Pētersone-Godmane: "Ir pazīmes, ka uzņēmēji vēlas nodarbināt bēgļus"
Ir indikācijas, ka uzņēmēji ir ieinteresēti nodarbināt Latvijā uzņemamos bēgļus, sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre un darba grupas par bēgļu jautājumu vadītāja Ilze Pētersone-Godmane.
Pētersone-Godmane paskaidroja, ka pēc bēgļu ierašanās Latvijā viņi tiks izmitināti "Muceniekos" un tiks vērtēta viņu atbilstība bēgļa, vai patvēruma meklētāja statusam, kas var ilgt aptuveni trīs mēnešus. Savukārt pēc "Mucenieku" pamešanas viņiem tiks maksāts valsts pabalsts 256 eiro apmērā, kā arī nodrošināta bezmaksas latviešu valodas apguves iespēja. "Viņiem būs visas tiesības meklēt darbu un dzīvesvietu tur, kur to vēlēsies. Pašreizējā sistēma neparedz papildu saistības no valsts puses," viņa teica.
"Iepriekš ar dzīvesvietas atrašanu patvēruma meklētājiem palīdzēja nevalstiskās organizācijas, piemēram, piedāvājot pagaidu mitekļus. Saprotam, ka tagad būs jāuzņem lielāks cilvēku skaits, līdz ar to šie jautājumi tiks tālāk vērtēti," viņa piebilda.
"Līdzšinējā patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēma valstī bija pietiekama. Tagad ir jāgatavojās lielākam cilvēku skaitam un jāvērtē, vai nav nepieciešami kādi palielinājumi saistītās jomās, piemēram, labklājības, izglītības un citās," sacīja IeM valsts sekretāre.
Taujāta par izskanējušo informāciju, ka Latvijā uzņemamie bēgļi tiktu izmitināti konkrētās pašvaldībās, Pētersone-Godmane to kategoriski noliedza. "Par bēgļu izmitināšanu konkrētās pašvaldībās nekas nav runāts. Ja cilvēks, dzīvojot patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki", atradīs darbu kādā no pašvaldībām, piemēram, Daugavpilī, vai citur, tad viņš tur arī dzīvos," viņa teica.
Ceturtdien tika aizvadīta pirmā starpinstitucionālā darba grupas sēde par bēgļu jautājumu. Pētersone-Godmane norādīja, ka šajā sēdē tika pārrunāti organizatoriski jautājumi, piemēram, par to, vai iesaistītajām institūcijām, tostarp ministrijām ir skaidra to kompetence saistībā ar bēgļu uzņemšanu un integrāciju. Tāpat tika pieņemts lēmums nākamo darba grupas sēdi veltīt jautājumiem, kas saistīti ar nevalstiskā sektora pieredzi darbā ar patvēruma meklētājiem, pieaicinot arī NVO pārstāvjus. Tāpat piedalīties kādā no darba grupas sēdēm tiks aicināti ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja pārstāvji, lai uzklausītu viņu redzējumu saistībā ar bēgļu uzņemšanu.
Darba grupu iepriekš parakstīja rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar IeM tika uzdots izveidot darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas un Grieķijas, par ko lemts ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē. Darba grupā iesaistīta Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības un Vides un reģionālās attīstības ministrijas, paredzot iespēju pieaicināt ekspertus no citām ministrijām
Otrdien iepretim Ministru kabineta ēkai notika protests pret bēgļu uzņemšanu, kuru atbalstīja koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA). Protestā piedalījās ap 300 cilvēkiem.
Starp akcijas dalībniekiem NA pārstāvji - Saeimas deputāti Rihards Kols, Kārlis Krēsliņš, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, kā arī apvienības biedrs Edvards Ratnieks, novēroja BNS.
Uz protestētāju plakātiem bija rakstīts - "Pārtrauciet genocīdu pret baltajām nācijām", "Pārtrauciet genocīdu pret latviešiem", ""Brīvprātīgi" iestājāmies PSRS, "brīvprātīgi" tikām iesaukti okupācijas armijās, pieprasām referendumu par bēgļu uzņemšanu!", uz kāda no plakātiem lasāms, ka "mums jānodrošina savu cilvēku eksistence nākotnē priekš baltiem bērniem".
Drošības policija informēja, ka izvērtējusi piketā pret bēgļiem izmantoto plakātu saturu, bet neviens kriminālprocess nav sākts.
Valdība iepriekš ārkārtas sēdē nolēma, ka Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļu. Ministrijām kopā ar pašvaldībām tagad būs jāstrādā pie integrācijas politikas nākamajiem gadiem.
BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA
