Jānis Naglis par jauno nodokļu sistēmu: aizmirsti studenti, jaunās māmiņas, veci cilvēki. "Brāķis jālabo!"
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents, bijušais Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis skarbi kritizējis plānotās nodokļu izmaiņas, kuras plānots ieviests no 1. jūlija. Viņš savā "Facebook" profilā raksta, ka likumdevējs ir aizmirsis par studentiem, gados vecākajiem cilvēkiem, jaunajām māmiņām un citām iedzīvotāju kategorijām, kuras strādā nepilnu darba laiku. Uzņēmēji būs spiesti atteikties no viņiem, jo nespēs samaksāt lielos nodokļus.
Jānis Naglis raksta: "Pirms 1. jūlijā stājas spēkā plānotās nodokļu izmaiņas par minimālo iemaksu prasību valsts obligātajā sociālajā apdrošināšanā, vēlos precizēt vienu konkrētu aspektu attiecībā uz darba ņēmējiem, kas objektīvu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas strādāt pilnu darba laiku - piemēram, studenti; gados veci cilvēki; cilvēki, kuriem ir dažādas saslimšanas; mazu bērnu māmiņas; pēkšņas un īslaicīgas aizvietošanas nepieciešamības gadījumi uzkopšanas biznesā, u. c. No šobrīd pieejamās informācijas nākas secināt, ka šī cilvēku grupa likuma radīšanas brīdī ir aizmirsta!
Ja pareizi saprotu, tad likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 2021. gada 1. jūlija paredzētas minimālās iemaksas kā obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 1. janvāra ir 500 eiro.
Ja strādā nepilnu darba laiku, minimālās iemaksas jāpiemaksā. Normatīvie akti neparedz izņēmuma gadījumus, kad par nepilna darba laika darbiniekiem nav jāveic minimālās iemaksas. Tātad arī par šiem darbiniekiem tiks aprēķinātas minimālās iemaksas, kas darba devējam būs jāpiemaksā par konkrēto darbinieku.
Nākas secināt, ka šajā regulējumā nav ņemti vērā darba devēji, kuri legāli nodarbina cilvēkus, kuri objektīvu iemeslu dēļ strādā atsevišķas stundas, nevis pilnu darba laiku. Ir nozares, kurām ir ārkārtīgi būtiski šādi cilvēki, kas vēlas piestrādāt. Arī manis pārstāvētajā viesmīlības un pakalpojumu nozarē ir īslaicīgi augsta pieprasījuma periodi, kad, piemēram, brīvdienu rītos studenti nāk uz pāris stundām strādāt brokastu servēšanā vai arī, lai apkalpotu kādu konferenci vai pasākumu, kad uz vienu vakaru vai konkrētām stundām nepieciešams trīs-četras reizes lielāks viesmīļu skaits, nekā pieejams uzņēmuma darbinieku štatā.
Ar bažām secinu, ka daudziem godīgajiem darba devējiem vairs nebūs finansiāli izdevīgi nodarbināt cilvēkus, kuri vēlas mazliet piestrādāt, jo darba devējam tiks piestādīts rēķins no sociālās aģentūras, kur būs uzrādīts, cik darba devējam būs jāpiemaksā klāt par to, ka šāds darbinieks tiek nodarbināts. Līdz ar to, pastāv risks ēnu ekonomikas pieaugumam atsevišķās nozarēs, kurās tās īpatsvars jau bija sācis samazināties, un līdz ar to, netiks ievērota godīga konkurence starp uzņēmumiem darba tirgū.
Likumdevēji, lūdzu ņemiet vērā augstāk minēto, un, ja nepieciešams, papildiniet plānotās nodokļu izmaiņas ar noteikumu, ka nepilnas darba slodzes gadījumā sociālās apdrošināšanas maksājumi un obligātās minimālās iemaksas tiek proporcionāli pielāgotas, tas ir - samazinātas atbilstoši nolīgtajai darba slodzei.
Atgādinu, ka arī Valsts Prezidents Levita kungs, izsludinot šo likumu, teica, ka tas ir brāķis, kas jālabo!
Iedarbināt šādu brāķa darbu šī gada 1. jūlijā nedrīkst!"
"Atā augstskolas!"
Jāņa Nagļa ierakstam atsaukušies desmitiem interneta lietotāju. Lūk, daži viedokļi:
Eksperte darba tiesību jomā Kristīne Dupate Filipsone: “Šāds tiesiskais regulējums ir pretrunā ES Direktīvai 97/81, kuras viens no mērķiem ir vecināt nepilna laika nodarbinātību nolūkā integrēt darba tirgū visus darbspējīgos. Tas ir īpaši svarīgi sociālās atstumtības mazināšanai. Eiropas Komisija par šo tiks informēta!”
Gatis Panavs: “Mums ir divi darbinieki kuri strādā divas-trīs stundas no rīta, apkopēja un sētnieks. Diemžēl, ja būs jāmaksā pilns nodoklis par divu stundu darbu, visdrīzāk domāsim ko citu, jo nevaram to atļauties”.
Guna Kārkliņa: “Tā ir. Man zināmiem diviem cilvēkiem, kas īpašu apstākļu dēļ strādāja pusslodzi, darbs uzteikts. Uzņēmumi, kuros viņi strādāja - mazais-vidējais bizness. "Daudzās naudas" Kariņam&Co beigušās laikam. Vēlme pildīt Valsts kasi ar nežēlīgo nodokļu slogu, domāju, cietīs fiasko. Jau tagad palielinājusies ēnu ekonomika. Īstā krīze šajā valstī vēl priekšā. Vai arī... Jā, kad tas vadzis lūzīs?”
Santa Graikste: “Grūti atcerēties beidzamā laikā otru gadījumu, kad sociālie partneri ar savām dalīborganizācijam ir tik vienoti par pamatoti nepieciešamajām izmaiņām likumā, kad ir nosūtīta vēstule valsts augstākajām amatpersonām ar 54 organizāciju parakstiem, bet Saeima un valdība stūrgalvīgi iestājas “pret” vispār neieklausoties argumentos.
Paldies visiem, kas nav samierinājušies un atmetuši cerību panākt izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”!”
Sinda Veidemane: “Par šo vajag kliegt, nevis klusu aicināt”.
Ineta Jansone-Nagle: “Cīnamies pret kārtējo idiotismu.
Iluta Skruzkalne: “Tur iekritīs arī augstskolu pasniedzēji… mums jau tā bēdīgi ar jaunajiem un vai praktiskā dzīve zinošiem pasniedzējiem, kas visbiežāk strādāja pusslodzē. Man piemēram pēdējais pasniedzējas darbs bija tikai tālmācības studenti viens studiju priekšmets. Samaksu saņēmu pēc visa kuras beigšanas, tas ir – apmēram četri mēneši, nu tur nesanāca prasītais. Atā augstskolas”.
Kristine Tjarve: “Šajā kategorijā būs ne tikai uzņēmēji un augstskolu pasniedzēji, bet arī lielākā daļa Latvijas nevalstisko organizāciju, kuras realizē projektus un piesaista darbiniekus uz mazām slodzēm. Valdība šoreiz diemžēl nevēlas dzirdēt nevienus komentārus par nepilnībām, kas ir likumprojektā”.
