"Gribu strādāt, bet "antivakseru" dēļ to nevaru" Ko darīt?
Vakcinācijas nosacījumi rada problēmas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, kas viņus nostāda neapskaužamā situācijā. Piemēram, kādas kafejnīcas īpašnieks ir vakcinējies un vēlas atsākt vakcinēto klientu apkalpošanu restorāna iekštelpās, bet oficiants nav vakcinējies. Var būt arī tā, ka kāds treneris vēlas vadīt nodarbības sporta centrā, bet tā īpašnieks ir “antivakseris” un atsakās atvērt treniņu zāli. Ko šādā gadījumā darīt?
Pakāpeniski tiek atcelti pandēmijas ierobežojumi pret Covid-19 vakcinētajiem, kas ietekmē arī darba attiecības līdz šim slēgtajos uzņēmumos. Tomēr ir gadījumi, kad pat gribot nevar uzsākt darbu. Žurnāls “Likums un Taisnība” interesējās, vai darba devējs var atlaist darbinieku, kurš atsakās vakcinēties, jo viņš ir “liekais balasts”, lai uzņēmums atsāktu darbu, un vai strādātgribošais darbinieks darba devējam var prasīt kādu kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību, ja darba devējs ir “antivakseris” un uzņēmumu tur aiz atslēgas?
Tiesībsargs gaida valdības atbildi
Edgars Lākutis, Tiesībsarga biroja komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas konsultants, žurnālam “Likums un Taisnība” konkrētu atbildi vēl nevarēja sniegt, jo birojs gaida valdības skaidrojumu: “Tiesībsarga birojs steidzamības kārtā ir lūdzis sniegt atbildi un plašāku skaidrojumu valdībai par šādiem un citiem līdzīga veida jautājumiem: nepārprotamu skaidrojumu par to, vai darba devējs darba attiecību turpināšanai kā obligātu nosacījumu drīkst darbiniekam izvirzīt vakcinācijas pret Covid-19 prasību, kas ir atbildīgs par testēšanas izmaksu segšanu, ja darba ņēmējs izmanto tiesības nevakcinēties un kā rīkoties darba devējam, ja nevakcinētu darbinieku nav iespējams nodarbināt citā darbā, kurā nav tiešas saskares ar cilvēkiem”.
Pagaidām Tiesībsarga birojs vēl gaida atbildi.
Darba inspekcija: “Atteikšanās vakcinēties nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas”
Valsts darba inspekcija Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa “Likumam un Taisnībai” uzsvēra, ka pandēmijas dēļ “darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības nav mainītas”:
“Darba devējam, ierobežojot jebkādas darbinieka tiesības ir jāņem vērā Darba likuma 6., 7., 9. un 28.panta nosacījumi, proti, darba devējs nedrīkst paredzēt tādus ierobežojumus, kas ir pretrunā normatīvajiem aktiem un pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli vai satur nevienlīdzīgu attieksmi. Darba devējs nav tiesīgs noteikt obligātu vakcināciju tādām slimībām, kas nav minētās Ministru kabineta noteikumu Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi” 30. punktā (un Covid-19 tur nav minēts – red.).
Atteikšanās vakcinēties pret Covid-19 nedrīkst radīt nodarbinātajiem nekādas nelabvēlīgas tiesiskās sekas – darba devējs nedrīkst uzteikt darbu un atlaist no darba un tamlīdzīgi.
Atbilstoši Darba likumam darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, kā arī pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.
Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Viens no Darba likuma 74. pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī veikt darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Darbiniekam par dīkstāves laiku ir izmaksājama noteiktā darba samaksa, akorda algas gadījumā ir izmaksājama vidējā izpeļņa.
Ministru kabinets ir noteicis kārtību, kādā darba devēji var saņemt atbalstu tad, kad ārkārtējās situācijas apstākļos nevar nodarbināt darbiniekus pilnu darba laiku (Ministru kabineta Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid- 19 krīzes apstākļos” paredz algu subsīdiju nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai). Savukārt situācijā, kad darba devējs, pašnodarbinātā persona un patentmaksātājs ir spiests pilnībā pārtraukt darbinieku nodarbināšanu vai saimniecisko darbību, atbalsta saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.
Noteikumos noteikti kritēriji, kurus piemēro Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto īpašo atbalsta mehānismu – dīkstāves pabalstu. Pieteikšanos atbalstam par dīkstāvi veic darba devējs, savukārt Valsts ieņēmumu dienests izvērtē atbalsta piešķiršanu.
Tikai gadījumā, ja netiek saņemts valsts atbalsts darbinieka dīkstāves apmaksai, darba devējam dīkstāve ir jāapmaksā no uzņēmuma finanšu līdzekļiem”.
Dīkstāves pabalstu izmaksās arī par jūniju
Pagaidām valdība ir noteikusi, ka jūnijs ir pēdējais mēnesis, par kuru šobrīd paredzēts maksāt dīkstāves pabalstus. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš gan norādījis, ka valdība vēl lems, vai atbalsta periodu vajadzētu pagarināt.
Viņš solījis, ka atbalsts būs tikmēr, kamēr spēkā būs ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai. Nevakcinētie pakalpojumu sniedzēji dīkstāves atbalstam varēs pieteikties no 1. līdz 15. jūlijam Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā.
