Novadu reforma mazo veikalu un uzņēmumu īpašniekiem sagādā liekus tēriņus

Aitaudzētājs no Mazsalacas puses Valters Mitāns „Twitter” ierakstījis par neplānotajiem izdevumiem:

„Novadu reformas „mazie ieguvumi”: par kases aparāta reģistrācijas adreses maiņu jāmaksā 10 eiro. Bet es taču atrodos turpat, kur līdz šim! Jā, bet adresē mainās novads”.

Kāds veikalnieks no nu jau likvidētā Ķeguma novada, kurš publiski nevēlējas nosaukt savu vārdu, Jauns.lv teica: „Man ir maziņš veikaliņš, un līdz šim pat nebiju aizdomājies, ka novadu reformas dēļ kaut kas jāmaina kases aparātā. Protams, ka tas man sagādās neērtības: aparāts būs jāved uz servisa firmu, līdz ar to arī veikalu uz dienu var nākties slēgt. Var jau izsaukt meistaru pie sevis, bet tad būs vēl lielāki izdevumi”.

Kā sniegs uz galvas!

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādījis: „Kad administratīvi teritoriālās reformas likums virzījās gan valdībā, gan parlamentā, mēs teicām, ka mums viena no ļoti svarīgām pozīcijām ir tieši par to, lai nerastos uzņēmējiem kādas papildu izmaksas. Jāsaka, ka gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Saeimas komisija solīja, ka nekādu papildu izmaksu pilnīgi noteikti nebūs”.

Tagad nu izrādījies pretējais, un LTRK par uzņēmējiem uzlikto slogu par vajadzību nomainīt kases aparātu adreses iepriekš nebija zinājusi. Tā kā var teikt, ka šis ir bijis kā sniegs uz galvas vasaras vidū.

Te gan jāteic, ka ne jau gluži visiem uzņēmējiem nāksies maksāt par „čekas galviņas” maiņu. Samaksa atkarīga gan no kases aparāta modeļa, gan no veikala vai uzņēmuma līguma nosacījumiem ar kases aparātu servisa firmu. Piemēram, no „zelta klientiem” dažas firmas naudu neņem (gada maksa par viena kases aparāta „aprūpi” var būt gan 40, gan vairāk kā 100 eiro).

Pretimnākšana zelta klientiem

„Kurzemnieka gaļsaimnieka” valdes priekšsēdētāja Kitija Rosvalde-Bērziņa Jauns.lv teica: „Mēs servisa firmai esam uzticami un seni klienti, un tāpēc tā par rekvizītu nomaiņu mūsu veikalu kases aparātos samaksu neprasīja. Arī visu rekvizīti nomaiņu veicām attālināti, kases aparāti nekur nebija jāved”.

Veikalu tīklam „top!” „čeku galviņas” maiņa neprasīja liekas izmaksas, tomēr lieku darbu tas gan prasīja. Veikalu tīkla mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte Jauns.lv teica: „Veikalu tīklā “top!” šobrīd ir 201 veikals, un 96 no tiem tagad mainījusies adrese jeb novads, kurā tie atrodas. Visas izmaiņas veicām mūsu sistēmās, kas nozīmē, ka tās veicām arī mūsu kases sistēmās. Finansiāls slogs lielākoties tas nav, lai gan dažiem no “top!” tīkla partneriem bija jāpiesaista ārpakalpojums, lai veiktu izmaiņas. Savukārt lielākajiem veikalu tīkla “top!” partneriem tas ir bijis laikietilpīgs process, šim uzdevumam tika novirzīti atsevišķi cilvēkresursi. Šobrīd neviena kontrolējošā iestāde vēl šo nav pārbaudījusi, taču lielākoties izmaiņas veikalos jau ir noslēgtas”.

Nesteidz mainīt adreses

Kases aparātu servisa firmas „NRdata POS” vadītājs Nils Matisons Jauns.lv teica: „Neviena firma, cik zinu, kases aparāta rekvizītus par velti nemaina. Mūsu firmā par šo pakalpojumu jāmaksā 15-20 eiro. Līguma maksā neiekļauj rekvizītu maiņu. Likums nosaka, ka „čeka galviņa” ir jāmaina, bet pagaidām nejūtu, ka uzņēmēji ļoti steigtos to veikt, lai gan par to tagad visiem atgādinām”.

Jāteic, ka iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) solīja, ka administratīvi teritoriālā reforma (ATR) izraisītā adrešu maiņa neradīs papildus izdevumus ne iedzīvotājiem, ne uzņēmējiem. Jauns.lv ministrijai jautāja, kā nu tas nākas, ka tagad radušie lieki izdevumi. VARAM sabiedrisko attiecību nodaļa atbildēja: „ATR biežāk uzdoto jautājumu sadaļā ministrija sniedz skaidrojumu par publiskajiem adrešu reģistriem (kur izmaiņas notiek automātiski), proti, skaidrojot administratīvā sloga nepalielināšanu attiecībās ar valsti. Attiecībā par uz minēto piemēru, ministrija norāda, ka izmaksas noteikšana par adreses maiņu kases aparātā ir darbība privāto tiesību sfērā, un to nosaka pats kases aparāta sistēmas nodrošinātājs”.

VID: vēl ir laiks

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Jauns.lv skaidroja: „(VID) vienotajā datubāzē (reģistrā), kā arī VID Publiskojamo datu bāzē elektroniskās ierīces un iekārtas uzstādīšanas adrese mainās automātiski. Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu var rasties nepieciešamība mainīt rekvizītus elektroniskās ierīces, kases aparātā, precizējot uzņēmuma adresi un elektroniskās ierīces un iekārtas uzstādīšanas vietas adresi.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 141.13 punktā noteiktajam elektroniskās ierīces un iekārtas lietotāji, kuriem ATR ietvaros mainās adrese, elektroniskajām ierīcēm un iekārtām rekvizītu maiņa jāveic līdz šī gada 31. decembrim. Līdz ar to uzņēmējiem ir dota iespēja rekvizītu nomaiņu veikt līdz gada beigām, piemēram, ierīces vai iekārtas kārtējās apkopes laikā.

Protams, ja likumdošanas normās ir noteikts kāds pienākums, tad par tā nepildīšanu ir paredzēta atbildība, šajā gadījumā - administratīvā atbildība. Līdz ar to, formāli VID ir tiesīgs uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu par lietotāju pienākumu nepildīšanu. Taču līdz gada beigām ir pietiekami daudz laika, lai veiktu rekvizītu maiņu, tāpēc, pirmkārt, aicinām pārliecināties, vai kases aprāta rekvizīti ir pareizi un, ja nepieciešams, tad sazināties ar savu apkalpojošo dienestu un veikt izmaiņas”.

Jāatgādina, ka par elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu ir paredzēts vai nu brīdinājums vai naudas sods no 140 līdz 700 eiro. VID gan sakās, ka naudas sodu vismaz sākumstadijā izvairīsies piemērot, aprobežojoties vienīgi ar brīdinājumu. Protams, gadījumos, ja noteikumu neievērotājs būs uzticams nodokļu maksātājs.