VID izmaksājis 667,59 miljons eiro otrajā Covid-19 atbalsta periodā
foto: Paula Čurkste/LETA
Valsts ieņēmumu dienesta ēka.
Bizness un ekonomika

VID izmaksājis 667,59 miljons eiro otrajā Covid-19 atbalsta periodā

Jauns.lv / LETA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem un iedzīvotājiem otrajā Covid-19 atbalsta periodā, proti, no 2020. gada decembra līdz 2021. gada augustam, ir izmaksājis atbalstu kopumā 667,59 miljonu eiro apmērā, pavēstīja VID pārstāvji.

Tostarp 142,92 miljoni eiro izmaksāti kopumā 77 122 darbiniekiem, pašnodarbinātajiem personām un patentmaksātājiem dīkstāvē, bet 23,36 miljoni eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 501,31 miljons eiro izmaksāts krīzē cietušajiem uzņēmumiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

VID norādīja, ka visvairāk atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem bija nepieciešams 2021.gada janvārī un februārī, par martu un aprīli VID saņemto iesniegumu skaits sāka pakāpeniski samazināties, savukārt par maiju un jūniju lūgtais atbalsts sasniedza aptuveni trešo daļu no iesniegumu kopskaita par gada pirmajiem diviem mēnešiem.

No visiem dīkstāves pabalstiem 24,8% izmaksāti tirdzniecības nozares darbiniekiem, 10% izmaksāti izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet 8,7% - frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu un citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniedzēju darba ņēmējiem.  

Vienlaikus nozaru, kurās strādājošajiem visvairāk izmaksātas algu subsīdijas, sadalījums ir nedaudz atšķirīgs - 30,6% no algu subsīdijām izmaksāti tirdzniecības nozares darbiniekiem, 14,1% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju un 8,8% - profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēju nodarbinātajiem.

Tāpat VID norādīja, ka krīzē visvairāk cietuši pārdevēji mazumtirdzniecības veikalos, proti, atbalsts sniegts 6259 šajā profesijā strādājošajiem, pavāri - 2932, pārdevēji/konsultanti - 2719, viesmīļi - 2002 un apkopēji, atbalstu sniedzot 1156 šajā profesijā strādājošajiem.

No pašnodarbinātajiem gandrīz pusei norādītais pamatdarbības veids ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi vai citur neklasificēti individuālie pakalpojumi. Līdzīgi no patentmaksātājiem visbiežāk - 61,3% gadījumu - atbalstu saņēmuši frizieri un skaistumkopšanas speciālisti.

Arī granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, līdzīgi kā citi atbalsta veidi, visbiežāk - 25,3% gadījumu - izmaksāti tirdzniecības uzņēmumiem. No visiem grantu saņēmējiem 11% pamatdarbības veids bija saistīts ar būvniecību, 10,9% - apstrādes rūpniecību, 10,6% - izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet 10,3% - profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem.

VID izmaksāja dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas pēc 90,4% no saņemtajiem iesniegumiem, savukārt 9,6% gadījumu atbalsts atteikts. 

Lēmums par atteikumu visbiežāk pieņemts, ja uzņēmuma ieņēmumu samazinājums nebija saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem pandēmijas dēļ, ja uzņēmumam arī pirms pandēmijas nav bijuši ienākumi, ja uzņēmuma apgrozījums pandēmijas laikā nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vai ja darbinieki neatradās dīkstāvē vai nestrādāja saīsinātu darba laiku.

Līdzīgi arī 87,2% no lūgumiem izmaksāt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tika apstiprināti, bet 12,7% gadījumu uzņēmumi saņēma atteikumu.

Biežākie atteikuma iemesli bija saistīti ar to, ka uzņēmumam iepriekšējo sešu mēnešu laikā vidēji aprēķināti nodokļi mazāk nekā 200 eiro mēnesī, uzņēmums nedarbojās kādā no Ministru kabineta noteiktajām nozarēm vai tā apgrozījums nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam. Tāpat grantu izmaksa atbilstoši Ministru kabineta lemtajam atteikta nodokļu parādu vai valdes locekļu sodāmības dēļ.