"Vienotības" līdere: "Kāpēc jāpilda solījums par 400 eiro minimālo algu no nākamā gada?"

Pēdējā laikā dzird arvien vairāk pārmetumu, ka Latvijas ekonomika nav gatava šādam palielinājumam un ar minimālās algas palielināšanu nepieciešams nogaidīt vai palielināt to ievērojami mazākā apjomā, nekā tas iepriekš bija solīts. Pretēji minētajiem pārmetumiem “Vienotības” piedāvājums ir rūpīgi izsvērts, ņemot vērā daudzus apsvērumus, un šeit uzskaitīšu tikai dažus no tiem.

Vispirms – “Vienotība” uzskata, ka Latvija nākotnē spēs sasniegt labklājību un augstu attīstības līmeni tikai tad, ja mēs ražosim preces ar augstu pievienoto vērtību, ko radīs gudri un radoši cilvēki. Mēs nekad nekļūsim turīgi, ja Latviju pozicionēsim kā lētā darbaspēka zemi. Minimālās algas pakāpeniska palielināšana ir skaidrs signāls Latvijas uzņēmējiem, ka nepieciešams domāt par darbības efektivizēšanu. Tieši tāpēc minimālās algas palielināšanas programma tika izziņota jau 2014.gadā, un tā pakāpeniski tiks ieviesta līdz 2018.gadam.

Uzņēmēji var laicīgi plānot, vai biznesa sekmīgas darbības nodrošināšanai nepieciešams pieņemt vairāk jaunu darbinieku, ieguldīt līdzekļus esošo darbinieku apmācībā un kvalifikācijas celšanā, vai nepieciešams daļu no mazapmaksātiem darbiniekiem aizstāt ar efektīvākām un konkurētspējīgākām tehnoloģijām. Kā rāda Ekonomikas ministrijas dati*, šis process nekavē bezdarba līmeņa samazināšanos, un līdz 2020.gadam tiek plānota bezdarba samazināšanās līdz 6,1%. Tas nozīmē, ka, ja arī būs cilvēki, kuri zaudēs darbu mazapmaksātās nozarēs, būs citi uzņēmumi, kuri būs gatavi pieņemt un apmācīt šos darbiniekus, turklāt par lielāku atalgojumu. Jau pašlaik ir uzņēmumi, kuri sev iekšēji ir noteikuši ievērojami lielāku minimālās algas līmeni, turklāt nākamajā gadā plāno to palielināt.

Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kuras iekšienē pastāv brīvais darbaspēka tirgus, un cilvēki ir tās lielākais resurss. Daudzi eksperti ir norādījuši, ka Latvijas ilgtermiņa attīstības lielākais šķērslis ir kvalificētu speciālistu trūkums un darbaspēka trūkums kopumā**.  Protams, tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzimuši Latvijā, šeit auguši un skolojušies, Latvija vienmēr būs mazliet pievilcīgāka vieta, kur veidot savu ģimeni un attīstīt profesionālo karjeru, tomēr, ja ienākumi atšķirsies vairāk nekā divas vai pat trīs un četras reizes, ikviens nopietni apdomās pārcelšanos uz ārzemēm. Mūsu piedāvājums pakāpeniskai minimālās algas palielināšanai daudziem iedzīvotājiem iezīmēs pozitīvu perspektīvu nākotnei Latvijā, jo nav noslēpums, ka noturēt cilvēkus dzimtenē ir salīdzinoši vieglāk, nekā pēc tam centies tos uzrunāt atgriezties.

Līdzīgi ir ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ekonomiskās krīzes laikā ir devušies darbā ārpus Latvijas. Saprotot, ka Latvijā nav iespējams uzreiz maksāt Lielbritānijas vai Īrijas līmeņa darba algas, aptaujās daudzi tomēr atzinuši, ka labprāt atgrieztos Latvijā, ja atalgojums līmenis kaut nedaudz pietuvotos Rietumvalstu algu līmenim, un minimālās algas palielināšana ir viens no soļiem, kā mazināt atšķirības starp Latviju un citām valstīm, kurp Latvijas iedzīvotāji dodas peļņas nolūkos.

“Vienotība” ir atbildīga partija, kura tic, ka cilvēkam vispirms ir jādod makšķere, nevis jādala zivis, un pakāpeniska minimālās algas palielināšana ir apzināts solis, kas motivēs cilvēkus atgriezties darba tirgū. Mēs atbalstām tādu politiku, kas veicina ikviena cilvēka iespēju, pašam strādājot, uzturēt sevi un savus bērnus, nevis meklēt iespējas palikt mājās un  saņemt pabalstu. Ja starpība starp minimālo algu un pabalstu ir pavisam neliela, daudzi izvēlas vispār palikt ārpus darba tirgus, nesniedzot patiesu labumu ne savai ģimenei, ne valstij. Minimālās algas pakāpeniska palielināšana ir solis uz to, lai mēs Latvijā aizmirstu tādu terminu kā “strādājošais nabags” un regulārs darbs nozīmētu ne tikai cieņu sabiedrībā, bet arī pārliecību par rītdienu un cilvēka cienīgus ienākumus.

Solvita Āboltiņa,

Saeimas frakcijas "Vienotība" priekšsēdētāja / Foto: Ieva Lūka/LETA

____________________________________________________________