, ka Rīgā un Pierīgā ir krietni zemāks bezdarba līmenis un arī lielāka konkurence par darbiniekiem, un tas atspoguļojas arī algu statistikā ar lielāku vidējo algu šajā apkaimē.
Tomēr minimālās algas celšana varētu izrādīties sāpīga godīgajiem uzņēmējiem attālākos Latvijas reģionos, kas to maksā nodarbinātajiem atbilstoši savai produktivitātei, nevis izmantojot kā "obligāto maksājumu", pārējo algas daļu izmaksājot aploksnē.
Opmane uzsver, ka ilgtermiņā zemāk atalgoto darbinieku dzīves līmeņa uzlabošanu nevar risināt tīri mehāniski, spiežot uzņēmumus maksāt vairāk. Tā vietā, ar valsts mērķtiecīgu politiku varot veicināt apstākļus, kuros uzņēmumi paši spēj un vēlas paaugstināt algas nodarbinātajiem - sekmējot uzņēmumu produktivitāti, ieguldot nodarbināto un bezdarbnieku izglītībā un apmācībās, kā arī veicinot darba iespējas arī attālākos Latvijas reģionos.
"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka ļoti spēcīgajam algu kāpumam pērn ir gan objektīvi un viegli saprotami, gan drīzāk tehniski iemesli. Darba tirgus atkopšanās un augošais darbaspēka trūkums ir veicinājuši strādājošo spēju kaulēties par lielākām algām. Vēl viens viegli uztverams iemesls ir minimālās algas un sabiedriskā sektora darbinieku, it īpaši veselības aprūpes pārstāvju, darba samaksas celšana.
Savukārt darba tirgus struktūras maiņa par labu labāk apmaksātām darbavietām pandēmijas laikā gan ir vairāk tehnisks iemesls, skaidro Buceniece, norādot, ka Covid-19 nomāktais pieprasījums un ierobežojumi dīkstāvē lielākā skaitā nosūtīja darbiniekus ar vidēji zemākām algām.
Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka algu statistiku ietekmēja arī izmaiņas darbaspēka nodokļu jomā gada vidū, proti, minimālo sociālo apdrošināšanas iemaksu ieviešana un tas, ka mikrouzņēmumiem darbaspēka nodokļi bija jāsāk maksāt vispārējā kārtībā. Buceniece uzskata, ka nodokļu izmaiņas darba samaksas rādītājus statistikā ir paaugstinājušas.
"Tomēr tas neko vēl nestāsta par to, vai izmaiņas ir pozitīvi ietekmējušas ekonomiku. Arī tad, ja ēnu ekonomika ir pieaugusi, algu vidējais rādītājs var augt, jo datos tas atspoguļojas kā mazāku algu pazušana no statistikas. Protams, pastāv arī iespēja, ka šīs izmaiņas ir veicinājušas oficiālo ienākumu kāpumu un tādējādi arī nodokļu ieņēmumus. Jāņem vērā, ka aktuālās situācijas novērtēšanu darba tirgū un attiecībā uz atalgojumu pērn apgrūtināja arī valsts sniegtais atbalsts pandēmijas seku mazināšanai," pauž Buceniece.
Viņa norāda, ka pagājušajā gadā lielāko algas pielikumu saņēma veselības un sociālajā aprūpē strādājošie. Nozares vidējā neto alga bija par 244 eiro jeb 28% lielāka. Gan publiskajā sektorā strādājošo mediķu algu celšana, gan lielais virsstundu skaits palīdzēja audzēt darba samaksu. Otrs un trešais lielākais kāpums eiro izteiksmē bija profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos - par 168 eiro jeb 16%, un informācijas un komunikācijas pakalpojumos - par 158 eiro jeb 12%.
Algu pieaugums bija ļoti tuvu 10% vai nedaudz to pārsniedza arī būvniecībā, tirdzniecībā, izmitināšanā un ēdināšanā, nekustamo īpašumu jomā, izglītībā, mākslā, izklaidē un atpūtā, kā arī citur neiekļautu pakalpojumu jomā. Savukārt ar vismazākajiem algu kāpumiem, 4-5% apmērā, pērn bija jāsamierinās ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē un ieguves rūpniecībā strādājošajiem.
Skatoties uz cenu pieaugumu veikalu plauktos un lielākiem pakalpojumu rēķiniem, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par iedzīvotāju pirktspēju, atzīst Buceniece.
Pērn 12 mēnešos inflācija vidēji bija 3,3%, bet decembrī tā jau pakāpās līdz nepilniem 8%. Attiecīgi gadā vidēji iedzīvotāju pirktspēja uzlabojās par 8,2%, bet gada pēdējā ceturksnī pieaugums palēninājās līdz 4,8%.
"Inflācija apēda aizvien lielāku kumosu no algas pieauguma pīrāga, bet nudien ne visu. Situācija gan atšķiras pa nozarēm, un, protams, vēl raibāka tā ir katra cilvēka līmenī. Gada nogalē jau dažās nozarēs vidējā neto alga auga lēnāk nekā inflācija," pauž Buceniece.
Ekonomiste prognozē, ka algu izaugsme šogad palēnināsies.
Mazināšoties pandēmijas ietekme uz darba tirgus struktūru, nebūs minimālās algas kāpuma atbalsta, arī ārstiem, cerams, būs jāstrādā mazāk virsstundu.
Šie faktori jau bija zināmi iepriekš atšķirībā no Krievijas-Ukrainas kara un saistītajām sankcijām, kas neapšaubāmi nelabvēlīgi ietekmēs arī Latvijas ekonomiku, atzīst Buceniece.
"Jaunie apstākļi nozīmē augstāku inflāciju un lēnāku izaugsmi, kas, visticamāk, sabremzēs arī darba tirgus atkopšanos un liks vēl nedaudz vairāk, nekā prognozēts, atslābt arī algu kāpumam. Lielāka iedzīvotāju daļa var saskarties ar pirktspējas kritumu," prognozē ekonomiste.
Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro, kas ir par 11,8% jeb 135 eiro vairāk nekā 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021. gadā augusi par 11,9%, sasniedzot 1273 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 11,8%, sasniedzot 1293 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 13,1% salīdzinājumā ar 2020.gadu.
Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) pagājušajā gadā Latvijā bija 939 eiro jeb 73,5% no bruto algas. Gada laikā vidējā neto darba samaksa Latvijā pieauga par 11,7%.
Vienlaikus neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, pērn bija 8,1%.
