Latvijas pirmais, bet ne pēdējais "vienradzis"

"Printful" vadītājs Dāvis Siksnāns saka, ka Igaunijas "Skype" ar savu unikālo aktualitāti vienmēr paliks vēsturē kā pirmais Baltijas "vienradzis". Tas noteikti devis kādu pozitīvo atdevi arī "Printful" darījumam, savukārt Lietuvas "Vinted" deva signālu, ka nākamajam "vienradzim" ir jābūt no Latvijas.

Viņš norāda, ka "Printful", lai sekmētu izaugsmi, mērķtiecīgi ieguldīja resursus gan jaunu ražotņu izveidē un efektīvu iekārtu iegādē, gan arī apzināti veidoja izcilu profesionāļu komandu, sākot no mārketinga un beidzot ar motivētiem un atbildīgiem ražotņu darbiniekiem.

Stimuls citiem

Tajā pašā laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns pauda, ka "Printful" un citu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu veiksmes stāsti ir nozīmīgs stimuls jaunuzņēmumiem. To apliecina arī tā sauktais "Skype" efekts Igaunijā, kur nopelnītā nauda tika investēta citu jaunuzņēmumu attīstībā, ģenerējot jaunus veiksmes stāstus. Saistībā ar 2020.gada nogalē veiktajiem grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, ASV bāzētā starptautiskā riska kapitāla kompānija "Index Ventures" nosauca Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Eiropā. Šī saraksta pirmajās trijās vietās atrodas visas trīs Baltijas valstis, kas sniedz priekšrocības pozicionēt Baltiju kā īpaši labvēlīgu vidi jaunuzņēmumu attīstībai. "Ar šo vēlos uzsvērt, ka mums šobrīd nav tik daudz jādomā par to, kā apsteigt kaimiņus, bet gan par to, kā veiksmīgi sadarboties," viņš sacīja.

Rožkalns atzīmēja, ka Latvijas gadījumā īpaši augstu tiek novērtēta iespēja piešķirt jaunuzņēmumu darbiniekiem uzņēmuma kapitāldaļas, kas ir veids, kā motivēt darbiniekus aktīvi iesaistīties jaunuzņēmuma attīstībā un veiksmes gadījumā ļaut nopelnīt kapitālu, kuru parasti šie cilvēki turpina ieguldīt citos uzņēmumos, veidojot plašāku ekosistēmu. Tieši pēc šāda principa "vienradži" veidojušies Igaunijā.

Lielākais izaicinājums Latvijas jaunuzņēmumiem līdz šim ir finansējuma pieejamība attīstības sākumposmā, kad tikt pie starptautisko riska kapitāla fondu finansējuma vēl ir sarežģīti. Uzņēmumu agrīnā attīstības stadijā ļoti būtisks ir vietējais kapitāls. Lielākie ieguldītāji riska kapitāla fondos parasti ir cilvēki, kuri paši cieši saistīti ar jaunuzņēmumu vidi, tādēļ ļoti būtiski sasniegt to kritisko masu, lai vietējā kapitāla fondi spētu piedāvāt finansējuma iespējas perspektīvākajiem projektiem.

Arī "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Latvijā Reinis Rubenis pauda, ka ziņas par Latvijas pirmo "vienradzi" iepriecina, jo kuram gan patīk, ka sarunā ar starptautiskiem partneriem izskan frāze "Latvija - jā, zinām, kaimiņvalsts "Skype" izgudrotājai…". Šādi uzņēmumi pierāda, ka uzņēmīgums, ambīcijas un, nenoliedzami, arī spēja riskēt attaisnojas, un šādi piemēri iedvesmo tos, kas šobrīd vēl tikai auklē ideju vai ir strupceļā un grib atmest savam sapnim ar roku.

""Printful ir pierādījums tam, ka ne vienmēr vajadzīgs inovatīvs produkts, bet panākumus var gūt arī ar unikālu metodi. Viena no Latvijas bagātībām ir uzņēmīgi un radoši cilvēki, kas spēj radīt lielisku dizainu un piemeklēt unikālus risinājumus salīdzinoši vienkāršām situācijām. "Printful" ir lielisks piemērs tam, kā slīpēt vietējos talantus, izmantot vietējos resursus un vienlaikus iekarot lielus globālos tirgus," sacīja Rubenis.

Viņš arī norādīja, ka, strādājot ar jaunuzņēmumiem un sadarbības partneriem, kas bijuši akseleratoros vai darbojušies "Swedbank" koprades telpā, secināms, ka ir sarežģīti izveidot dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu ideju, izveidot uzticamu komandu un spert nākamo soli savā attīstībā. Tomēr tie visi ir soļi, kas ved pie iespējas izaugt par jauniem "vienradžiem", un šī cerība iedrošina, liek darboties un turpināt strādāt pie savas idejas.

Rubenis atzīmēja, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir redzama atšķirība uzņēmējdarbības vidē - Igaunija vairāk nekā divas desmitgades ir centusies sevi parādīt pasaulei kā IT lielvalsti, savukārt Lietuvā ir gan lielākais iekšējais tirgus, gan industriālais mantojums.

Tāpat Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" izpilddirektore Olga Barreto-Goncalvesa atzīmēja - ir svarīgi saprast, ka ceļš līdz "vienradzim" katrai valstij un "start-up" ekosistēmai ir citādāks. Igaunijā, piemēram, modernizācijas jeb digitalizācijas process, it īpaši tādā fundamentālā jomā kā izglītība, sākās vairāk nekā 20 gadus atpakaļ. Ap to laiku arī sākās "Skype" stāsts, tad jau arī "start-up" ekosistēmas aktīva attīstīšana, uzņēmējdarbības veicināšana, ārzemju talanta piesaiste utt. Arī Lietuva ir sākusi attīstīt "start-up" ekosistēmu pirms vairāk nekā 10 gadiem. Savukārt Latvijas attīstības ceļš ir citādāks: straujš un stratēģiski integrēts visās jomās digitalizācijas process mums sākās krietni vēlāk, arī par "start-up" ekosistēmu mēs kā valsts un sabiedrība sākām nopietni runāt tikai pirms 7-8 gadiem, valsts atbalsts šai jomai tika aktivizēts 2017.gadā. Ņemot vērā visu kontekstu, protams, gribas ātrākus un jaudīgākus rezultātus, bet kopumā skatoties - viss Latvijā notiek diezgan secīgi.

Valsts atbalsts

Rožkalns pauda, ka LIAA uzdevums ir nodrošināt vidi, kurā varētu sekmīgi attīstīties visas iesaistītās puses, tostarp ikvienam jaunuzņēmumam LIAA piešķir savu klientu attiecību vadītāju, kurš izvērtē valsts atbalsta iespējas pēc 360 grādu principa, proti, tiek piedāvāti visi pieejamie atbalsta pasākumi, kuri varētu būt aktuāli konkrētam uzņēmumam, piemēram, darbinieku apmācības, ieguldījumi jaunu produktu izstrādē, atbalsts eksportā, investīciju piesaiste u.c.

"Aktīvi strādājam, lai audzētu kopējo Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Tā 2020.gadā piesaistījām 53 jaunuzņēmumus ar 100 darbiniekiem no 10 dažādām valstīm, bet šogad piecos mēnešos esam piesaistījuši jau 30 uzņēmumu ar 91 darbinieku no septiņām valstīm. Strādājam arī pie vienotas jaunuzņēmumu datubāzes izveides, kura ļaus objektīvāk novērtēt visu jaunuzņēmumu ekosistēmu, jo daļa uzņēmumu attīstās individuāli, neizmantojot LIAA pakalpojumus. Latviju kā labvēlīgu vidi jaunuzņēmumu attīstībai pozicionēsim arī izstādē "Expo 2020" Dubaijā, kura tiks atklāta 1.oktobrī," piebilda LIAA vadītājs.

Savukārt Siksnāns atzīmēja, ka "Printful" nav izmantojis valsts finansiālo atbalstu un tas arī nebija nepieciešams, jo esošā nodokļu sistēma un biznesa vide Latvijā ir labāka nekā virknē citu Eiropas valstu.

Vienlaikus viņš pauda - ja valsts vēlas palīdzēt IT uzņēmumiem, tad jau no nākamā mācību gada ir jāuzlabo programmēšanas apmācība skolēniem no pirmās klases, jo šobrīd situācija šajā jomā ir katastrofāli bēdīga. Tostarp, piemēram, lielākā daļa no programmētājiem, kuri strādā "Printful", šo arodu ir apguvuši pašmācības ceļā, kā arī uzņēmums ir ieguldījis lielus resursus, lai viņus apmācītu.

Tajā pašā laikā Barreto-Goncalvesa minēja, ka "start-up" joma kļuva prioritāra valstij salīdzinoši nesen. Arī būtisks trūkums ir tas, ka izglītības sistēma Latvijā kopumā nav joprojām optimāli virzīta uz uzņēmējdarbības mentalitātes veicināšanu, tas noteikti kavē jauno "start-up" dibinātāju rašanos. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka biznesa vide līdz nesenam brīdim nebija "start-up" uzņēmumiem pārāk draudzīga. Tagad jau ir daudz labāk, ņemot vērā mūsu progresīvo akciju opciju regulēšanu, "start-up" atbalsta likumu un citas lietas, bet - kā vienmēr mēdz būt - joprojām ir kur tiekties un attīstīties.

"Salīdzināt Baltijas valstis vienā kādā konkrētā brīdī - tātad statikā, neņemot vērā kontekstu un ceļu līdz šim brīdim, - nebūtu īsti pareizi, jo vajag salīdzināt dinamikā. Un dinamika apliecina ļoti vienkāršu patiesību - rezultāts ir proporcionāls ieguldītajam spēkam, laikam, enerģijai un finanšu resursiem. Proti, jo agrāk sākas šie ieguldījumi "start-up" nozarē, jo agrāk arī ir taustāms rezultāts. Es gribu paust cerību, ka Latvijā šis ieguldījumu apmērs un temps akselerēsies, daļēji arī pateicoties "Printful"," sacīja Barreto-Goncalves.

Neļauties vilinājumam pārdot par agru

Lai sasniegtu "vienradža" statusu, nedrīkst ļauties kārdinājumam "start-up" uzņēmumu pārdot vēl attīstības posmā.

"Jauniem uzņēmumiem vilinoši, bet ilgtermiņā svarīgi tomēr ir veiksmīgos uzņēmumus uzreiz nepārdod, bet gan veiksmīgi attīstīt tālāk. Šie uzņēmumi rada "sniega bumbas" efektu, jo aizvien vairāk citu uzņēmumu tiecas sasniegt vairāk vai arī lielāks skaits jauno uzņēmumu ir motivēti atgriezties un mēģināt vēlreiz," sacīja "Swedbank" vadītājs.

Tāpat Rožkalns atzīmēja, ka šādiem vietējā kapitāla jaunuzņēmumiem ir būtiska ietekme uz kopējo uzņēmējdarbības vidi. Viņi spēj iniciēt pozitīvas pārmaiņas un iedvesmot citus ekosistēmas dalībniekus. Tomēr ne visi uzņēmēji ir gatavi šim lēcienam nezināmajā, tādēļ daļa perspektīvo jaunuzņēmumu tiek pārdoti jau agrīnā attīstības stadijā. "Ikvienā uzņēmuma attīstības stadijā ir nepieciešamas savas prasmes, un investoru piedāvājumi mēdz būt ļoti kārdinoši," pauda Rožkalns.

Tostarp arī Siksnāns atzina, ka "Printful" līdz šim saņēmis vairākus investoru piedāvājumus. "Investoru piedāvājumus saņēmām gandrīz no pirmās dienas, bet neviens no tiem līdz šim mūs neuzrunāja tā, lai mēs nopietni apdomātu investīciju piesaisti. Līdz šim attīstība notika, izmantojot pašu finansējumu," viņš uzsvēra.

Nākamais "vienradzis" sekos

Baltijas valstīs par pirmo "vienradzi" 2005.gadā kļuva Igaunijas "Skype", bet 14 gadus vēlāk - 2019.gada nogalē - Lietuvas tiešsaistes lietoto apģērbu jaunuzņēmums "Vinted" kļuva par Lietuvas pirmo "vienradzi". Taču Latvija savu pirmo "vienradzi" sagaidīja vēl pusotru gadu vēlāk - "Printful" šo titulu ieguva 2021.gada pavasarī. Kopš 2005.gada, kad "Skype" kļuva par Igaunijas un arī visas Baltijas pirmo "vienradzi", Igaunijā ir jau pieci "vienradži" - "Skype" ir pievienojušies arī "Playtech", "TransferWise", "Bolt" un "Pipedrive".

2021.gada sākumā jaunuzņēmumu dibinātāji un vadītāji konkursa "Gada investors 2020" diskusijā prognozēja, ka "vienradzis" Latvijā parādīsies tuvākā gada vai divu laikā un, visticamāk, būs kāds no apdrukas pakalpojumu sniedzējiem - "Printful" vai "Printify".

"Tas ir mērķtiecīgu darbību un mazliet veiksmes kopums, ka no Baltijas valstīm mēs startējam pēdējie, bet tas neko nepasaka par nākotni. Esam pārliecināti, ka "Printful" noteikti nebūs Latvijas pēdējais "vienradzis"," atzīmēja Siksnāns.

Savukārt Rožkalns pauda, ka ir grūti prognozēt, kurš kā nākamais sasniegs zīmīgo "vienradža" statusu, bet skaidrs, ka tas notiks samērā drīz. "Ceļš līdz "vienradža" statusam ir garš un sarežģīts, ne visās nozarēs un tirgos to iespējams sasniegt, tomēr Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuriem ir potenciāls," viņš sacīja.

Tāpat Barreto-Goncalvesa uzsvēra, ka Latvijā noteikti ir vēl kandidāti "vienradžos", konkrētus kandidātus neminot. "Bez liekām spekulācijām un zīlēšanas, teikšu tikai to - ceru, ka jau tuvākajā nākotnē viņi parādīs visiem, kas viņi ir," teica "Startin.LV" izpilddirektore.

Viņa arī norādīja, ka Latvijas ekonomikai šādi "vienradži" nozīmē lielāku redzamību un valsts zīmola atpazīstamību starptautisko investoru vidū, kā arī lielāku investoru interesi uzzināt vairāk par mūsu ekonomiku un "start-up" ekosistēmu, tā veidojot pamatu nākotnes investīcijām. "Valsts iestādēm tā ir atbilde uz jautājumu, kuru mēs bieži no viņiem dzirdam, - vai ir vērts atbalstīt "start-up"? Vai tam ir gana pamatota potenciālā ekonomiskā atdeve? Un, man liekas, šādi veiksmes stāsti dod viennozīmīgu atbildi, ka noteikti ir vērts atbalstīt: pat ja lielāka daļa no "start-up" iet bojā, un tā ir taisnība, jo tā noteikti ir augsta riska uzņēmējdarbība, būs arī tie, kuri "izšaus" ar fenomenālu jaudu," sacīja Barreto-Goncalvesa.

Tāpat viņa minēja, ka pašai "start-up" ekosistēmai jeb "burbulim" šādu "vienradžu" parādīšanās noteikti ir iedvesmojošs un uzmundrinošs stāsts par to, ka "#LatvijaVar", ka ir jēga visā šajā cīņā par savas inovācijas attīstību globālajā mērogā.