Cik būtiskas sekas Covid-19 pandēmija atstājusi darba tirgū

Kāds šobrīd ir bezdarba līmenis? Kā kopumā raksturotu bezdarba situāciju šobrīd?

Operatīvie dati 23. augustā liecina, ka reģistrētā bezdarba līmenis ir 6,7% un NVA uzskaitē ir 60 685 reģistrēti bezdarbnieki. Tas liecina, ka bezdarba līmenis joprojām turpina samazināties, un tas ir tipiski Latvijas darba tirgum, ka vasarā un rudens pirmajos mēnešos bezdarba līmenis krītas. Šis gads nav izņēmums, bezdarba līmenis lēnām, bet turpina samazināties. Tāpat pieaug reģistrēto vakanču skaits, un atkal šajā ziņā esam pārsnieguši 20 000 reģistrētu brīvu darba vietu. 23.augustā NVA datubāzē bija 21 722 aktuālās vakances.

Kopumā situācija darba tirgū ir pozitīva, nodarbinātības līmenis pieaug, taču tas nes līdzi arī faktu, ka pieaug spriedze atrast piemērotus darbiniekus. Konkurence par piemērotu darbinieku atkal pieaug.

Vai un kā situācija šobrīd atšķiras salīdzinājumā ar pagājušo vasaru?

Es teiktu, ka tā būtiski neatšķiras. Atšķiras varbūt tajā apstāklī, ka šogad ir mazāk vakanču tieši viesmīlības un ēdināšanas nozarēs, kas ir izteikti vasaras sezonās citos gados. Šogad šajās nozarēs joprojām ir negatīvas tendences, bet visādi citādi situācija neatšķiras. Arī šogad būvniecība, tāpat kā citus gadus, ir viena no vadošajām sezonas darbu meklētājām, tāpat lauksaimniecība, mežsaimniecība aktīvi meklē darbiniekus, un tur darbinieki ir vajadzīgi.

Vai varētu vairāk paraksturot bezdarba atšķirības nozarēs?

Kā jau minēju, joprojām negatīvas tendences ir ēdināšanas, pārtikas rūpniecības, tūrisma un viesmīlības nozarē, kur mēs nevaram runāt par tādu pašu situāciju kā pirms Covid-19. Samazinājums darbinieku skaita ziņā joprojām ir novērojams, taču arī šajās nozarēs lēnām, bet pieaug nodarbinātība, kā arī vakanču skaits.

Pārējās nozarēs būtisku izmaiņu nav, un topa nozare joprojām ir būvniecība, kurā nepārtraukti ir bijis ļoti liels pieprasījums pēc darbaspēka. Tāpat apstrādes rūpniecība. Ja skatāmies uz augstas kvalifikācijas vakancēm vai jomām, tad tā ir finanšu un apdrošināšanas joma, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumi. Tās ir divas jomas, kurās trūkst darbinieku.

Tādās nozarēs kā finanšu un apdrošināšanas darbības, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, veselība un sociālā aprūpe vērojama izaugsme, arī salīdzinot ar 2019.gada atbilstošu periodu, kad nekas vēl neliecināja par Covid-19 pandēmiju un tās ietekmi uz ekonomiku.

Vai no šiem datiem var secināt, ka tādām smagi skartajām nozarēm kā ēdinātājiem, viesmīlībai būs nepieciešams ilgs laiks, lai atkoptos?

Ēdināšanas nozare pilnībā apstājusies nebija, bet kritums nodarbināto skaita ziņā gan bija ievērojams. Ja šogad salīdzinājumā ar 2020.gadu lielākajā daļā darbības jomu jau redzama pozitīva tendence, tad tādās darbības jomās kā pakalpojumi, ēdināšana un pārtikas rūpniecība, tūrisms un viesnīcas vērojams kritums arī pret iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, un tas ir aptuveni par 24%. Ja runājam par reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri iepriekš bija strādājuši tūrisma un viesnīcu jomā, tad 2019.gada 1.pusgada beigās to skaits bija 1807 jeb 3,2% no visiem bezdarbniekiem, bet 2021.gada 1.pusgada beigās - jau 2665 jeb 4% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita.

Nozares atsāk darbību, bet, protams, ne tādā intensitātē, kā tas bija 2019.gadā. Protams, daudzi, kas iepriekš bija nodarbināti ēdināšanā, viesmīlībā, tūrismā ir atraduši darbu citās profesijās. Ja skatāmies uz apkalpojošo sfēru, tad mazumtirdzniecība bija tā, kas spēja daudz darbinieku absorbēt, kā arī citās nozarēs šie darbinieki varēja ļoti labi iekļauties, jo prasmes bija atbilstošas.

Šajās nozarēs kopumā bija nodarbināti daudz jauniešu, kuriem, iespējams, šī nebija pamatnodarbošanās. Piemēram, studenti, kas paralēli studijām strādāja nepilnu slodzi. Līdz ar to, ja raugāmies uz kopējo bezdarba pieaugumu Covid-19 krīzes augstākajā punktā, tas pieauga par diviem procentpunktiem, kas nav būtisks pieaugums. Situāciju spēja risināt dīkstāves pabalsti. Cilvēki, kuri strādāja nozarēs, kas uz laiku nevarēja strādāt, saņēma pabalstus un nenonāca bezdarbnieku rindās.

Beidzoties dīkstāves pabalstiem, mēs ar lielu piesardzību vērojām, kas notiks, vai šie cilvēki varēs atgriezties un atsākt darbu savā darbavietā. Tas, ko mēs redzam, ka nav piepildījies sliktākais scenārijs un masveidā cilvēki darbu nezaudē un par NVA klientiem nekļūst. Šobrīd satraucošu pazīmju nav, un es gribētu teikt, ka smagākais posms ir aiz muguras.

Situācija darba tirgū šobrīd ir kā tādā normālā vasarā?

Jā, ja tā vienkāršoti jāsaka, tad tiešām diezgan tipiski Latvijas darba tirgum. Situācija ir kā normālā vasarā.

Kāda ir situācija ar bezdarbu Rīgā un reģionos? Vai Covid-19 ir nesis kādas pārmaiņas reģionālajās atšķirībās nodarbinātības jomā?

Jāsaka, ka diemžēl bezdarba ziņā reģionālās atšķirības jau ilgu laiku ir nemainīgas. Neskatoties uz to, ka Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē Rīga un Rīgas reģions cieta visvairāk, tas joprojām ir saglabājis viszemāko bezdarba līmeni, salīdzinot ar pārējiem reģioniem. Proporcija netika izjaukta, Latgale joprojām ir līdere ar visaugstāko bezdarba līmeni, Kurzeme, Zemgale un Vidzeme ir ar ļoti līdzīgu bezdarba līmeni, kas ir ļoti tuvs valsts vidējam līmenim. Situācija nav mainījusies un saglabājas jau ilgu laiku nemainīga. Ekonomiskā aktivitāte un darbaspēka pieejamība valsts reģionos diemžēl ir atšķirīga.

Vai Covid-19 krīzes iespaidā, kad salīdzinoši daudzi pilsētnieki ir pārvākušies dzīvot ārpus galvaspilsētas, situācija nav uzlabojusies kaut nedaudz?

Tas pagaidām nav atstājis būtisku ietekmi uz darba tirgu, bet domāju, ka mazliet ilgākā laika periodā mēs varēsim vērot - ja apdzīvotības līmenis lauku reģionos pieaugs, tas varētu radīt vairāk darba vietu. Tas gan ir process, kas prasa ilgāku laiku, un kaut kādas izmaiņas varētu novērot ilgtermiņā. Tas, ka cilvēki strādā attālināti, nav ietekmējis to, vai ir radušās jaunas darba vietas, vienkārši esošajās darba vietās ir pamainījusies darba forma.

Skaidrs ir tas, ka tagad ir iespējams vieglāk ieviest plašākas attālinātā darba iespējas, un nākotnē varētu būt vieglāk piesaistīt atbilstošus darbiniekus. Arī mēs NVA to vērtējam kā iespēju, ja mums Rīgā un Pierīgā ir grūti nokomplektēt darbiniekus, grūti atrast par piedāvāto atalgojumu strādājošos, tad reģionos to izdarīt ir daudz vieglāk. Mēs arī vērtējam, cik daudz funkciju ir īstenojams attālināti un kāpēc gan lai nepiesaistītu speciālistus reģionos, kas var veikt darbu attālināti. Domāju, ka tam vēl ir "jāiedzīvojas" mūsu ikdienā, lai tas ievērojami ietekmētu bezdarbu.

Kāda ir un vai ir mainījusies situācija ar ilgstošo bezdarba līmeni?

Šī krīze, par laimi, nav radījusi ilgtermiņa sekas. Tie darba ņēmēji, kas šajā krīzē zaudēja darbu, tomēr spēja pietiekami ātri pielāgoties un pieņemt citus darba piedāvājumus, ilgstoši nepaliekot ārpus darba tirgus. 2021.gada 1.pusgada beigās vidējais bezdarba ilgums bija 226 dienas jeb nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, 43,2% reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums bija līdz sešiem mēnešiem. 2021.gada jūnija beigās NVA uzskaitē bija 21 419 ilgstošie bezdarbnieki jeb 31,8% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, bet jūlija beigās NVA uzskaitē bija 20 263 ilgstošie bezdarbnieki jeb 31,5% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. Tātad mēneša laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 1156 cilvēkiem.

Kādas šogad ir tendences ar vasaras sezonālo darbu, īpaši lauksaimniecībā?

Lai atbalstītu nozares, kurās ļoti aktuāls ir sezonas darbs, mēs jau otro gadu organizējam īpašu akciju. Aicinām visus darba devējus, kuriem tas ir aktuāli, sadarboties ar mums un saņemt atbalstu. Augustā akcijā piedalās 76 darba devēji, piedāvājot vairāk nekā 1128 vakances. Populārākās nozares ir lauksaimniecība, kurā pieteiktas vairāk nekā 600 sezonas vakances, ieguves, apstrādes rūpniecības un karjeras izstrādes darbi ar vairāk nekā 400 sezonas darba vietām, tāpat būvniecībā ir pieteikts diezgan liels sezonas vakanču skaits. Tas, protams, pietiekami neatrisina visas darba devēju vajadzības, bet tas ir atbalsta veids, ko varam piedāvāt un kā varam palīdzēt darba devējiem. Mūsu klientiem ir priekšrocība, ka, iesaistoties sezonas darbos, viņi nezaudē bezdarbnieka statusu, bezdarbnieka pabalsta izmaksa, protams, tiek pārtraukta uz to periodu, bet sezonas darbiem beidzoties, pabalsta izmaksa atkal tiek atsākta. NVA reģistrēts bezdarbnieks, strādājot sezonas darbus, saglabā bezdarbnieka statusu, ja ir nodarbināts uz noteiktu laiku, kas divreiz gada periodā nepārsniedz kopumā 120 dienas.

Vai darba devējiem joprojām ir interese par darbaspēka piesaistīšanu no trešajām valstīm, kas īpaši Covid-19 laikā ir problemātiski?

Ja runājam par trešo valstu pilsoņiem, tad, protams, jāņem vērā visi ieceļošanas ierobežojumi. Taču es arī uzsveru, ka vairāk nekā 60 000 mūsu valsts iedzīvotāju ir vērsušies pie NVA ar vajadzību gūt atbalstu darba atrašanā. Līdz ar to mums ir kopīgi jādomā, kā šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū. Ir jādomā, kas ir tie iemesli, kādēļ darba devējs starp šiem cilvēkiem neatrod vajadzīgo darba resursu. Trešo valstu pilsoņu piesaiste noteikti nav lētāka, kā nodarbināt vietējo darbaspēku, ir nosacījumi, ka jāmaksā vismaz vidējā alga valstī, kā arī ir citi izdevumi, kas saistīti ar viņu uzturēšanos te, piemēram, valsts nodeva. Tīri finanšu izmaksu ziņā tas noteikti ir dārgāk. Darba devējam piesakot vakanci, mēs jau varam secināt, kāds ir viņa mērķis. Vai mērķis ir risināt jautājumu un meklēt darbiniekus uz vietas vai tas jau ir mērķtiecīgs solis trešo valstu darbaspēka piesaistīšanai. Par vienu un to pašu profesiju mēs redzam atšķirīgas prasības - ja tas ir orientēts uz vietējo tirgu, tad alga ir krietni zemāka, un, ja tas ir orientēts uz trešo valstu darbaspēku, tad alga tiek norādīta jau ļoti specifiski - valsts vidējās algas līmenī, kas ir 1143 eiro. Sliktā pieredze ir tā, ka darba devēji ļoti formāli izpilda šīs prasības, pat nemēģinot aizpildīt vakanci ar vietējo darbaspēku, reģistrējot specifisko atalgojumu un norādot vien e-pasta adresi. Pat tad, kad mūsu klienti mēģina atsaukties šīm vakancēm, darba devēji neatbild un nav sasniedzami. Mēs šādas vakances dzēšam, ja darba devējs nesazinās ar kandidātiem un nemēģina pat izvērtēt viņu atbilstību. Protams, atalgojums ir būtisks nosacījums, un darba devējam par šādu atalgojumu ir visas iespējas atrast piemērotu cilvēku arī tepat uz vietas. Tā gan arī nav NVA kompetence vērtēt, kādēļ darba devējs mērķtiecīgi vēlas piesaistīt trešo valstu pilsoņus, jo tas noteikti nav finansiāli izdevīgi.

Vai varat vairāk raksturot situāciju bezdarba jomā līdz ar dīkstāves pabalstu izmaksas beigšanu?

Pēc VID datiem, dīkstāves pabalsta izmaksa beidzās šā gada jūnija beigās. Mēs neesam novērojuši bezdarba līmeņa pieaugumu, bet gluži pretēji - bezdarba līmenis joprojām samazinās. Jāsaka gan, ka jūlijā un augusta pirmajās nedēļās bija neliels pieaugums tieši jaunreģistrēto bezdarbnieku skaita ziņā. Tas varētu liecināt par saikni ar dīkstāves pabalstu izbeigšanos. Taču kopējo bezdarba līmeni tas negatīvi nav ietekmējis, un pieaugums nav novērots. Mēs gan arī nevaram izsekot, vai pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas šīs personas ir bijušas dīkstāves pabalsta saņēmējas.

Vai kaut kādu ietekmi varētu just vēlāk?

Šā gada prognozes neparedz būtisku bezdarba pieaugumu, un šobrīd nav indikāciju un signālu, ka tā tas varētu būt. Protams, situācija kopumā ir pietiekami nestabila, un ir liela neziņa par to, kā situācija attīstīsies rudenī, taču šī brīža prognozes ir, ka mūs negaida ievērojams bezdarba kāpums.

Kāda pašlaik kopumā ir situācija ar vakancēm? Kā situācija mainījusies gada laikā?

Kā jau minēju, vakanču skaits pieaug. Tas, kas ir atšķirīgais no pagājušā gada, no topa nozarēm, kas vienmēr ir bijušas ar lielāko vakanču skaitu, ir izkritusi ēdināšana, viesmīlība un mazumtirdzniecība, savukārt līderpozīcijas jau ilgu laiku saglabā būvniecība, ražošana, transports un loģistika. Šīs nozares jau ilgākā laika periodā stabili ir topa nozares ar lielāko reģistrēto vakanču skaitu.

Cik bezdarbnieku šobrīd konkurē par vienu vakanci?

Mums kopumā ir 20 000 vakanču, 61 900 reģistrētu bezdarbnieku, matemātiski sanāk nedaudz vairāk kā trīs bezdarbnieki uz vienu vakanci. Protams, šajā ziņā nevar tik lineāri mērīt, noteikti ir jāvērtē bezdarbnieka pieredze, kompetence un atbilstība vakancei.

Kāds šobrīd ir vidējā bezdarbnieka portrets, un vai Covid-19 krīze ir iezīmējusi kādas jaunas tendences?

Jāsaka, ka vidējais statistiskais bezdarbnieka portrets būtiski nav mainījies. 2021.gada jūlija beigās 44% NVA reģistrēto bezdarbnieku ir vīrieši, 56% - sievietes, 52,3% reģistrēto bezdarbnieku ir vecumā no 25 līdz 50 gadiem, 41,4% - vecumā virs 50 gadiem, to skaitā 17,1% - pirmspensijas vecumā. Jauniešu bezdarbnieku īpatsvars ir 6,2%, 42,5% reģistrēto bezdarbnieku ir vispārējā vidējā izglītība vai pamatizglītība, 34,4% - profesionālā izglītība, 20,9% - augstākā izglītība. Gada laikā samazinājies jauniešu bezdarbnieku skaits, taču palielinājies ilgstošo bezdarbnieku un bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā. Nedaudz pieauga bezdarbnieku ar pabeigto un nepabeigto pamatizglītību īpatsvars. Salīdzinot 2020.gada marta sākumu ar datiem pirms Covid-19 pandēmijas, reģistrēto bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars šobrīd ir lielāks - 2020.gada februāra beigās tas bija 20,6%, bet šī gada jūlija beigās - 20,9%. Bet ja salīdzinām datus gada griezumā, tad redzam, ka no 2020.gada jūlija beigām līdz 2021.gada jūlija beigām bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars ir samazinājies - no 22,8% pagājušā gada jūlijā līdz 20,9% šobrīd.

Vai joprojām saņemat kolektīvos atlaišanas pieteikumus? Kā to skaits ir mainījies, salīdzinot ar pirmo vilni pagājušā gada pavasarī un otro vilni rudenī?

Pozitīvi ir tas, ka situācija ir stabilizējusies un vairs nav tik daudzskaitlīga kolektīvās atlaišanas pieteikumu saņemšana. Pagājušajā gadā mēs tiešām saņēmām lielu skaitu pieteikumu. Kopumā šogad esam saņēmuši nelielu skaitu - 15 pieteikumus ar kopumā 700 darbiniekiem. Lielākais no tiem ir 100 darbinieku atlaišana. Nozares ir dažādas: ir informācijas komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumi, transports, lauksaimniecība, ēdināšana, izmitināšana, apstrādes rūpniecība. Šajā jomā nevar runāt par to, ka iezīmētos kāda konkrēta nozare. 2021.gadā saņemti divi paziņojumi saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Vai prognozējat, ka obligātajai vakcinācijai mediķiem, pedagogiem, sociālo centru darbiniekiem varētu būt ietekme uz bezdarbu?

Nē, mēs šobrīd neprognozējam, ka tas varētu būtiski ietekmēt reģistrēto bezdarbu. Mums šobrīd tādu pazīmju nav, arī neviens uzteikums nav saņemts, kas būtu tā dēļ, ka kādam ir obligāti jāvakcinējas vai kāds darba devējs kādu plānotu atbrīvot, jo viņš nav vakcinējies. Šobrīd mums nav oficiālas informācijas, kas mums liktu domāt, ka sagaidāms liels pieplūdums tieši vakcinācijas fakta esamības vai neesamības dēļ.

Kādas ir prognozes bezdarba ziņā kopumā par šo gadu? Vai redzat kādus riskus, kas varētu šīs prognozes ietekmēt?

Prognozes ir, ka bezdarba līmenis līdz šā gada beigām nepārsniegs 7,4%. Kas to var ietekmēt? Protams, krasa situācijas pasliktināšanās Covid-19 izplatības ziņā, piespiedu ierobežojumu ieviešana, kas atkal varētu apturēt kādu nozaru darbību. Tie būtu aspekti, kas varētu mainīt prognozes. Ja sagaidām, ka situācija būs stabila, tad bezdarbs līdz gada beigām nepārsniegs 7,4%.

Covid-19 ietekme ir jūtama, taču tā nav bijusi satraucoši liela valsts mērogā kopumā. Protams, katrā individuālā situācijā tas ir bijis nozīmīgi un būtiski gan personiskā, gan uzņēmumu līmenī, taču valstiskā līmenī ietekme nav bijusi liela un nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus. Pašā kritiskākajā Covid-19 pandēmijas laikā bezdarbs pieauga par diviem procentpunktiem no 6,4% līdz 8,4%. Jau no aprīļa bezdarba līmenis samazinās, samazinājums nav bijis ļoti straujš, bet tas ir stabils. Ar katru dienu vairāk cilvēku atgriežas darba tirgū nekā no tā izkrīt. Jāsaka, ka darba tirgū tendences šobrīd viennozīmīgi ir pozitīvas.

Nevar salīdzināt ar 2008., 2009.gada krīzi.

Nesalīdzināmi labākas. Mēs nevaram šīs krīzes no nodarbinātības skatupunkta salīdzināt. Tad bezdarba līmeņa kāpums bija ārkārtīgi straujš, sasniedzot 17%. Īsā laikā ļoti daudz cilvēku zaudēja darbu, un mēs pārsniedzām 100 000 reģistrētu bezdarbnieku. Tā situācija nav salīdzināma.

Kā Covid-19 mainījis pašas NVA darbu?

Covid-19 noteikti mums kā iestādi ir ietekmējis, un jāsaka, ka ir bijuši arī daudz pozitīvu ieguvumu. Covid-19 lika mums ātri pielāgot savu darbu, klientu apkalpošanu attālināti, daudz aktīvāk sākām izmantot dažādus digitālos risinājumus, un tas paātrināja daudzus procesus, ko pirms tam ilgi nevarējām noslēgt un modernizēt. Mēs paši iemācījāmies daudzas funkcijas un procesus optimizēt, un arī turpmāk mēs vērtēsim ieviesto jauninājumu izmantošanu, kā, piemēram, bezdarbnieka statusa iegūšanu tikai attālinātā formātā, attālinātās konsultācijas utt. Tāpat spējam piedāvāt attālinātās apmācību programmas mūsu klientiem. Būtiski paplašinot mūsu klientiem mācību iespējas, esam uzsākuši daudzas vērtīgas sadarbības ar "Google", "Microsoft", ar vietējiem uzņēmumiem. Esam īstenojuši projektus ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociāciju, apmācot cilvēkus IT nozarei. Jauninājumu šajā īsajā periodā ir daudz. Covid-19 ir paātrinājis daudzus procesus.