Globālais pusvadītāju deficīts drīzumā vēl nebeigsies

Kas ir pusvadītāji?

Integrēti sarežģītās mikroelektroniskās shēmās pusvadītāji nodrošina tādas funkcijas kā augstas veiktspējas datošana, vadību kontrole, datu apstrāde, uzglabāšana, ievades un izvades pārvaldība, bezvadu savienojamība, uzlabota efektivitāte un jaudas pārvalde, turklāt tas viss tiek nodrošināts par samērīgām izmaksām. Straujas inovācijas nodrošinājušas pusvadītāju nozarei iespējas radīt progresīvākus produktus ar zemākām izmaksām. Šīs niecīgās integrētās mikroshēmas, kas spēj miljardiem elektronisku komponenšu ievietot vien dažos kvadrātmilimetros, ir svarīgas plašam mūsdienu elektronisko iekārtu lokam, tostarp sadzīves tehnikai, viedtelefoniem, bankomātiem, medicīnas iekārtām un automašīnām. Patiesībā mūsdienās viena viedtelefona datošanas jauda ir lielāka nekā datoriem, ko ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) izmantoja, lai 1969.gadā nosēdinātu cilvēku uz Mēness. Turklāt gandrīz visas jaunās tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, mākoņdatošana, 5G bezvadu tīkli, bezpilota lidaparāti un valkājamierīces, darbina šie niecīgie, taču ārkārtīgi izsmalcinātie pusvadītāji.

2019.gada februārī, gadu pirms pasauli skāra koronavīrusa pandēmija, Pusvadītāju ražošanas asociācija paziņoja, ka 2018.gadā vien pasaulē tika pārdots vairāk nekā triljons mikroshēmu, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Savukārt nesen laikraksts "Wall Street Journal" vēstīja, ka pusvadītāji atzīti par pasaulē ceturto pārdotāko produktu aiz naftas, pārstrādātiem naftas produktiem un automobiļiem. Tirgus izpētes kompānija "International Data Corp." prognozē, ka globālais pusvadītāju tirgus šogad pieaugs par 12,5% un sasniegs 522 miljardus ASV dolāru.

Kāpēc pasaulē radies pusvadītāju deficīts?

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes sākšanās 2020.gada sākumā veicināja ievērojamu pieprasījuma kāpumu pēc elektronikas precēm, jo cilvēkiem nācās iegādāties papildu monitorus vai datorus, lai strādātu no mājām, kā arī pieauga televizoru un videospēļu konsoļu tirdzniecība, cilvēkiem cenšoties cīnīties ar garlaicību piespiedu mājsēdes laikā. Tāpat koronavīrusa ierobežošanai paredzēto pasākumu dēļ vairākās pasaules valstīs uz laiku tika slēgtas pusvadītāju ražotnes, tādējādi vēl vairāk negatīvi ietekmējot to piegādes. Rūpnīcām atjaunojot darbību, elektronikas preču ražotāji turpināja veikt pasūtījumus, radot aizvien lielāku neizpildīto pasūtījumu apjomu.

Taču pandēmija nav vienīgais faktors. Viesuļvētras dēļ februārī uz laiku tika apturēta ražošana vairākās rūpnīcās Teksasā, bet martā Japānas mikroshēmu ražotāju "Renesas" skāra vērienīgs rūpnīcas ugunsgrēks. Tāpat šo situāciju saasināja ASV un Ķīnas saspīlētās attiecības. Pērn augustā ASV aizliedza ārvalstu uzņēmumiem, kuru mikroshēmas izmanto amerikāņu tehnoloģijas, pārdot produktus Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājam "Huawei". Pirms šo sankciju stāšanās spēkā "Huawei" sāka veidot pusvadītāju uzkrājumus, kā arī šim piemēram sekoja vairāki citi uzņēmumi, vēl vairāk negatīvi ietekmējot mikroshēmu piegādes.

Kuras nozares skāris pusvadītāju deficīts?

Līdz šim visredzamākais šīs situācijas upuris bijis autoražošanas sektors, lielam skaitam autobūves uzņēmumu pēdējos mēnešos liekot samazināt ražošanas apjomu. Autobūves uzņēmumiem pandēmijas sākumā samazinot ražošanu, to mikroshēmu piegādātāji pievērsās klientiem citās nozarēs, jo sevišķi elektronikas preču ražotājiem, kas pandēmijas dēļ saskārās ar milzīgu pieprasījumu. Tādējādi autoražotāji saskārušies ar grūtībām iegūt pusvadītājus tagad, kad tirdzniecības apjoms atkal uzņem apgriezienus.

Pusvadītāji tiek izmantoti jaunajos transportlīdzekļos, tostarp informācijas un izklaides sistēmās, stūres pastiprinātājos, bremzēs un citās transportlīdzekļu sistēmās.

Lai arī autoražotāji un analītiķi sākotnēji bija pārliecināti, ka šī negatīvā ietekme būs īsa un ierobežota, tagad prognozes liecina, ka pusvadītāju deficīts varētu ilgt visu atlikušo gadu un tā radītā ietekme tikai saasināsies. Lielbritānijas autobūves kompānija "Jaguar Land Rover" brīdinājusi, ka pusvadītāju deficīts varētu uz pusi samazināt tās ražošanas apjomu trešajā ceturksnī. Vācijas "Volkswagen" grupa arī norāda, ka šī deficīta negatīvā ietekme izteiktāka varētu būt trešajā ceturksnī, un autoražotājs samazinājis ražošanas apjoma prognozi šim gadam par aptuveni 450 000 automobiļu. Tikmēr Japānas "Nissan" mikroshēmu deficīta dēļ bijis spiests atlikt jaunā pilnībā elektriskā automobiļa "Ariya" laišanu tirgū.

Arī analītiķi brīdina, ka šī situācija autoražotājiem var tikai vēl saasināties. Vācijas Automobiļu izpētes centra vadītājs Ferdinands Dudenhefers prognozē, ka problēma ar pusvadītāju deficītu līdz 2021.gada beigām netiks pārvarēta un tā varētu turpināties līdz pat 2023.gadam. Viņš lēš, ka deficīta dēļ automobiļu ražošana pasaulē šogad varētu nokristies par 5,2 miljoniem vienību. Tikmēr Vācijas ekonomiskās izpētes institūts "Ifo" vēsta, ka Vācijas autoražošanas nozari un tās piegādātājus apdraud krasākais pusvadītāju deficīts pēdējos 30 gados. Nesen veiktas aptaujas dati liecina, ka šis deficīts skāris 83% Vācijas uzņēmumu. Vienlaikus pieaug arī lietotu automobiļu cenas, jo patērētāji no jauno automašīnu tirgus aizvien vairāk pievēršas šim segmentam.

Pusvadītāju trūkums radījis arī neziņu par automobiļu piegādēm Latvijā. Auto Asociācijas vadītājs Andris Kulbergs saka, ka neziņa par jaunu auto ražošanas tempiem un piegādēm, kas ieilgusi jau kopš pavasara, turpinās. Turklāt šobrīd neviens cilvēks pasaulē nevarētu nosaukt konkrētu datumu, kad neziņa beigsies un pusvadītāju ražotāji spēs piegādāt auto ražotājiem tik ļoti nepieciešamās mikroshēmas. Tikmēr auto tirgotāji, tostarp arī Latvijā, jaunu auto pircējus nevar iepriecināt ar ziņām par auto piegāžu termiņiem, kas, protams, negatīvi atsaucas uz pirkumu lēmumiem. Kulbergs jaunu auto pircējiem šobrīd var tikai ieteikt būt racionāliem, komunicēt ar izvēlētā auto tirgotāju un saglabāt pacietību.

Taču autoražotāji vien veido aptuveni 5% no pusvadītāju pieprasījuma, un visa nozare kopumā pusvadītāju iegādēm tērē 40-45 miljardus ASV dolāru gadā, salīdzinot ar ASV informācijas tehnoloģiju gigantu "Apple", kas gadā tērē aptuveni 60 miljardus dolāru un ir lielākais mikroshēmu pircējs. Pērn uzņēmums šī deficīta dēļ uz diviem mēnešiem bija spiests aizkavēt viedtelefona "iPhone 12" laišanu tirgū. Arī Dienvidkorejas "Samsung", kas ir pasaulē otrs lielākais mikroshēmu pircējs un otrs lielākais to ražotājs, martā paziņoja, ka pusvadītāju deficīta dēļ uzņēmumam var nākties atlikt viedtelefonu laišanu tirgū.

Vai elektronikas ierīces un automašīnas kļūs dārgākas?

Analītiķi uzskata, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša. Finanšu grupas "Mirabaud" mediju un tehnoloģiju analītiķis Nīls Kemplings saka, ka pusvadītāju izmaksas pieaugs, kas nozīmē, ka patērētāji var necerēt, ka "iPhone 13" būs lētāks par "iPhone 12". Viņš uzskata, ka cenu kāpums skars arī automobiļus, personālos datorus, televizorus, veļas automātus un pat tosterus. Kemplings ir arī pārliecināts, ka mikroshēmu deficīts var arī novest pie tādu produktu kā veļas mašīnas un tosteri pieejamības trūkuma.

Kad pusvadītāju deficīts beigsies?

Valstis visā pasaulē steidz palielināt savas mikroshēmu ražošanas iespējas. Dienvidkoreja maijā paziņoja par 451 miljarda dolāru investīcijām, lai kļūtu par pusvadītāju ražošanas milzi, bet ASV Senāts jūlijā nobalsoja par 52 miljardu dolāru subsīdiju atvēlēšanu mikroshēmu ražotnēm. Tikmēr Eiropas Savienība līdz 2030.gadam plāno dubultot savu mikroshēmu ražošanas jaudu līdz 20% no globālā tirgus. Taču rūpnīcas nav iespējams atvērt nakts laikā, jo sevišķi tās, kas ražo pusvadītājus.

Vairums ekspertu uzskata, ka pusvadītāju deficīts ilgs vismaz līdz nākamā gada vasarai. Labās ziņas gan ir tādas, ka vairāki lielie uzņēmumi, tostarp Taivānas TSMC, "Intel Corp." un "GlobalFoundries", investē miljardiem dolāru ražošanas iekārtu uzlabošanai un jaunu ražošanas līniju izveidei, lai apmierinātu pusvadītāju pieprasījuma straujo kāpumu.