Elektrības cenas: kas ir gaidāms tuvākajos mēnešos?

Kā jūs situāciju ar elektroenerģijas cenām raksturotu pašlaik, un kas ir gaidāms tuvākajos mēnešos?

Pēc "pīķa", kas tika sasniegts oktobra sākumā, elektroenerģijas cenas ir kritušās. Arī, ja skatāmies uz priekšu, vidējā termiņā tās ir stabilizējušās, bet līmenis saglabājas samērā augsts.

Tas lielā mērā ir saistīts ar faktoriem, kas pamatā ietekmē elektroenerģijas cenas. Protams, ka aukstāks laiks reģionā var dot pozitīvu efektu, jo paralēli siltuma ražošanai tiek ražota arī elektrība, tomēr arī dabasgāzei kā nozīmīgam siltumenerģijas ražošanas resursam cena saglabājas diezgan augstā līmenī un nekādas radikālas izmaiņas šobrīd nenovērojam. Tas pats attiecas uz citiem kurināmā veidiem. Arī hidroresursu krājumi, kas ir pats lētākais enerģijas ražošanas veids reģionā, ir zemāki, nekā vidēji tas ir parasti, līdz ar to tas negatīvi ietekmē kopējo cenu līmeni. Attiecīgi cenas saglabājas samērā augstas.

Vienlaikus, tikko ir kāda lielāka vēja pūsma un ir ģenerācijas jaudas vēja enerģijai, cenas strauji krītas. Neskatoties uz samērā augsto cenu gan Latvijā, gan kopumā reģionā, tajos mirkļos, kad ir vējš un strādā vēja turbīnas, elektroenerģijas cena nokrītas pat līdz dažu centu līmenim. Līdz ar to mēs redzam arī pozitīvo efektu no atjaunīgās enerģijas ražošanas kapacitātes pieauguma.

Vienlaikus tiek teikts, ka dabasgāzes ilgtermiņa līgumiem cenas ir mazākas nekā pašlaik. Tas liek domāt, ka arī elektrības cenas ilgtermiņā tomēr kritīsies, jo dabasgāze ir arī viens no resursiem, no kura ražo elektrību?

Jā, noteikti, ka cenām vajadzētu samazināties jau tuvākajā nākotnē. Vienlaikus grūti ir precīzi pateikt, par cik, jo ir daudz faktoru, kas to visu ietekmē. Viens gan ir skaidrs - cenu svārstīgums, kāds ir vērojams pēdējos gados, saglabāsies. Līdz ar atjaunīgās enerģijas jaudām, kas arvien vairāk nāk iekšā tirgū, līdz ar Baltijas tirgus arvien lielāku integrāciju ar Skandināviju, ar kontinentālo Eiropu cenu svārstīgums tiek veicināts, jo palielinās faktoru klāsts, kuri cenas ietekmē. Mēs jau pašlaik redzam, ka "Nord Pool" biržā atsevišķās stundās cenas var būt tuvu nullei, bet pēc kāda laika pārsniegt 200 eiro robežu.

Ja skatāmies uz priekšu, tad galvenie ietekmes faktori ir un būs laikapstākļi - vējš, ūdens, gaisa temperatūra. Tāpat tie ir kurināmie resursi, un, kamēr mums saglabāsies kaut kāda atkarība no ārējiem piegādātājiem, mēs nevaram būt droši par elektroenerģijas cenām.

Kāda pašlaik ir pircēju reakcija uz elektroenerģijas cenām? Vai daudzi maina tirgotājus, meklējot izdevīgākos piedāvājumus, vai tieši pretēji - nogaida?

Mēs redzam diezgan aktīvu rosību gan mājsaimniecību, gan biznesa klientu segmentā, un šī rosība parādījās jau no vasaras vidus, kad arī bija pirmie paziņojumi par to, ka tirgotāji pārskata esošos tirdzniecības līgumus un cenas. Vismaz mēs "Enefit" redzam, ka šī aktivitāte ir sasniegusi sava veida "pīķi". Pieteikumu skaits mūsu mājaslapā ir vēsturiski augstākajā līmenī gan kopumā, gan mājsaimniecību segmentā, kopš mēs esam uzsākuši savu darbību.

Kādi ir jūsu secinājumi - tā ir atsaucība tirgotāju, tostarp jūsu, reklāmām, vai arī cilvēki paši aktīvi meklē piedāvājumus?

Es teiktu, ka tas ir gan tā, gan tā. Ir enerģijas lietotāji, kas paši jau ir diezgan labi apraduši ar atvērto tirgu un tā sniegtajām iespējām, paši aktīvi seko līdzi cenu izmaiņām un izvēlas tirgotāju. Tāpat tas ir arī mūsu nopelns un komunikācija. Vienlaikus jāsaka, ka aktīvāki enerģijas lietotāji, kuri interesējas par dažādām iespējām, pārsvarā ir gados jaunāki cilvēki, kuri zina un ir apraduši ar tirgus dotajām iespējām, aktīvi meklē un izvēlas no dažādiem tirgotājiem sev vēlamāko produktu.

Kāda pašlaik ir "Enefit" tirgus daļa, un vai tā kopš vasaras ir pieaugusi?

Jā, tirgus daļa ir augusi. Ja mēs runājam par mājsaimniecību tirgus segmentu, tad klientu skaits ir audzis un tuvojas 40 000. Tas mūs ierindo stabilā trešajā vietā starp tirgus dalībniekiem, kuri strādā mājsaimniecību segmentā. Juridisko klientu segmentā tirgus daļa tiek mērīta pēc pārdoto kilovatstundu apjoma, un arī šajā ziņā mums ir bijusi izaugsme. Domāju, ka mēs šo gadu noslēgsim ar vēsturiski lielāko realizēto elektroenerģijas apjomu. Tas pats attiecas arī uz dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientu segmentā. Mēs arī diezgan sekmīgi šogad esam ieviesuši jaunu produktu, kas ir līgumi par elektroenerģiju no vēja parkiem, kurus attīsta mūsu māsaskompānija "Enefit Green". Ir bijis ļoti sekmīgs gads attiecībā uz noslēgtajiem nākotnes darījumiem. Biznesa klientu segmentā mēs jau ilgstoši esam otrs lielākais enerģijas tirgotājs Latvijā, un man ir pamats domāt, ka mēs saglabāsim šo pozīciju, noslēdzoties arī šim gadam.

Klientiem Latvijā ir pieejami gan fiksētie ikmēneša maksājumi, gan iespēja sekot līdzi biržas cenām. Vai arī šajā ziņā notiek izmaiņas un cilvēki maina produktus atkarībā no tā, kāda ir maksāšanas kārtība par elektrību?

Ņemot vērā šobrīd diezgan straujo cenu kāpumu biržā, ir paaugstināta interese no lietotāju puses par fiksētas cenas produktu. Arī liela daļa jaunu klientu šobrīd izvēlas tieši fiksētas cenas produktu, tādā veidā nodrošinoties pret cenu svārstībām. Tāda tendence šobrīd ir. Vienlaikus ir arī daļa klientu, kas neko nemaina, un es pieļauju, ka tas ir saistīts ar viņu specifiskajām vajadzībām elektrības patēriņā.

Ko jūs pašlaik darāt ar līgumiem, kas ir slēgti par fiksētu elektrības cenu, pirms sākās tās kāpums?

Mēs nemainām līgumu nosacījumus un neatkāpjamies no savām saistībām. Protams, tiem lietotājiem, kuriem ir pienācis līguma beigu termiņš un ir jāslēdz jauns līgums, jaunais piedāvājums tiek sagatavots atbilstoši šī brīža tirgus situācijai. Līdz ar to, ja līgums ir slēgts, piemēram, pirms gada, kad cenas bija krietni zemākas nekā šobrīd, tad, protams, jārēķinās, ka jaunajā piedāvājumā cenas būs augstākas.

Vai jau ir redzams, ka ir patērētāji, kuriem ir grūtības samaksāt kārtējos rēķinus? Un kādas ir prognozes par šo ziemu, kad klāt pievienosies arī lielāka maksa par apkuri?

Šobrīd mēs vēl nenovērojam būtisku pieaugumu nemaksātāju pusē. Vienlaikus mēs, protams, vērojam, kā attīstās situācija, jo, kā jūs minējāt, iestājoties ziemai, pieaug arī citu komunālo pakalpojumu rēķini un varētu pieaugt to klientu skaits, kuriem ir grūtības samaksāt savlaicīgi rēķinus. No savas puses mēs esam pagarinājuši maksāšanas termiņus un nepiemērojam kavējuma maksu par kavētiem maksājumiem.

Mazturīgajām mājsaimniecībām ir paredzēti atbalsta mehānismi, bet vai, jūsuprāt, problēmas varētu rasties plašākam klientu lokam? Piemēram, arī energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuriem tagad darbības izmaksas kāpj uz augšu?

Pirmā lieta, ko gribētos minēt, ir tā, ka situācija visiem nav vienāda. Klienti ir slēguši līgumus dažādos laikos, uz dažādiem periodiem un par dažādiem produktiem. Tādēļ mēs nevaram apgalvot, ka cenu kāpums skar visus un vienādi. Zināmai klientu daļai tas vispār iet secen. Tas ir līdzīgi kā šobrīd ar apkures tarifiem. Tām pašvaldībām, kuras kā kurināmo izmanto biomasu, iet secen straujais cenu kāpums, kas ir saistīts ar dabasgāzi. Otra lieta - šobrīd cenu kāpums neskar tikai Latvijas uzņēmumus. Tāda pati situācija ir gan pārējās Baltijas valstīs, gan Eiropā kopumā. Tādēļ, ja mēs runājam par kaut kādiem atbalsta mehānismiem uzņēmumiem, tad ļoti svarīgi ir vērtēt, vai tie nedeformēs konkurences situāciju.

Daudz svarīgāk pašlaik ir runāt par to, kādai jābūt valsts līmeņa rīcībai, lai kopumā samazinātu elektroenerģijas cenas.

Kas, jūsuprāt, būtu jādara? Bija sasaukta arī Eiropas Savienības enerģētikas ministru ārkārtas sanāksme, un tur iezīmējās, ka intereses ir ļoti dažādas un konkrēti lēmumi netika pieņemti.

Enerģētikā risinājums ir diezgan skaidrs - virzīties uz atjaunīgos energoresursus ģenerējošo jaudu attīstību, kas vienlaikus ir arī enerģētiskā neatkarība un ārējo piegādātāju ietekmes samazināšana. Tas ir arī jautājums par to, kas ir mūsu sadarbības partneri. Eiropas Savienības līmenī tiem ir jābūt uzticamiem sadarbības partneriem. Piemēram, ja runājam par straujo dabasgāzes cenu kāpumu, tad ir arī objektīvi apsvērumi, kas to ietekmē, taču 40% no Eiropā patērētās dabasgāzes tiek importēti no Krievijas, un tās pēdējā laika retorika liecina, ka tā kā sadarbības partnere nav uzticama. Ir jādomā, kā mēs šo jautājumu risinām nākotnē un vai tas maz ir risināms.

No šī viedokļa blakus palīdzībai mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām labs risinājums ir arī energoresursu stratēģisko rezervju iepirkums. Vēl gan nav īstas skaidrības, ko lēmēji Eiropas Savienībā ir domājuši par to, kuram nacionālo valstu līmenī tas būtu jādara. Ja tie ir pārvades sistēmas operatori, tad tie līgumus ar piegādātājiem neslēdz. Ja tie ir atsevišķi tirgotāji, tad, manuprāt, tas neveicina vai pat var kropļot konkurenci. Līdz ar to nav īsti skaidrs, kā to varētu ieviest.

Kā augstās cenas varētu ietekmēt konkurenci? Piemēram, tiek izteikti pieļāvumi, ka mazākie elektrības un dabasgāzes tirgotāji varētu nespēt pildīt iepriekš noslēgtos līgumus tik svārstīgu cenu apstākļos un tirgu pametīs.

Kopējais pieprasījums tirgū noteikti būtiski nemainīsies. Līdz ar to, ja kāds aizies, tad viņa vietā atnāks kāds esošs vai jauns tirgus spēlētājs. Pašlaik ir zināms, ka viens tirgus dalībnieks ir pieņēmis lēmumu pārtraukt savu darbību. Ir indikācijas, ka daži mazāki tirgotāji arī, iespējams, ir nonākuši sarežģītākā situācijā.

Kopumā krīzes situācijas ir labs filtrs, kurš nodala tirgus spēlētājus, kuri domā īstermiņā un ilgtermiņā. Skaidrs, ka tendences ir būtiski mainījušās un, līdzīgi kā citās nozarēs, tirgot tikai pamatproduktus no biznesa viedokļa nav ilgtspējīgi. Plašāks piedāvājums palīdz krīzes mirkļus pārdzīvot. Arī šobrīd lielāks izaicinājums varētu būt tiem tirgotājiem, kuri nodarbojas tikai ar elektroenerģijas vai dabasgāzes tirdzniecību, bet pasargātāki ir tie, kuriem ir lielāks piedāvājumu un produktu klāsts.

Kopumā konkurence elektroenerģijas tirgū pašlaik jūsu vērtējumā ir asa?

Es teiktu, ka tā ir gana dinamiska. Biznesa klientu segmentā konkurences cīņa nekad nav rimusies, jo uzņēmumi aktīvi izvērtē dažādus piedāvājumus. Arī mājsaimniecību segmentā mēs redzam, ka piecos gados kopš tirgus atvēršanas ar katru gadu gala lietotāju interese par dažādiem piedāvājumiem turpina augt un lietotāji kļūst arvien izglītotāki. Jo aktīvāki un izglītotāki ir gala lietotāji, jo aktīvāks būs arī tirgus.

"Enefit" darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Vai var redzēt atšķirības?

Pavisam noteikti. Es arī varu teikt: jo tirgus ir ilgāk bijis atvērts, jo izglītotāki ir gala lietotāji. Turklāt šo korelāciju var redzēt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī, piemēram, tādās valstīs kā Zviedrija vai Somija, kur elektroenerģijas tirgus ir liberalizēts daudz ilgāk nekā šeit.

Baltijā aktīvākais tirgus līdz šim ir bijusi Igaunija, kam sekoja Latvija. Taču nu jau var teikt, ka Latvijā un Igaunijā gala lietotāju interese un aktivitāte ir salīdzinoši līdzīga. Lietuvā mājsaimniecību tirgus tiek atvērts tikai šobrīd. Atšķirībā no Latvijas Lietuvā ir nosacījums, ka visām mājsaimniecībām, kuras iziet brīvajā tirgū, ir jāizvēlas tirgotājs, ar kuru tās sadarbosies, un jānoslēdz līgums. Jāatgādina, ka Latvijā mājsaimniecībām, kuras, atveroties tirgum, pašas neizvēlējās tirgotāju, elektroenerģija tika pārdota par universālā pakalpojuma cenu [no bijušā monopoluzņēmuma "Latvenergo" meitasuzņēmuma - red.].

Vai, redzot augošās elektroenerģijas cenas, aug Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu interese par elektrības mikroģenerāciju? Un vai Latvijā populārākie joprojām ir saules paneļi?

Jā, ja mēs runājam gan par biznesa, gan mājsaimniecību tirgus segmentiem, tad pavisam noteikti populārākie ir saules paneļi. Jau pagājušogad mājsaimniecību segmentā varēja novērot diezgan lielu aktivitāti, bet šogad ir sarosījusies arī biznesa puse un tiek jau īstenoti pirmie lielākie projekti. Mūsu pētījumi rāda, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados, jo tam ir racionāli un ekonomiski apsvērumi. Uzņēmumiem tas veicina konkurētspēju, samazinot izmaksas par enerģiju, un šis pats aspekts attiecas uz mājsaimniecībām.

Sadales sistēmas operatora dati liecina, ka šā gada astoņos mēnešos uzstādītais saules paneļu projektu skaits jau bija tāds pats kā pagājušajā gadā kopā. Turklāt projektu skaits turpina augt arī pašlaik, lai gan rudens un ziema nav īstā saules enerģijas sezona.

Tomēr vai jūs kā enerģijas tirgotājs nesaskatāt, ka mikroģenerācija galu galā jums var arī iegriezt, jo elektrību nepirks no jums?

Es domāju, ka nē. Arī mēs paši redzam nākotni ilgtspējas zīmē un, realizējot šādus projektus, mēs veicinām arī ilgtspējīgu saimniekošanu un ilgtspējīgu tautsaimniecību kopumā.

Šobrīd Latvijā situācija ar kopējo uzstādīto saules enerģijas jaudu ir diezgan bēdīga. Mēs būtiski atpaliekam no pārējām Baltijas valstīm. Līdz ar to noteikti vēl ir kur augt, un mēs neredzam to kā kaut kādu draudu, jo galu galā klientam tāpat ir nepieciešams elektroenerģijas pieslēgums, un brīžos, kad elektroenerģija netiek ražota no saules paneļiem, tā ir jānodrošina. Mēs redzam, ka mēs arī turpmāk varam būt sadarbības partneris enerģijas jautājumos un saules paneļi vienkārši ir viens no risinājumiem, kā mēs varam palīdzēt gala lietotājiem elektroenerģiju lietot gudrāk un vienlaikus arī palīdzēt veicināt konkurētspēju.

Kāpēc Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm?

Pamatā tas ir saistīts ar atbalsta mehānismu neesamību. Ja mēs skatāmies uz to pašu Igauniju, tad vēl līdz pagājušā gada beigām saules paneļu uzstādīšanai bija pieejams arī valsts atbalsts, kas bija būtisks devums kopējam projektu apjomam Igaunijā. Igaunijā dažu gadu laikā ir uzstādīti saules paneļi ar aptuveni 110-120 megavatu kopējo jaudu, kamēr Latvijā tas ir aptuveni 5-10 megavatu robežās. Līdzīgi arī Lietuvā jau vēsturiski ir bijuši atbalsta mehānismi un subsīdijas saules paneļu uzstādīšanai, kas arī ir devis diezgan lielu izrāvienu kopējās jaudas uzstādīšanai. Lietuvā pašlaik kopējā saules paneļu jauda ir aptuveni 80-90 megavati.

Vienlaikus viena lieta ir domāt par iespējamiem atbalsta mehānismiem, bet ir arī citas iespējas, kā Latvijā veicināt izaugsmi. Piemēram, tā ir izglītošana, un jautājums ir par to, vai arī valstij vajadzētu uzņemties lielāku lomu šajos jautājumos. Otra lieta ir kaut vai regulējošo prasību sakārtošana normatīvajos aktos. Šobrīd ir redzami atsevišķi uzlabojumi, bet tomēr joprojām ir diezgan daudz jāizdara, lai tāda vidēja mājsaimniecība šādu projektu savai privātmājai varētu realizēt. Katrai būvvaldei ir savas interpretācijas. Vieni saka, ka saules paneļu sistēma ir neatņemama mājas sastāvdaļa, citi saka, ka tas ir piekarināts elements. Visi šie saskaņojumi prasa laiku.

Vai ar līdzšinējiem alternatīvo enerģijas veidu ģenerācijas pieauguma tempiem mēs vispār varam sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos "zaļā kursa" mērķus? Un vai Latvija savā ziņā nav kaut kur aizgulējusies tādēļ, ka mums ir hidroelektrostacijas un līdz šim situācija ar atjaunīgās enerģijas ieguvi ir bijusi salīdzinoši labāka nekā daudzās citās valstīs?

Uz citu valstu fona Latvijā situācija ir samērā laba. Bet pēdējos gados tiešām nav redzams būtisks atjaunīgo energoresursu ģenerācijas jaudu pieaugums. Tādēļ, protams, ir bažas par to, vai esošā politika un ātrums, ar kādu mēs ejam uz priekšu, ļaus mums sasniegt nospraustos mērķus līdz 2030. gadam. Bažas šobrīd ir, un, manuprāt, mums nevajadzētu enerģētikā tik daudz fokusēties uz pagātnē pieļautajām kļūdām un to risināšanu, bet domāt par to, kā mēs sasniegsim 2030.gadā nospraustos mērķus, un konsekventi uz to virzīties. Šobrīd nav sajūtas, ka pie mums tiek darīts pietiekami un tas tiek darīts pietiekami ātri. Arī šī brīža situācijai ar energoresursu cenām būtu jābūt kā labam stimulam šos jautājumus aktualizēt un nopietni ķerties tiem klāt. Ja to nedarīsim, tad nākamajā krīzē mēs būsim tieši turpat, kur tagad, un vienkārši dzēsīsim ugunsgrēku. Tā vietā ir jāizstrādā secīgu darbību plāns, lai nākamajā reizē, kad ir straujš cenu kāpums, mēs būtu pasargāti. Vēja, saules enerģija ir veids, kā samazināt izmaksas par elektroenerģiju kopumā, vienlaikus radot arī enerģētisko neatkarību no ārējiem energoresursu piegādātājiem, kas, iespējams, kaut kādā mirklī ļaunprātīgi izmanto tirgus situāciju.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis viedokli, ka Latvijā joprojām tā īsti nesaprotam izmaiņu apmērus, ko radīs "zaļais kurss", turklāt pašlaik daudzi ir ļoti koncentrējušies uz to, kādas izmaksas tas radīs, bet īsti nedomā par to, kādas iespējas tas var pavērt jauniem produktiem, pakalpojumiem. Kā jūs uz to skatāties?

Es saprotu nepatiku no uzņēmumu puses, kuri gadu garumā ir attīstījuši un slīpējuši savus darba procesus, un tagad kāds nāk un saka, ka būs jāpārstrukturē sava saimnieciskā darbība. Tie ir resursi, tas ir laika patēriņš, kaut kādā mērā arī iešana nezināmajā un bailes par to. Bet tādā gadījumā mēs mānām paši sevi. Skaidrs, ka tas viss attīstīsies, ies uz priekšu, un jautājums ir, vai mēs gribam braukt šajā vilcienā vai skriet tam nopakaļus. Pretojoties mēs izdarīsim ļaunu tikai paši sev.

Drīzāk mums ir jādomā un jākoncentrējas uz to, kādu jaunu pievienoto vērtību mēs šeit Latvijā, mūsu uzņēmumi var radīt. Labs piemērs šajā ziņā ir "Nokia". Viņi bija attīstījuši savu tehnoloģiju, noslīpējuši procesus un bija pasaules tirgus līderis. Taču kāds cits uzņēmums strādāja pie inovācijām, un "Nokia" joprojām pastāv, bet nebūt vairs nav tirgus līderis. Zinātne, izglītība un inovācijas ir lietas, par ko jādomā valstiskā līmenī, un uzņēmumu iesaiste šeit ir svarīga, radot jaunus produktus un risinājumus. Ja mēs to nedarīsim, to darīs kāds cits, un mēs visā ķēdē būsim beigu posmā, nevis priekšā.

Skatoties uz saviem biznesa klientiem, kāda ir sajūta? Cik daudzi no uzņēmumiem pašlaik domā par to, kā mainīt savu darbību, kļūt energoefektīvākiem, cik nedara neko?

Es patiesībā esmu pozitīvi pārsteigts, redzot, cik Latvijā daudzi uzņēmumi strādā pie produktu attīstības, pie uzņēmuma attīstības, iet līdzi laikam un domā par šīm lietām kontekstā ar "zaļo kursu".

Mums ir tiešām ļoti daudz labu piemēru. Tomēr ir arī redzams, ka daudz ir atkarīgs no tā, kādā tirgū uzņēmumi strādā, un celmlauži ir tie uzņēmumi, kuri strādā starptautiskos tirgos.

Pašlaik viens no lielajiem pieteiktajiem projektiem ir Igaunijas-Latvijas jūras vēja parks. Vai "Eesti Energia" grupa domā par jauniem projektiem arī tieši Latvijas teritorijā?

Jā, mūsu māsasuzņēmumam "Enefit Green" ir lielas ambīcijas attīstīt jaunus projektus. Šogad jau ir apstiprināti vairāki investīciju plāni, kas gan ir projekti Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus "Enefit Green" aktīvi strādā arī Latvijā, notiek darbs pie dažādu projektu izvērtēšanas, un, iespējams, tiks pieņemts lēmums uzsākt vēja parku attīstību arī Latvijā.

Kādi šogad "Enefit" ir plānoti darbības rezultāti Latvijā?

Kā jau minēju, mums ir bijis diezgan sekmīgs gads, tādēļ, visdrīzāk, mēs šo gadu pabeigsim ar jauniem rekordiem gan biznesa klientu, gan mājsaimniecību segmentā piesaistīto klientu skaita un pārdoto elektroenerģijas kilovatstundu ziņā. Paralēli turpinām attīstīt jaunu enerģijas risinājumu projektus, kas pamatā ir saules enerģijas un energoefektivitātes projekti, kā arī esam uzsākuši elektrouzlādes iekārtu piedāvājumu Latvijas tirgū.

Gads vēl nav beidzies, un, lai gan to arī finansiāli ceram noslēgt uz pozitīvas nots, arī mūs šobrīd ietekmē situācija tirgū un straujais cenu kāpums. Tādēļ ar finanšu rezultātu aplēsēm vēl ir jāpagaida.

Kādi ir plāni nākamajam gadam?

Nākamajā gadā turpināsim strādāt ar mūsu biznesa klientiem, kā arī turpināsim attīstīt savu produktu klāstu mājsaimniecību klientiem, jo viens no mūsu stratēģiskajiem mērķiem ir tieši attīstīt darbību mājsaimniecību segmentā.

Padomā ir arī tādi Latvijas tirgū vēl nebijuši risinājumi kā pieprasījuma reakcijas tehnoloģija, kas dod iespēju klientam gūt peļņu no elektroenerģijas patēriņa regulācijas. Tās ir jaunas lietas, ko mēs šobrīd aktīvi testējam Igaunijā, un ļoti ceram, ka nākamajā gadā mums izdosies pirmos projektus realizēt Latvijā. Tas dod iespēju palīdzēt mūsu klientiem ne tikai pamatproduktu jautājumos, bet jau plašāk.

Kādas investīcijas plānojat?

Grupas ietvaros 175 miljonus eiro jau tuvākajos gados investēsim jaunos vēja un lielas jaudas saules enerģijas parkos Baltijā, no kā ieguvēji būs arī Latvijas elektrības lietotāji.