8-10 eiro par gaļas kilogramu. Vai tādas cenas mūs sagaida tuvākajā laikā?
Pircējiem jārēķinās, ka cūkgaļas cena palielināsies. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka vidēji cūkgaļai vajadzētu maksāt vismaz 5 eiro par kilogramu, bet ekskluzīviem gabaliem (piemēram, karbonādei) jāmaksā dārgāk.
Viņa piekrita, ka šobrīd cūkgaļas cena ir neadekvāti zema. “Pircējiem ir jāsaprot tas, ka cena atgriezīsies [augstākā līmenī] agri vai vēlu.” Nav ekonomiski pamatoti, ka veikalā par gaļu jāmaksā mazāka summa, salīdzinot ar naudas daudzumu, kas nepieciešams, lai gaļu saražotu. “Tas nozīmē, ka cenas kaut kad kāps adekvātā līmenī, kādām tām būtu jābūt.
Jāsaprot tas, ka gaļa tomēr ir ekskluzīvs produkts, un tā tam arī būtu jābūt. Gribu aicināt cūkgaļu ēst, un mēs tomēr esam cūkgaļas ēdāji, bet, protams, nepārspīlēt.”
Kādai būtu jābūt cūkgaļas cenai atbilstoši tirgus situācijai?
Lejniece skaidroja: audzētāju aprēķini liecina, ka pašizmaksa par dzīvsvara kilogramu ir 1,40 eiro un pat vairāk, jo pēdējā laikā kāpj arī elektrības un gāzes cenas, kā arī barības izmaksas augušas, salīdzinot ar 2019.gadu, par 60%.
Šī pašizmaksas cena ir „0” punkts, kad audzētājs neko nepelna un tātad nav attīstības iespējas. Lai gaļa nonāktu veikala plauktā pie pircēja, klāt jāpieskaita vismaz 50%: izmaksas, kas saistītas ar kaušanu, loģistiku un noliktavu izmaksām.
10 eiro par karbonādes kilogramu
“Tas nozīmē, ka pie šādām izmaksām zem 5 eiro par kilogramu cena nevar būt, jo arī veikaliem un tirdzniecības ķēdēm ir jāpelna.” Vidēji cūkgaļas kilogramam vajadzētu maksāt vismaz 5 eiro, bet, “protams, ekskluzīvie gabali (piemēram, karbonāde) būs dārgāki un maksās vairāk par 5 eiro”.
“Mēs skatāmies, ka vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs šobrīd veikalos cena nav nokritusi tik zemu, kā tas ir pie mums – līdz 2 vai 2,50 eiro par kilogramu. Adekvāta cena, es teiktu, būtu 8 - 10 eiro par kilogramu, un tā viņiem arī ir: 7- 9 eiro ir vidējā cena, par kādu var nopirkt karbonādi.”
Jāņem vērā augstā pašizmaksa
Asociācijas pārstāve norādīja, ka nevajag izraut no konteksta dažādus skaitļus, piemēram, dzirdēts aizrādījums: “Ko jūs raudat – 2019., 2020.gadā cena bija vēl zemāka. Jā, attiecībā pret ko rēķina?”
Ja vienkārši salīdzina šodienas cenu ar laiku pirms 3-5 gadiem, tad var nospriest, ka cena nav dramatiski nokritusi. Bet, ja cenu rēķina pret pašizmaksu, tad paveras cita aina: nekad nav bijusi tik augsta cena barības izejvielām( graudiem, eļļai), elektroenerģijai, degvielai.
Cenas kāps, bet kad tas notiks?
Kad cena varētu iet uz augšu? Vai jau šī gada pirmajā pusgadā? “Tā ir zīlēšana kafijas biezumos. Mēs jau, protams, gribētu teikt, ka tagad un tepat ir jāiet cenai uz augšu un tirgum jāsakārtojas. Rudenī bija prognozes, ka martā viss sakārtosies un tirgus aizies atpakaļ normālā līmenī.
Bet es arī saprotu Eiropas Komisijas nogaidošo attieksmi, jo ne visām 27 dalībvalstīm ir tik zema cena, un tikko kāda valsts piešķir atbalstu audzētājiem, tā visā Eiropas Savienības iekšējā cūkgaļas tirgū turpinās cenu krīze. Dalībvalstis ar nelielu ekonomiku ir visjutīgākās, bet lielās cūkgaļas ražotājvalstis, kam ir arī eksporta iespējas uz trešajām valstīm, jo nav Āfrikas cūku mēra, ir labākā tirgus cenas situācijā, bet arī ne apmierinošā. Tā ir Spānijā, Francijā.
Atkarībā no atbalsta veida, ja tiks lemts par kopēju atbalstu visai cūkkopības nozarei Eiropā, tad būs īslaicīgs cenu situācijas uzlabojums, bet šī krīze var pagarināsies. Līdz ar to ir grūti pateikt, kāds būs nākamais solis, ko Eiropas Komisija spers pēc [nozares pārstāvju] vēstules komisijai un sarunām ar nozari pārstāvošajām Eiropas Savienības nevalstiskajām organizācijām.”
Bažas par vēl lielāku pārprodukciju
Cūkgaļas cenu izmaiņas ietekmē arī joprojām Eiropā esošā Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskā situācija. “Viss var ietekmēt tirgus situāciju. Nupat ir sācies Āfrikas cūku mēris Itālijā. Man tas vieš bažas saistībā ar to, ka ir vēl viena valsts, kurai ir liegums eksportēt cūkgaļu uz Āziju un vēl virkni trešajām valstīm.
Tāpat kā Baltijas valstis, Polija un Vācija. Šo valstu saražotā gaļa paliek Eiropas iekšējā tirgū. Līdz ar to tas krīzi vēl padziļina. Šobrīd Eiropa saražo par 15% vairāk, nekā tā var patērēt. Pie šādas tirgus situācijas vismaz 9% no Eiropas Savienības cūku audzētāju ir jāpārtrauc ražošana.
Ļoti, ļoti ceru un ticu, ka Latvijas cūku audzētāji nebūs tie, kas pametīs tirgu, jo valstij nav iespējams atbalstīt savējos ražotājus. Pat nevēlos pieļaut šādu domu. Es ticu, ka Latvijā turpināsim ēst vietējās izcelsmes cūkgaļu,” Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāve teica.