Ekonomists: viena lieta ir par jaunajiem gāzes tarifiem dzirdēt ziņās, cita - saņemt rēķinu

Viņš norāda, ka, runājot par siltuma cenām, visjaunākie pārsteigumi esot bijuši daļēji patīkami. "Rīgas Siltums" paziņoja par tarifu izmaiņu grafiku, kas rāda, ka centralizēti ražotā siltuma cenu pilsētā līdz pavasarim izdosies noturēt pārsteidzoši zemu, pateicoties iepriekš fiksētajām gāzes izmaksām un tam, ka daļu siltuma ražo ar šķeldu.

Cena šobrīd ir vēsturiski augsta, taču attiecībā pret pilsētas iedzīvotāju ienākumiem tā ir un paliks daudz zemāka nekā bija 2011. - 2014. gadā.

Par Rīgas vidējo algu šobrīd var nopirkt par 79% vairāk megavatstundu nekā 2012. gada 2. pusē, turklāt ir pieaudzis strādājošo un pelnošo cilvēku īpatsvars, tātad vidējie mājsaimniecību ienākumi auguši vēl vairāk.

Savukārt ārpus Rīgas apkurē dominē dažādi kurināmās koksnes veidi. Strautiņš akcentē, ka tāpēc nav pamata runāt par visaptverošu maksātspējas krīzi un grimšanu nabadzībā apkures izmaksu dēļ. Tomēr esot jāatzīmē, ka smagi cieš atsevišķas patērētāju grupas, kas mājokļus apsilda ar gāzi vai dzīvo siltumapgādes zonās, kas atkarīgas no gāzes; kas izmanto siltumsūkņus. Plānoto siltuma cenu kāpumu krasi samazināja Daugavpils, un lielā mērā tas notika tādēļ, ka tur ir uzbūvēta ar šķeldu darbināma katlumāja.

Ekonomists norāda, ka, no vienas puses, gribas aicināt sniegt atbalstu enerģijas cenu krīzē cietušajiem. No otras puses, cenu kāpums sūta lietderīgus signālus par to, kā mājsaimniecībām, uzņēmumiem un pašvaldībām ir jāmaina siltuma ražošanas tehnoloģijas un jāsiltina mājas.

To, ka mājsaimniecību labklājības izmaiņas šobrīd nav tikai nelabvēlīgas, apstiprina un atspoguļo arī pirms dažām dienām publicētie patērētāju noskaņojuma dati. Gan mājsaimniecību vērtējums par savu finansiālo situāciju līdzšinējos 12 mēnešos, gan prognozes nākamajiem 12 mēnešiem decembrī bija virs vēsturiski vidējā rādītāja.

Mājsaimniecību vērtējums par savu spēju palielināt uzkrājumus nākamā gada laikā sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Inflācija pieaug, taču mājsaimniecību ienākumi auga vēl straujāk. Diemžēl jārēķinās ar risku, ka 2022. gada sākumā reālās algas dažus mēnešus samazināsies, kā tas jau ir noticis Igaunijā, kur inflācija decembrī sasniedza 12,2%, arī Lietuvā tā jau ir mērāma ar divciparu skaitli. Strautiņš norāda, ka viena lieta ir par jaunajiem gāzes tarifiem dzirdēt ziņās, cita – saņemt rēķinu.

Satraucošas ir arī pārtikas cenu kāpuma perspektīvas, ko nosaka gan enerģijas dārdzība, kas ir pieaugoša problēma, gan pārtikas izejvielu biržas cenas, kas pēdējā ceturkšņa laikā kopumā ir stabilizējušās, taču iepriekšējais kāpums vēl pilnībā nav izpaudies attiecībā uz patērētājiem. Pārtikas patēriņa cenu kāpums jau paātrinās. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem decembrī tieši pārtikai bija vislielākā ietekme uz kopējā patēriņa groza dārdzības izmaiņām mēneša laikā. Ja kopējā mēneša inflācija bija 0,4%, tad pārtikas cenas pieauga par 1,5%. Par strauju cenu kāpumu tuvākajā nākotnē brīdina ražotāji.

Ekonomists skaidro, ka situācija ir nopietna, bet ne bezcerīga. Straujais cenu kāpuma sākumpunkts ir brīdis, kad Latvijas iedzīvotāju pārtikas pirktspēja bija labāka nekā līdz šim. 2021. gadā par vidējo neto algu varēja nopirkt par 32% vairāk pārtikas un bezalkoholisko dzērienu nekā pirms pieciem gadiem un par 78% vairāk nekā pirms 10 gadiem. No šī gada sākuma ienākumus ģimenēm ar trīs un vairākiem bērniem ievērojami papildina pabalstu pieaugums, bet mazo algu saņēmējiem nozīmīgs atspaids būs neapliekamā minimuma kāpums. Pirktspējas izmaiņas visnelabvēlīgākās šobrīd ir maz pelnošām mājsaimniecībām bez bērniem, tātad galvenokārt cilvēkiem pirmspensijas vecumā un pensionāriem.

Latvijā nedraud vispārēja neēšanas un nosalšanas krīze. Taču var būt nepieciešams īpašs atbalsts mājsaimniecībām, kas piedzīvo nelabvēlīgas sakritības – kas piedzīvojušas krasu enerģijas izmaksu kāpumu izvēlētā apkures enerģijas veida dēļ un kam ir zemi ienākumi, tātad enerģija un pārtika jau iepriekš veidoja lielu daļu no izdevumiem.