Desmitiem tūkstošu iedzīvotāju zaudē nākotnes ienākumus, ieguldot naudu sev nepiemērotā pensiju 2.līmenī
Katrs iedzīvotājs, kurš uzsāk darba gaitas un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, piespiedu brīvprātīgā kārtā automātiski kļūst par investoru, jo ik mēnesi 6% no savas algas iegulda pensiju 2.līmenī. Ieguldot to atbilstoši savam vecumam un riska apetītei, ir iespēja pelnīt un audzēt savu nākotnes kapitālu, ko tērēsim vecumdienās. Taču diemžēl šobrīd desmitiem tūkstošu iedzīvotāju naudu iegulda savam vecumam neatbilstošā pensiju plānā. Tas nozīmē – zaudē savus nākotnes ienākumus.
VSAA apkopotie dati par pensiju 2.līmeņa ieguldījumiem dažādos pensiju plānos 2021.gadā rāda, ka, piemēram, "Swedbank" pensiju 2.līmeņa plānā “Stabilitāte”, šobrīd iegulda apmēram 60 tūkstoši cilvēku, kuru vecums un līdz ar to arī ieguldījumu stratēģija ne tuvu nav atbilstoša šim plānam.
Kā skaidro "Swedbank" Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš, šis plāns ir piemērots iedzīvotājiem pēc 60 gadu vecuma, un tā mērķis ir saglabāt nopelnīto un neriskēt ar ieguldījumiem īsi pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Taču jaunajiem profesionāļiem, kuri iegulda šajā plānā, tas nepelna neko.
Stepiņš skaidro, ka līdzīga situācija vērojama arī "Swedbank" pensiju plāna “Dinamika” demogrāfiskajā griezumā - plānā, kas piemērots iedzīvotājiem pēc 50 gadu vecuma, iegulda desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, kuri vēl nav sasnieguši pat 30 gadu vecumu. Kāpēc tas ir tik būtiski? Jo šie plāni daudz mazāku daļu naudas iegulda akcijās (vai “Stabilitāte” gadījumā neiegulda nemaz), un attiecīgi to ienesīgums ir daudz zemāks, nekā, piemēram, savam vecumam atbilstošiem dzīves cikla plāniem. Tā 2021. gadā ieguldījumu plāns “Dinamika” nopelnīja 8,6%, turpretī plāna “1990+” ienesīgums bija 21%. Tātad, ja savos 30 gados ieguldīji konservatīvākā pensiju 2.līmeņa plānā, zini, ka zaudēji ievērojamu daļu no nākotnes ienākumiem un potenciālās peļņas.
Gadiem ejot, potenciāli neiegūtā ienākuma daļa paliek tikai lielāka
Stepiņš skaidro, ka, uzsākot darba gaitas, katrs strādājošais pēc automātiska principa tiek ielikts kādā no pensiju 2.līmeņa plāniem, un visbiežāk ar mazāku risku. Diemžēl pensijas pārvaldītājiem nav daudz instrumentu, kā šo situāciju mainīt.
"Mūsu rīcībā ir tik vien, kā vispārīga statistika, bet ne informācija par katru krājēju. Ja katrs pats neizdara apzinātu un izsvērtu lēmumu par savu ieguldījumu, tad neviens cits to nevar ietekmēt. Taču labā ziņa – no šī gada ir stājusies spēkā nozīmīga pārmaiņa tajā, kāds ir katra pensiju 2. līmeņa plāna dalībnieka “starts” pensiju uzkrājumu veikšanā.
Ja līdz šim visus jaunpienācējus, ja vien tie paši neveica savu izvēlu, “automātiski” ievietoja tā saucamajos konservatīvajos plānos (ieguldījumi ar zemu ienesīgumu), turpmāk šie krājēji nonāks tādā pensiju plānā, kas līdz 50% no uzkrājuma iegulda akcijās. Savukārt no 2023. gada jaunpienācēju uzkrājumi varēs nonākt arī 100% akciju plānos, kas ir daudz piemērotāka uzkrājumu veidošanas stratēģija jauniem cilvēkiem. Jāpiebilst, ka tas attiecas tikai uz jaunajiem pensiju krājējiem, bet tie, kuri pensiju 2. līmenim pievienojās pēdējo gadu laikā, iespējams, nemaz nezina, ka ir iekļauti konservatīvajos pensiju plānos," norāda Stepiņš.
Viņš skaidro, ka būtiski ir tas, ka katrs pats var mainīt šo sadalījumu par labu aktīvākai vai piesardzīgākai ieguldīšanas pieejai, izvēloties kādu no piedāvātajiem pensiju plāniem. Šo lēmumu nevajadzētu atlikt, jo, gadiem ejot, potenciāli neiegūtā ienākuma daļa paliek tikai lielāka.
Latvijā kopumā ir plašs dažādu pensiju plānu ieguldījumu klāsts. Ir gan aktīvi pārvaldītie, gan pasīvie pensiju plāni. Ir atšķirīgas komisijas kā vieniem, tā otriem. Atšķiras arī šo plānu pārvaldītāju izvēlētās stratēģijas un pieejas. Atšķirīga stratēģija nozīmē arī atšķirīgu rezultātu pat tad, ja valsts mēraukla visiem viena.
Kam jāpievērš uzmanība?
Tāpēc, primāri pensiju plāna izvēlē vajadzētu pievērst uzmanību, vai ieguldījumu plāns atbilst vecumam un vēlmei riskēt.
Stepiņš norāda, ka pensiju plāni veidoti atbilstoši tam, cik tuvu vai tālu ir pensionēšanās vecums un attiecīgi iespējas riskēt un pelnīt vairāk, vai saglabāt jau nopelnīto. Arī vēlme pašam daļēji pārvaldīt savus līdzekļus var būt noteicošs faktors.
Otrs aspekts – kādas ir ieguldījuma plāna izmaksas. Ja cena jeb komisiju līmenis pensiju plānu izvēlē ir galvenā, tad aicinātu skatīties gan uz fiksētajām komisijām, gan mainīgajām, kas jānopelna, pārspējot valsts noteikto mērauklu.
Trešais nozīmīgais faktors ir – kur un kā iegulda attiecīgais ieguldījumu plāns. Ja izmaksu sadaļa nosaka, cik es maksāšu, tad šī – cik es potenciāli pelnīšu, un te noteikti jāpievērš uzmanība ilgtspējas faktoram.
Jāatzīmē, ka ieguldot pensiju 2.līmenī, pašam finanšu tirgi nav jāpēta, visu nepieciešamo paveic pensiju plānu pārvaldnieks. Vienīgā prasība: ir jādod pārvaldniekam “uzdevums”, kāda veida ieguldījumos savu nākotnes kapitālu vēlamies uzkrāt.
Ņemot vērā to, ka šī nauda krāsies visai ilgi, lēmums par labu aktīvākam vai pasīvākam pensiju plānam reiz rezultēsies papildu ieguvumā vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā (vai, tieši pretēji – neiegūtā ienākumā). Vispiemērotākā ieguldīšanas stratēģija ir lielāks risks jaunībā, pakāpeniski to mazinot brieduma gados un saglabājot saprātīgās minimālās robežās neilgi pirms pensijas. Tad būtu īstais laiks pārejai uz konservatīvajiem pensiju plāniem.
Pārbaudīt un kontrolēt, kur un kā tiek ieguldīta nauda, var portālā http://www.latvija.lv.
