Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Paula Čurkste/LETA

Vai daudzu cilvēku nevēlēšanās vakcinēties neradīs Latvijai ekonomikas atpalicību?

Bizness un ekonomika
26. oktobrī 04:58 2021. gada 26. oktobrī 04:58
 
Līdz ar jauno un līdz šim negantāko Covid-19 uzliesmojumu Latvija piedzīvo nu jau kārtējo pulcēšanās ierobežojumu periodu, kuram ir jāslāpē vīrusa izplatība sabiedrībā. Tikmēr ārpus Baltijas valstīm notiek gluži pretējais - daudzās zemēs, kurās vakcinācijas aptvere ir augsta, ierobežojumi tiek mazināti un sabiedrība arvien vairāk atgriežas pie tādas dzīves, kādu to pazinām pirms pandēmijas. Tādēļ par arvien svarīgāku jautājumu kļūst tas, vai daudzu Latvijas iedzīvotāju principiālā nostāja pret vakcināciju neradīs būtisku pandēmijas blakni - mūsu valsts ekonomikas atpalicību.

Pagaidām gan tas nav vērojams un ekonomika pēc sākotnēji piedzīvotā šoka pielāgojas arī dažāda veida ierobežojumiem. Tomēr eksperti brīdina ne tikai par to, ka uz laiku tiek kavēta pilnvērtīga darbība virknē nozaru. Par nozīmīgu problēmu var kļūt arī tas, ka, kamēr citi atgriežas pie normālas dzīves, mēs turpināsim audzēt valsts parādu un valsts budžeta deficītu, lai varētu maksāt kompensācijas uzņēmumiem un to darbiniekiem, kuri nonākuši dīkstāvē.

Vakcinācijas līmeņi atšķiras

Pašlaik vakcinācijas aptvere Eiropas Savienības (ES) un Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstīs pārsniedz 68%, bet aina ir neviendabīga, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) apkopoti dati. Tādās iepriekš pandēmijas smagi skartās zemēs kā Portugāle un Spānija vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši 80 un vairāk procentu iedzīvotāju. Daudz neatpaliek arī Norvēģija, Itālija, Islande, Īrija, Dānija, Francija, Beļģija, Somija. Savukārt citur Eiropā vērojama pilnīgi pretēja aina - Bulgārijā vakcinācijas aptvere ir vien 21%, Rumānijā - 31%. 50% vakcinācijas aptveri joprojām nav sasniegusi arī Horvātija un Slovākija.

Pēc pēdējā laikā pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem valdība līdz 15.novembrim devusi laiku vakcinēties visiem valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem, kā arī uzlikusi pienākumu privātā biznesa darba devējiem prasīt vakcināciju tiem darbiniekiem, kuriem pastāv inficēšanās vai citu inficēšanas risks, Latvijā vakcinēšanās temps ir krietni audzis. Pašlaik vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši jau 57% Latvijas iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu pabeidzis 51%, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Tostarp vakcinācijas procesu ir pabeiguši 60% Latvijas iedzīvotāju, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

No Baltijas kaimiņiem gan joprojām nedaudz atpaliekam, jo Igaunijā vakcinācijas aptvere ir sasniegusi 58%, bet Lietuvā - gandrīz 64% no visiem iedzīvotājiem.

Tikmēr tieši Baltijas valstis pēdējo nedēļu laikā piedzīvo smagāko pandēmijas uzliesmojumu Eiropā, un pēdējo divu nedēļu laikā inficēto skaits stabili pārsniedz 1000 uz 100 000 iedzīvotāju. Mēģinājumi apslāpēt infekcijas uzliesmojumu un stabilizēt situāciju veselības aprūpē ir arī noveduši pie ārkārtējās situācijas izsludināšanas un tai sekojoša "lokdauna" Latvijā.

Citur ierobežojumi mazinās

Augot vakcinācijas aptverei un līdz ar to atslābstot spiedienam uz veselības aprūpes sistēmu, arvien vairāk valstu atvieglo pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus. Vienlaikus nebūt nav tā, ka dzīve ritētu bez jebkādiem nosacījumiem.

Aptuveni pusē ES valstu, lai iekļūtu publiskās iekštelpās, tostarp arī sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, lielos pasākumos vai dotos tālākos braucienos ar sabiedrisko transportu, nepieciešams uzrādīt kaut kāda veida Covid-19 sertifikātu.

Tāpat Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kurā virknei darbinieku ir izvirzīts nosacījums - vai nu vakcinācija, vai cita darba meklējumi. Itālijā no 15.oktobra aptuveni 23 miljoniem privātā un valsts sektora darbinieku obligāti nepieciešami Covid-19 sertifikāti, kas apliecina pārslimošanu, vakcinēšanos vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Arī Slovēnija septembrī sāka pieprasīt lielākajai daļai darbinieku uzrādīt Covid-19 sertifikātus. Horvātija septembra beigās nolēma pieprasīt veselības aprūpes darbiniekiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem apliecinājumu, ka viņi ir vakcinējušies vai arī pārslimojuši Covid-19. Francijā šādi sertifikāti ir obligāti veselības aprūpes nozarēs strādājošajiem. Līdzīgi noteikumi ir spēkā arī virknē citu valstu.

Tiek atviegloti arī ierobežojumi, kas ietekmē biznesa darbību. Maltā no 18.oktobra pasākumos ar sēdvietām atļauts pulcēties līdz 300 vakcinētiem cilvēkiem. Autobusiem un prāmjiem atļauts uzņemt 80% no maksimālā pasažieru skaita (līdz tam bija atļauti 65%). Portugāle 1.oktobrī atcēla gandrīz visus ierobežojumus un atvēra bārus un naktsklubus, kas bija slēgti kopš 2020.gada marta. Tirdzniecības iestādēs, restorānos, kafejnīcās un vispārējā tirdzniecībā vairs nav ierobežots maksimālais klientu skaits vai cilvēku skaits grupā. Valdība arī atcēlusi rekomendāciju strādāt no mājām. Dānija 10.septembrī atcēla visus atlikušos ierobežojumus, paziņojot, ka koronavīruss vairs nav uzskatāms par "kritisku draudu sabiedrībai". Tikmēr Īrijas valdība cerēja no 22.oktobra atcelt lielāko daļu Covid-19 ierobežojumu, taču, saslimušo skaitam atkal strauji pieaugot, valdība 19.oktobrī nolēma daudzus ierobežojumus paturēt spēkā.

Tajā pašā laikā Austrumeiropā, neskatoties uz lielo inficēto un hospitalizēto cilvēku skaitu un kāpjošo Covid-19 upuru skaitu, daudzviet joprojām netiek prasīts uzrādīt Covid-19 sertifikātu iekļūšanai sabiedriskās vietās. Vairums valdību Austrumeiropā vasarā ievērojami atviegloja ierobežojumus, kas bija noteikti cīņā pret Covid-19, un nav steigušās tos atjaunot.

Tomēr Bulgārijas valdība 7.septembrī noteica, ka kafejnīcām un restorāniem jābeidz darbs plkst.23 un pie viena galdiņa drīkst atrasties ne vairāk par sešiem cilvēkiem. Naktsklubi ir slēgti, un kinoteātri un teātri drīkst uzņemt tikai pusi no maksimālā apmeklētāju skaita. 19.oktobrī valdība nolēma, ka pasākumu apmeklēšanai iekštelpās būs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts. Rumānijā 2.oktobrī stājās spēkā jauni noteikumi, kas prasa valkāt maskas sabiedriskās vietās un ierobežo veikalu darbības laiku līdz plkst.22. Restorāni drīkst uzņemt tikai pusi no maksimālā apmeklētāju skaita, un apmeklētājiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19. Slovākija 18.oktobrī atjaunoja ierobežojumus koronavīrusa smagāk skartajos apgabalos valsts ziemeļos, kur restorāni slēgti apmeklētājiem un var pārdot ēdienus tikai līdzņemšanai, slēgti sporta klubi un publiskus pasākumus drīkst apmeklēt ne vairāk kā 100 cilvēki, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Savukārt Horvātija un Slovēnija, kurās arī krietni pieklibo vakcinācija un ir salīdzinoši augsts Covid-19 izplatības līmenis, joprojām izvairās noteikt ierobežojumus biznesam, bet no septembra daudz plašāk tiek pieprasīta dažādu sfēru darbinieku vakcinēšanās un Covid-19 sertifikāti.

Lietuvā un Igaunijā "lokdauns" kā Latvijā pagaidām nav noteikts, lai gan līdzīgas idejas ik pa laikam izskan. Kaimiņvalstis pagaidām aprobežojas ar to, ka virkni pakalpojumu var saņemt tikai tie iedzīvotāji, kuri var uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Tostarp tieši Lietuvai līdzīgus ierobežojumus veikalu apmeklēšanā nevakcinētiem iedzīvotājiem Latvija ieviesa, izsludinot ārkārtējo situāciju 11.oktobrī.

Ietekme uz ekonomiku pagaidām nav viennozīmīga

Pagaidām gan nevar teikt, ka Eiropas valstu atšķirīgās sekmes cīņā ar pandēmiju jau būtu izteikti redzamas ekonomikas rādītājos. Jaunākie dati par valstu ekonomikas izaugsmes galveno rādītāju - iekšzemes kopproduktu (IKP) - pašlaik ir pieejami par šā gada otro ceturksni, un tie ir "plusos" visās Eiropas valstīs. Tostarp Latvijā otrajā ceturksnī fiksēts IKP kāpums par 11,1% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Tomēr ir bažas par nākotni - piemēram, pašlaik Latvijai jau atkal nākas ierobežot darbu virknē nozaru, kamēr virknē citu valstu ierobežojumi jau ir teju atcelti. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš tādēļ atzīst, ka nav lielu šaubu par to, ka šajās valstīs ekonomikas atkopšanās būs straujāka nekā Latvijā.

Vienlaikus viņš norāda, ka vienlīdzības zīmi starp vakcinācijas aptveri un IKP pieaugumu vai kritumu tomēr likt nevar. "Mēs redzam, ka Covid-19 izplatās arī valstīs un reģionos ar augstiem vakcinācijas rādītājiem. Tādēļ vakcinācijas un ekonomikas atkopšanās sakarība var nebūt tik cieša, un ilgākā termiņā ietekme uz ekonomiku būs atkarīga no valdības spējas kompensēt ekonomikas zaudējumus. Tas nozīmē, ka daļa ekonomikas zaudējumu drīzāk izpaudīsies kā papildu budžeta deficīts un valsts parāda pieaugums, nevis IKP kritums. Piemēram, Latvijā pēdējā gada laikā IKP un bezdarba prognozes būtiski nav mainījušās, taču valsts parāds ir audzis būtiski straujāk, nekā gaidīts," norāda Āboliņš.

Eksperts lēš, ka lēnās vakcinācijas un tādēļ pilnībā neatcelto ierobežojumu dēļ pakalpojumu sfērā Latvijas IKP jau ir par aptuveni 3-3,5% mazāks nekā tad, ja visas nozares būtu varējušas darboties pilnvērtīgi.

"Tas, protams, kavē mūsu ekonomikas izaugsmi, taču, kopumā skatoties, izaugsme citās nozarēs, piemēram, rūpniecībā un IT, kā arī biznesa pakalpojumos turpinās. Tādēļ jau šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir atgriezusies pirms Covid-19 līmenī," saka Āboliņš.

Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā aģentūrai LETA atzina, ka papildu ierobežojumi ekonomiku var pavilkt uz leju. Tomēr nevajadzētu likt vienlīdzības zīmi starp to, kāda bija ierobežojumu ietekme uz ekonomiku pandēmijas sākumā, kad visi tika pārsteigti nesagatavoti, un kāda tā ir tagad.

"Šis nav pirmais pandēmijas vilnis - tas ir trešais, dažviet jau ceturtais vilnis, un ekonomika tam pamazām pielāgojas. Tas nudien nav bezsāpīgi, bet ekonomika ierobežojumiem pielāgojas, atrod blakus ceļus, dažādus citus risinājumus, tādēļ Covid-19 ietekme pamazām kļūst mazāka," uzsver Kazāks.

Vakcinācija palīdzēs

Šoreiz pirms jauno ierobežojumu noteikšanas Latvijā tika pieņemtas arī visai drastiskas prasības par vakcināciju. Ekspertu ieskatā, tas krietni vien palīdzēs arī ekonomikai.

"Viedokļi ir dažādi, bet mēs redzam, ka vakcinēšana palīdz mazināt vīrusa ietekmi. Tādēļ es nudien mudinātu iedzīvotājus padomāt par to arī no šāda skatu punkta. Pašlaik mēs redzam, ka gan monetārās sistēmas atbalsts, gan valdības tēriņi ir ļāvuši šo krīzi pārdzīvot diezgan sekmīgi ar diezgan nelielu bezdarba kāpumu. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka pie normālas ekonomikas darbības mēs varēsim atgriezties tad, ja mēs noņemsim saslimšanas riskus. Tā valsts, kura pirmā spēs tikt galā ar vīrusa izplatību, ekonomiski cietīs mazāk un iegūs labākas starta iespējas," norāda Kazāks.

Arī bankas "Citadele" pārstāvis Āboliņš uzsver, ka pašlaik vērojamais vakcinācijas tempa kāpums ir laba ziņa, kas, cerams, tuvina mūs šīs pandēmijas akūtās fāzes beigām, taču pozitīvo ietekmi uz ekonomiku tuvākā mēneša vai divu laikā mēs, visticamāk, neredzēsim.

Vienlaikus viņš apšauba to, ka prasības par vakcināciju varētu jūtami mainīt bezdarba rādītājus, no darba aizejot tiem, kuri nevēlas vakcinēties. "Protams, būs cilvēki, kas savā izvēlē ir kategoriski, taču, iespējams, tie ir darbinieki, kuri jau šobrīd nav apmierināti ar savu darba vietu, un šī prasība drīzāk ir iemesls meklēt citu nodarbošanos. Cits jautājums, vai tas ekonomikai būs negatīvi. Īstermiņā varētu pieaugt bezdarbs, taču reģistrētais bezdarbs Latvijā septembrī ir noslīdējis zem 6%, uzņēmumi dažādās nozarēs atkal ziņo par grūtībām atrast darbiniekus. Tādēļ vismaz kaut kādas iespējas atrast citu nodarbošanos cilvēkiem, visticamāk, būs," prognozēja Āboliņš.

Citi šobrīd lasa

"Pret mani tiek realizēts atriebības plāns!" - Andris Kivičs savas meitas nav redzējis kopš jūlija
Pasaulē nācis Borisa Džonsona un sievas Kerijas "varavīksnes bērniņš"
Rozentāle: omikrons, iespējams, ir Covid-19 pašiznīcināšanās process 3
Pievienot komentāru

"Мне больно": предполагаемая любовница впервые рассказала об отношениях с Градским

Время не щадит никого? Героини "Секса в большом городе" 20 лет назад и на вчерашней премьере