Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Shutterstock

Varēs atbrīvoties no nesamaksājamiem parādiem 12

Bizness un ekonomika
28. jūlijā 05:11 2021. gada 28. jūlijā 05:11
 
Kārlis
Seržants
| "Likums un Taisnība"
Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, parādniekiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēs nosegt patērētāju kredīta saistības, būs iespēja tās dzēst – to paredz Saeimas pieņemtais likums Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām.

Pret šā likuma pieņemšanu visai kategoriski iebilda Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija un pat lūdza Valsts prezidentu šo likumu neizsludināt, taču nesekmīgi, un 28. jūnijā likums izsludināts.

Cik parādnieku ir Latvijā

Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā ir apskatāms valsts iedzīvotāju parādu skaits un kopējā summa, un šie skaitļi ir patiešām iespaidīgi. Kopējais dažādu spēkā esošo parādsaistību skaits šobrīd ir 1,18 miljoni, kopsummai sasniedzot 20,18 miljardus eiro, parādnieku kopējais skaits ir ap 720 000 cilvēku.

Tas gan nenozīmē, ka visi viņi ir nemaksātāji, jo 870 000 gadījumu par kopējo summu 17,6 miljardu eiro apmērā parādu kārtošanā kavējumu nav. Jāatzīmē arī, ka tikai šā gada pirmajos trijos mēnešos valsts iedzīvotāju kopējais parādsaistību apjoms ir pieaudzis vēl par gandrīz vienu miljardu eiro.

Ko paredz jaunais likums

Saeima informē: “Jaunā regulējuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kuras radušās no patērētāja kreditēšanas un kurām iestājies izpildes pienākums. Plānots, ka tādējādi tiks veicināta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē.”

Līdz šim personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības,
vienīgā likumīgā iespēja bija fiziskās personas maksātnespējas process. Lai to pasludinātu, parādsaistībām bija jābūt vismaz 5000 eiro lielām, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, jāsedz valsts nodeva un jānomaksā fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts.

Valstī ir ievērojams skaits parādnieku, kam nav
pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt saistības, likumprojekta anotācijā atzīmējuši tā autori Tieslietu ministrijā.

Likums izstrādāts finansiālās grūtībās esošajiem, kuri vēlas,
bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma
izrietošās parādsaistības.

Noteikts parādu slieksnis un griesti

Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais
apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu (pašlaik 500 eiro), bet nepārsniedz 5000 eiro. Likumā ietvertais atbalsts paredzēts fiziskām personām, kuras pēdējos 12 mēnešus ir bijušas Latvijas Republikas nodokļu maksātāji vai tām pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā un tās saņem sociālos maksājumus no valsts vai
pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus ir jābūt bijušam trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statusam.

Tomēr nebūs tā, ka uz šāda parāda dzēšanu varēs pretendēt jebkurš, jo noteikti arī stingri kritēriji, kādiem pretendentam ir jāatbilst. Kaut arī teorētiski viens no šā likuma galvenajiem mērķiem būtu veicināt to cilvēku atgriešanos Latvijā, kuri izbrauca strādāt uz ārzemēm tieši šādu parādu apgrūtinātas atmaksas dēļ, vairāki likuma panti šo procesu neveicinās.

Lai pretendētu uz parāda dzēšanu, vidējie ienākumi mēnesī (neskaitot tās summas, uz kurām atbilstoši Civilprocesa
likumam nevar vērst piedziņu) pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkstēs pārsniegt minimālās mēnešalgas apmēru.

Ne visiem būs iespējams

Tāpat jaunais regulējums neattieksies uz tiem parādniekiem, kuriem ir nodrošinātie kreditori (kreditori, kuru prasījumu tiesības pret parādnieku nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka vai trešās personas mantu), kā arī tādām fiziskām personām, kurām ir manta ārpus Latvijas.

Tieši šos divus punktus emigrācijā dzīvojošajiem būs visai neiespējami izpildīt. Tiesa gan, atgriežoties un vismaz gadu pavadot Latvijā, šos noteikumus izpildīt ir iespējams.
Tāpat fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām nebūs
piemērojama tiem, kuriem ir sociālās apdrošināšanas maksājumu saistības pret nodarbinātajiem.

Likumā ietverts noteikums, ka katra fiziskā persona paredzēto mehānismu ir tiesīga izmantot tikai vienu reizi. Gadījumā ja persona nepildīs tai noteiktos pienākumus un
ierobežojumus vai arī pieteikumā būs sniegtas nepatiesas ziņas, kas novedušas pie nepamatotas atbrīvošanas no
parādiem, tiks atjaunotas visas parādsaistības, kas bija
spēkā dienā, kad iesniegts pieteikums.

Jāvēršas pie notāra

Personai, kura vēlēsies atbrīvoties no parādsaistībām, ir jābūt arī gatavai uz sadarbību un pat dzīvesveida mainīšanu. Pieteikums jāiesniedz zvērinātam notāram un tā izskatīšanas laikā jāapgūst finanšu pratības kursi, kurus nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra.

Jābūt arī gatavam regulāri sniegt notāram prasīto informāciju, kā arī jāatturas no darbībām, kas varētu pasliktināt finansiālo situāciju. Proti, procesa laikā būtu jāaizmirst par jaunu kredītu ņemšanu vai, piemēram, azartspēļu zāļu apmeklēšanu.

Likumā paredzēts, ka pieteikums būs jāiesniedz zvērinātam
notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur
ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, –
parādnieka dzīvesvietā. Lai likums darbotos, Saeima pieņēma arī pavadošos grozījumus Civilprocesa, Maksātnespējas un Notariāta likumos.

Parādu piedzinēju iebildes neņem vērā

Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija uzskata, ka jaunais likums ne tikai nerisina nevienu no deklarētajiem mērķiem, bet ir pretrunā ar Satversmi un pat radīs starptautisku uzņēmumu investīciju apdraudējumu.

Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis Likumam un Taisnībai norāda, ka deklarētais likuma uzdevums ir rast finansiālo problēmu risinājumu fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām, dodot iespēju atgriezt grūtībās nonākušos atpakaļ aktīvā ekonomikas apritē, mazināt ēnu ekonomiku un aplokšņu algas, līdz ar to radot pozitīvu ietekmi uz visu Latvijas ekonomkui kopumā.

Lai panāktu trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas atgriešanos ekonomiskajā vidē, nepietiekot tikai ar atbrīvošanu no parādsaistībām. Pēc Lukaševska domām, likumā vajadzētu noteikt tikai dažus izņēmumus saistībām, no kurām persona nevar tikt atbrīvota. Piemēram, Uzturlīdzekļu garantijas fonda parādus nevajadzētu atlaist.

Likumā ignorēta Latvijā un Eiropas Savienībā ierastā prakse, ka kreditori parādus pārdod (cedē) licencētiem ārpustiesas parādu atgūšanas uzņēmumiem. Pēdējos trīs gados vien parādu portfeļus Latvijā pārdevušas ne tikai lielās bankas, nebanku kreditētāji un lielie telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēji, bet arī Latvijas valsts kapitālsabiedrības, saņemot par to tūlītēju samaksu no ārpustiesas parādu atgūšanas uzņēmumiem.

Šos parādu portfeļus ir nopirkuši starptautiski uzņēmumi, tādējādi pēdējo trīs gadu laikā investējot Latvijā vairāk nekā 100 miljonus eiro. Pēc likuma pieņemšanas pastāvot risks, ka daļu no šiem ieguldījumiem investori, visticamāk, pazaudēs. Lukaševskis atklāj, ka Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas biedri ļoti nopietni apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, lai likumu apstrīdētu.

Kā un cik efektīvi likums darbosies, rādīs laiks, taču iespēja, ka jaunie kritēriji var veicināt to cilvēku skaitu, kuri parāda administrēšanas procesa uzsākšanai izvēlēsies uz papīra saņemt minimālo algu, ir visai reāla.

Citi šobrīd lasa

Bijušais Rīgas mērs Bojārs noliek Ādažu domes deputāta mandātu, lai rūpētos par ģimenes meitenēm 8
Daļa skolotāju darba apjoma un psiholoģiskās spriedzes dēļ aiziet no darba 5
Pēc māsas nāves no vakcīnu atbalstītāja kļuva par skeptiķi
Skatīt visus komentārus

Похудевший и сделавший пластику юморист "Кривого зеркала" показал новую возлюбленную

"Бедный Ваня": подписчики Ваенги возмущены издевательствами певицы над сыном