Lietuvai sola Taivānas miljonus
Taivāna veido investīciju fondu Lietuvai un jau drīzumā plāno ieguldīt mūsu kaimiņvalstij stratēģiski nozīmīgās nozarēs 177 miljonus eiro.
Fondu dibina Taivānas Nacionālais attīstības fonds un privātā sektora kompānijas. “Fondam ir liela pieredze un zināšanas progresīvo nozaru attīstībā,” norāda Taivānas pārstāvniecības Viļņā vadītājs Ēriks Huans.
Palīdzīga roka
Investīciju pakete ir daļa no Taivānas rīcības plāna ekonomisko saišu ar Lietuvu attīstīšanai, reaģējot uz Ķīnas spiedienu, kuru Taipeja raksturo kā līdz šim nepieredzēta mēroga un nodēvējusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.
Plānā arī aicināts izveidot īpašu darba grupu, lai veicinātu Lietuvas un Taivānas uzņēmumu sadarbību un Ķīnas bloķēto Lietuvas preču pārņemšanu, tostarp steidzamos gadījumos. Huans teic, ka rezultātus var gaidīt jau dažu tuvāko mēnešu laikā.
Spiediens uz Lietuvu
Pekina pēdējā laikā izdara uz Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut dumpinieku salai atklāt pārstāvniecību, tās nosaukumā lietojot Taivānas vārdu.
Pekina cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas Taipejas nosaukums, iztopot Pekinas “vienas Ķīnas” politikai, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda par prieku Pekinai atzinis, ka izmantot Taivānas nosaukumu salas pārstāvniecībai Viļņā bijusi kļūda un šis jautājums ar viņu nav bijis saskaņots. Tomēr prezidents arī norāda, ka Lietuva ir suverēna valsts, kurai ir tiesības uzturēt ekonomiskos un kultūras sakarus ar citām valstīm vai teritorijām. “Taipejas pārstāvniecība nav diplomātiska pārstāvniecība un nepārkāpj “vienas Ķīnas” principu,” norāda prezidents.
Draud zaudējumi 300 miljonu apmērā
Ķīna rudenī apturēja kravas vilcienu kustību uz Lietuvu, pārtrauca izsniegt pārtikas eksporta atļaujas, samazināja kredītlimitu, palielināja cenas Lietuvas kompānijām, dzēsa Lietuvu no savas muitas sistēmas.
Šo neoficiālo sankciju dēļ problēmas radušās apmēram 60 Lietuvas uzņēmumu, un šogad zaudējumi var sasniegt 300 miljonus eiro, atzinis Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs. Konfederācija aicinājusi Lietuvas valsts augstākās amatpersonas nekavējoties reaģēt uz Ķīnas darbībām, tostarp iesaistot Eiropas Savienības institūcijas.
Decembra beigās Lietuvas valdība nolēma piešķirt sešus miljonus eiro uzņēmumiem, kuri cietuši Ķīnas spiediena dēļ. Līdzekļi paredzēti konkurētspējas uzlabošanai un tirgu dažādošanai.
Pekina cenšas ietekmēt arī Vāciju
Lietuva šajā Dāvida un Goliāta cīņā saņēmusi Vašingtonas atbalstu ASV tirdzniecības pārstāves Ketrīnas Tai sarunā ar ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi.
Eiropas Savienībā (ES) skaidras vienotas nostājas nav. Piemēram, uz oficiālu Vācijas atbalstu strīdā ar Ķīnu var necerēt, atzinis Lietuvas Rūpnieku konfederācijas viceprezidents Arūns Laurinaitis pēc tikšanās ar Vācijas uzņēmumu un par importu un eksportu atbildīgo ministriju pārstāvjiem.
“Vācija ir skaidri paudusi, ka tai ir daudz rūpnīcu un kompāniju Ķīnā, tāpēc tā nevēlas saniknot Ķīnu. Mēs saprotam, ka oficiālu vai deklarētu atbalstu no Vācijas vai citām dalībvalstīm nesaņemsim,” Laurinaitis sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.
Decembrī izskanēja, ka Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu. Zīmīgi, ka Ķīnas biznesa taustekļi ir iestiepušies Eiropas autobūvē, piemēram, tās kompānijām pieder gandrīz piektdaļa Vācijas uzņēmuma "Daimler" akciju, un Ķīnas autoražotājam "Geely" – Zviedrijas "Volvo Cars".
Cieš arī citas valstis
Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite decembra beigās atklāja, ka viņa un ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis saņēmuši Vācijas uzņēmēju asociāciju vēstuli, kurā tās informē par Pekinas spiedienu. Tomēr viņa apšaubīja, ka pastāv reāls risks starptautisko kompāniju aiziešanai no Lietuvas.
ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis intervijā vācu laikrakstam "Die Welt" brīdinājis, ka Ķīnas rīcība arvien lielākā mērā ietekmē uzņēmumus arī citās dalībvalstīs: “Acīmredzot Ķīnas muita neapstrādā preces no citām ES valstīm, ja tās satur komponentus no Lietuvas.” Zināms par daudziem gadījumiem, kad preces, kas importētas no Lietuvas un ES, apturētas Ķīnas ostās, un to skaits ar katru dienu pieaug.
Ķīna draud ar karu
1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēties par Ķīnas Republiku. Pekina joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu, neizslēdzot arī karu.
Vairākās militārās mācībās ir simulēts iebrukums Taivānā. Decembrī simtiem Ķīnas karavīru un tanku izspēlēja ielu kaujas Taivānas sagrābšanai, vēstīja Ķīnas telekanāls CCTV. Arī Taivānas karavīri šomēnes trenējās karadarbībai pilsētā, jo uzbrukuma gadījumā visdrīzāk kaujas risināsies šādā vidē. Taivānas militāristi prognozē, ka Ķīnas armija uzbrukumu sāktu ar piekrastes pilsētām, pēc tam pārejot uz blīvākiem dzīvojamiem un komerciālajiem rajoniem un visbeidzot virzītos uz kalnu ciematiem.
